TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
05. augustā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
9
9

Rajona (pilsētas) tiesas vairs nepiemēro administratīvo sodu (II)

Tas, ka tiesa vairs nepieņems sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un nekontrolēs soda izpildi, varētu būtiski samazināt tiesas darba apjomu.

FOTO: Freepik

Publikācijas turpinājumā LV portāls skaidro, kāpēc administratīvās atbildības reforma samazinās līdz šim ievērojamo tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kādos gadījumos tiesa iesaistīsies administratīvā pārkāpuma procesā un kādos gadījumos un cik ilgā laikā turpmāk varēs pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma procesā pieņemto nolēmumu.

īsumā
  • Stājoties spēkā AAL, ir zudusi nepieciešamība tiesnesim kā sākotnējai amatpersonai izskatīt lietu un pieņemt nolēmumu.
  • Tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesā pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.
  • AAL ir ietverts princips, ka administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu nolēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja tas ir noteikts šajā likumā.
  • Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.
  • Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.
  • Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Publikācijas pirmajā daļā LV portāls rakstīja: administratīvā pārkāpuma procesa pamatā ir konstrukcija, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde, bet tiesa pārbauda pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Taču Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) ietverto izņēmumu dēļ līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad spēkā stājās jaunais Administratīvās atbildības likumam (AAL), tiesai bija jādarbojas kā iestādei, kas piemēro administratīvo sodu.

Samazinās tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu

Stājoties spēkā AAL, ir zudusi nepieciešamība tiesnesim kā sākotnējai amatpersonai izskatīt lietu un pieņemt nolēmumu, tāpat arī tiesai vairs nav jākontrolē nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu lietās.

“Šīs funkcijas izslēgšana no tiesneša kompetences ļaus samazināt tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kas līdz šim ir bijis ļoti ievērojams,” Administratīvās atbildības likuma skaidrojumos paustajai atziņai piekrīt Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns. Atbilstoši TM sniegtajai informācijai, sagatavojot AAL projektu, tika konstatēts, ka šādi gadījumi, kad tiesneši kā sākotnējās amatpersonas izskata administratīvo pārkāpumu lietas:

  • 2011. gadā bija 16 239;
  • 2012. gadā – 8775;
  • 2013. gadā – 7059.

Kad tiesa iesaistās administratīvā pārkāpuma procesā

Tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesā pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību. Kā skaidro S. Vilcāns, rajona (pilsētas) tiesa kā pirmās instances tiesa skata administratīvā pārkāpuma lietu pēc tam, kad saņemta sūdzība, ko iesniegusi persona, kurai piemērots sods, cietušais vai aizskartais mantas īpašnieks, vai prokurora protests. Savukārt apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa skata administratīvā pārkāpuma lietu pēc tam, kad saņemta apelācijas sūdzība.

TM pārstāvis norāda, ka papildus tiesnesis administratīvā pārkāpuma procesā iesaistās arī citos gadījumos, piemēram, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nepieciešams:

  • publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajā esošo mantu, kā arī transportlīdzekļa apskatei (AAL 110. panta otrā daļa);
  • datu iegūšanai no elektronisko sakaru komersanta (AAL 112. panta trešā daļa);
  • Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildē Latvijā (AAL 37. nodaļa) – starptautiskā sadarbība ir jaunums, kas līdz šim nebija paredzēta LAPK.

“Tas, ka tiesa vairs nepieņems sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un nekontrolēs soda izpildi, varētu būtiski samazināt tiesas darba apjomu,” uzskata S. Vilcāns.

Pārsūdzības iespējas tikai gadījumos, kas ietverti AAL

Kā norāda S. Vilcāns, AAL ir ietverts princips, ka administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu nolēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja tas ir noteikts šajā likumā: “Ja regulējumā par konkrētu nolēmuma veidu nav minētas pārsūdzības tiesības, tad šādu nolēmumu nevar pārsūdzēt.” Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma skaidrojumiem šāds princips ir nepieciešams, lai personas nepārsūdzētu jebkuru lēmumu administratīvo pārkāpumu lietā, tādā veidā novilcinot procesa gaitu un nepamatoti noslogojot amatpersonu un tiesu.1

“Tiesa (tiesnesis) kontrolēs augstākas amatpersonas lēmuma tiesiskumu un pamatotību, kā arī to procesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību, kas pieņemti administratīvā pārkāpuma procesā, taču atsevišķi nav pārsūdzami.”2 Proti, atbilstoši AAL 185. pantam un 244. pantam sūdzībā var norādīt visas nolēmuma nepareizības, ne tikai jautājumu par piemēroto sodu.

Papildus S. Vilcāns norāda: tas, par ko persona var iesniegt sūdzību, dažkārt var būt atkarīgs arī no personas statusa administratīvā pārkāpuma procesā. Piemēram:

  • saskaņā ar AAL 183. panta pirmo daļu aizskartais mantas īpašnieks var iesniegt sūdzību daļā par rīcību ar mantu;
  • saskaņā ar AAL 64. panta trešo daļu amatpersonas atteikumu pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no atteikuma paziņošanas dienas;
  • saskaņā ar AAL 158. pantu, ja informācija par piedzenamajiem procesuālajiem izdevumiem kļūst zināma pēc tam, kad pieņemts lēmums par soda piemērošanu, amatpersona pieņem atsevišķu lēmumu par šo procesuālo izdevumu piedziņu – šo lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar kārtību, kādā pārsūdz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Kad pieņemtais lēmums stājas spēkā

AAL 159. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta. Prokurora protests aptur lēmuma izpildi.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums ir pārsūdzēts daļā par rīcību ar mantu, pārsūdzētajā daļā lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta, bet daļā, kas nav pārsūdzēta, – ar brīdi, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai.

Kas jāzina par lēmuma pārsūdzēšanu

Atbilstoši AAL 166. pantam administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

AAL 167. pantā un 185. pantā paredzēts, ka sūdzībā jānorāda:

  • tās augstākās amatpersonas (augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona saskaņā ar noteikto institucionālo padotību vai citas iestādes amatpersona saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību) vai tiesas nosaukums, kurai adresēta sūdzība;
  • sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds un deklarētā dzīvesvieta, elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir) un tālruņa numurs, bet juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs;
  • lēmums, par kuru iesniedz sūdzību;
  • kādā apjomā lēmums tiek pārsūdzēts;
  • argumenti un pamatojums tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība;
  • sūdzības iesniedzēja prasījums;
  • sūdzībai pievienotie dokumenti;
  • sūdzības sastādīšanas laiks un vieta.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas (AAL 168. panta pirmā daļa). Tāpat arī sūdzību tiesā var iesniegt 10 darbdienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums administratīvā pārkāpuma lietā (AAL 186. panta pirmā daļa).

1 Armagana, S. 5. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 175. lpp.

2 Putra I. Administratīvā pārkāpuma process arī tiesās uz pārmaiņu sliekšņa. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 51/52/53.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU