TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
03. augustā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
11
11

Rajona (pilsētas) tiesas vairs nepiemēro administratīvo sodu (I)

Administratīvā pārkāpuma procesa pamatā ir konstrukcija, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde, bet tiesa pārbauda pieņemtā lēmuma tiesiskumu.

FOTO: Santa Sāmīte

No 2020. gada 1. jūlija, kad spēkā stājās Administratīvās atbildības likums, rajona (pilsētas) tiesas tiesneši vairs nepieņem sākotnējos lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā un nekontrolē nolēmumu izpildi. Kā norāda Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists SANDIS VILCĀNS, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika mainīta tiesu kompetence, ir likumdevēja atteikšanās no soda veida “administratīvais arests”, kuru varēja piemērot tikai tiesa.

īsumā
  • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) bija ietverts uzskaitījums, kuru administratīvo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši.
  • No vienas puses, tiesas kompetencē ietilpa iestāžu pieņemto lēmumu par soda piemērošanu pārskatīšana, no otras puses, tiesa zināmā mērā pildīja kontrolējošās iestādes funkcijas, izskatot LAPK kārtībā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas.
  • Jaunais regulējums piedāvā vienādu procesu visās administratīvo pārkāpumu lietu kategorijās, tostarp vienādas pārsūdzības iespējas.
  • Līdz ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanos tiesneši vairs neizskatīs LAPK noteiktos atsevišķu lietu veidus un neuzliks administratīvos sodus kā sākotnējā instance.
  • Tas, ka AAL nav paredzēts administratīvais arests kā soda veids, nenozīmē, ka vairs nepastāv arī tie pārkāpumi, par kuriem LAPK bija paredzēts piemērot administratīvo arestu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK), kas spēku zaudēja 2020. gada 1. jūlijā, 213. pantā bija ietverts uzskaitījums, kuru administratīvo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tās bija lietas, piemēram, par:

  • dažādiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, par kuriem bija paredzēts piemērot administratīvo arestu (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad noteikta pārsvarā Valsts policijai un atsevišķos gadījumos Valsts robežsardzei, pašvaldības policijai, pašvaldības transporta kontroles dienestam, pašvaldības administratīvajai komisijai vai apakškomisijai – skat. Ceļu satiksmes likuma 83. pantu);
  • tirdzniecību neatļautā vietā vairāk nekā divas reizes gadā (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad noteikta Valsts policijai – skat. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 38. panta trešo daļu);
  • autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu (nepieciešamie grozījumi atbilstoši jau spēkā esošajam Administratīvās atbildības likumam (AAL) vēl nav pieņemti, bet tiek plānots, ka kompetence tiks noteikta Valsts policijai, – skat. likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”);
  • preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad noteikta Valsts policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam – skat. Preču zīmju likuma 92. pantu);
  • pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas vai citu intīmas izklaides ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu vai par pornogrāfiska materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad noteikta Valsts policijai un pašvaldības policijai – skat. Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 13. pantu);
  • sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad Valsts policijai un pašvaldības policijai – skat. likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 26. pantu un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 20. pantu);
  • ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad noteikta attiecīgās iestādes amatpersonai – skat. Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29. panta sesto daļu);
  • karavīra formastērpa, atšķirības zīmju vai zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu (atbilstoši administratīvās atbildības reformai kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tagad noteikta Militārajai policijai – skat. Militārā dienesta likuma 80. pantu);
  • u. c.

Izņēmumu dēļ bija jāpiemēro sodi

Kā skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas jurists Sandis Vilcāns, iespējamie sodu veidi par iepriekš minētajiem pārkāpumiem bija dažādi, taču saskaņā ar LAPK 31. panta pirmo daļu administratīvo arestu varēja piemērot tikai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Līdz ar to visas lietas, kurās par attiecīgo pārkāpumu varēja piemērot administratīvo arestu, izskatīja rajona (pilsētas) tiesas tiesneši.

S. Vilcāns skaidro – administratīvā pārkāpuma procesa pamatā ir konstrukcija, ka sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde, bet tiesa pārbauda pieņemtā lēmuma tiesiskumu: “LAPK 213. pantā paredzētie gadījumi bija izņēmums.” Savukārt šo izņēmumu dēļ tiesai bija jādarbojas kā iestādei, kas piemēro sodu. Turklāt pēc lietas izskatīšanas un soda piemērošanas tiesai bija pienākums arī sekot līdzi naudas soda un administratīvā aresta izpildei.

“Kopumā rajona (pilsētas) tiesās bija ievērojams skaits lietu, kurās tiesa pieņēma sākotnējo lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu,” norāda TM pārstāvis.

Bija divējāda loma

Atsaucoties uz Administratīvās atbildības likuma skaidrojumiem, S. Vilcāns norāda, ka līdz Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās brīdim vispārējās jurisdikcijas tiesai administratīvā pārkāpuma procesā bija divējāda loma.

