Tas, ka tiesa vairs nepieņems sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un nekontrolēs soda izpildi, varētu būtiski samazināt tiesas darba apjomu.
FOTO: Freepik
Publikācijas turpinājumā LV portāls skaidro, kāpēc administratīvās atbildības reforma samazinās līdz šim ievērojamo tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kādos gadījumos tiesa iesaistīsies administratīvā pārkāpuma procesā un kādos gadījumos un cik ilgā laikā turpmāk varēs pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma procesā pieņemto nolēmumu.
Publikācijas pirmajā daļā LV portāls rakstīja: administratīvā pārkāpuma procesa pamatā ir konstrukcija, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde, bet tiesa pārbauda pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Taču Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) ietverto izņēmumu dēļ līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad spēkā stājās jaunais Administratīvās atbildības likumam (AAL), tiesai bija jādarbojas kā iestādei, kas piemēro administratīvo sodu.
Stājoties spēkā AAL, ir zudusi nepieciešamība tiesnesim kā sākotnējai amatpersonai izskatīt lietu un pieņemt nolēmumu, tāpat arī tiesai vairs nav jākontrolē nolēmumu izpilde administratīvo pārkāpumu lietās.
“Šīs funkcijas izslēgšana no tiesneša kompetences ļaus samazināt tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kas līdz šim ir bijis ļoti ievērojams,” Administratīvās atbildības likuma skaidrojumos paustajai atziņai piekrīt Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns. Atbilstoši TM sniegtajai informācijai, sagatavojot AAL projektu, tika konstatēts, ka šādi gadījumi, kad tiesneši kā sākotnējās amatpersonas izskata administratīvo pārkāpumu lietas:
Tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā pārkāpuma procesā pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību. Kā skaidro S. Vilcāns, rajona (pilsētas) tiesa kā pirmās instances tiesa skata administratīvā pārkāpuma lietu pēc tam, kad saņemta sūdzība, ko iesniegusi persona, kurai piemērots sods, cietušais vai aizskartais mantas īpašnieks, vai prokurora protests. Savukārt apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa skata administratīvā pārkāpuma lietu pēc tam, kad saņemta apelācijas sūdzība.
TM pārstāvis norāda, ka papildus tiesnesis administratīvā pārkāpuma procesā iesaistās arī citos gadījumos, piemēram, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nepieciešams:
“Tas, ka tiesa vairs nepieņems sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un nekontrolēs soda izpildi, varētu būtiski samazināt tiesas darba apjomu,” uzskata S. Vilcāns.
Kā norāda S. Vilcāns, AAL ir ietverts princips, ka administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu nolēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja tas ir noteikts šajā likumā: “Ja regulējumā par konkrētu nolēmuma veidu nav minētas pārsūdzības tiesības, tad šādu nolēmumu nevar pārsūdzēt.” Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma skaidrojumiem šāds princips ir nepieciešams, lai personas nepārsūdzētu jebkuru lēmumu administratīvo pārkāpumu lietā, tādā veidā novilcinot procesa gaitu un nepamatoti noslogojot amatpersonu un tiesu.1
“Tiesa (tiesnesis) kontrolēs augstākas amatpersonas lēmuma tiesiskumu un pamatotību, kā arī to procesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību, kas pieņemti administratīvā pārkāpuma procesā, taču atsevišķi nav pārsūdzami.”2 Proti, atbilstoši AAL 185. pantam un 244. pantam sūdzībā var norādīt visas nolēmuma nepareizības, ne tikai jautājumu par piemēroto sodu.
Papildus S. Vilcāns norāda: tas, par ko persona var iesniegt sūdzību, dažkārt var būt atkarīgs arī no personas statusa administratīvā pārkāpuma procesā. Piemēram:
AAL 159. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta. Prokurora protests aptur lēmuma izpildi.
Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums ir pārsūdzēts daļā par rīcību ar mantu, pārsūdzētajā daļā lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta, bet daļā, kas nav pārsūdzēta, – ar brīdi, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai.
Atbilstoši AAL 166. pantam administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.
AAL 167. pantā un 185. pantā paredzēts, ka sūdzībā jānorāda:
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas (AAL 168. panta pirmā daļa). Tāpat arī sūdzību tiesā var iesniegt 10 darbdienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums administratīvā pārkāpuma lietā (AAL 186. panta pirmā daļa).
1 Armagana, S. 5. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 175. lpp.
2 Putra I. Administratīvā pārkāpuma process arī tiesās uz pārmaiņu sliekšņa. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 51/52/53.