“No vienas puses, tiesas kompetencē ietilpa iestāžu pieņemto lēmumu par soda piemērošanu pārskatīšana. Tātad lieta tiesā nonāca iestādes lēmuma pārsūdzības dēļ, un tiesas uzdevums bija pārbaudīt iestādes pieņemto lēmumu, tostarp izvērtējot piemērotā soda pamatotību un tiesiskumu. No otras puses, tiesa zināmā mērā pildīja kontrolējošās iestādes funkcijas, izskatot tā saucamās LAPK 213. panta kārtībā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas. Šajā gadījumā lēmumu par personas saukšanu pie atbildības un soda piemērošanu pieņēma tiesnesis, nevis kāda valsts iestāde vai amatpersona. Tomēr līdz ar administratīvā aresta izslēgšanu no administratīvo sodu sistēmas arī tiesas loma tika pārskatīta. Atbilstoši AAL ietvertajam regulējumam tiesas funkcijās ietilpst iestādes pieņemto lēmumu kontrole.”1

Turpmāk vienāds process visās administratīvo pārkāpumu lietu kategorijās

Jaunais regulējums piedāvā vienādu procesu visās administratīvo pārkāpumu lietu kategorijās, arī vienādas pārsūdzības iespējas. Līdz šim LAPK paredzēja, ka lietās, kurās sākotnējo lēmumu pieņēma iestāde, lēmums bija pārsūdzams divās instancēs, bet lietās, kurās sākotnējo lēmumu piemēroja tiesa, tas bija pārsūdzams tikai vienā tiesu instancē.2

S. Vilcāns vērš uzmanību, ka AAL radītās izmaiņas administratīvā pārkāpuma procesā tiesā žurnālā “Jurista Vārds” visaptveroši ir raksturojusi Zemgales rajona tiesas tiesnese Inga Putra, kas norāda: “Līdz ar AAL spēkā stāšanos tiesneši vairs neizskatīs LAPK 213. pantā noteiktos atsevišķu lietu veidus un neuzliks administratīvos sodus kā sākotnējā instance. Līdz ar to tiesnesis administratīvā pārkāpuma procesā vairs nedarbosies iestādes amatpersonas statusā un nepildīs kontrolējošās iestādes funkcijas, tiesa neveiks nolēmumu par soda izpildi kontroli.”

Samazinās tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu

“I. Putra iestādes kontrolējošās funkcijas izslēgšanu no tiesneša kompetences vērtē pozitīvi, jo tas ļaus samazināt tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kas līdz šim ir bijis ļoti ievērojams un patērē daudz laika resursu. Tāpat ieguvums ir tas, ka visās administratīvo pārkāpumu lietās būs vienāda nolēmumu pārsūdzības kārtība. Kā skaidro I. Putra, AAL ir novērsis līdzšinējās atšķirības starp lietām, ko tiesneši izskatīja LAPK 213. panta kārtībā, proti, tiesneša nolēmums tika pārskatīts tikai vienā instancē – apgabaltiesā –, kā arī lietām, kurās tiesa divās instancēs pārskatīja sūdzības par iestāžu amatpersonu lēmumiem.

Atšķirībā no LAPK jaunais regulējums noteic, ka tiesa (tiesnesis) kontrolē visu procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību. Tas nozīmē, ka tiesa (tiesnesis) kontrolēs arī to procesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību, kas pieņemti administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, taču atsevišķi nav pārsūdzami. Sūdzības iesniedzējam, pārsūdzot augstākas amatpersonas lēmumu, būs tiesības izteikt sūdzībā iebildumus arī par atsevišķi nepārsūdzamiem administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros iestādē pieņemtiem lēmumiem. Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto procesuālo lēmumu var pārsūdzēt tikai tad, ja tas tieši noteikts likumā.”3

Lietas, kuras līdz šim izskatīja tiesa, jāizskata iestādēm

Tas, ka AAL nav paredzēts administratīvais arests kā soda veids, nenozīmē, ka vairs nepastāv arī tie pārkāpumi, par kuriem LAPK bija paredzēts piemērot administratīvo arestu. “Ir pārskatīti soda veidi un apmērs, līdz ar to iestādēm šobrīd ir jāizskata lietas un jāpieņem lēmumi administratīvā pārkāpuma lietās, kuras līdz šim izskatīja rajona (pilsētas) tiesas tiesneši,” skaidro S. Vilcāns.

Vienlaikus viņš norāda, ka pēc administratīvās atbildības reformas nozaru likumos nav pārņemti atsevišķi administratīvie pārkāpumi, piemēram, nav paredzēta administratīvā atbildība par necieņu pret tiesu, taču šajā jomā ieviesta iespēja piemērot procesuālās sankcijas atbilstoši attiecīgā procesa likuma regulējumam.

Divas lietu kategorijas

TM pārstāvis skaidro, ka administratīvā pārkāpuma procesā iestādē AAL likums paredz divas lietu kategorijas:

  • lietas, kuras izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas;
  • lietas, kuras izskata iestādē, nevis pārkāpuma konstatēšanas vietā.

Proti, pirmajā gadījumā lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā un lēmums tiek pieņemts uzreiz. Piemēram, amatpersona konstatē, ka persona lieto alkoholiskos dzērienus publiskā vietā, kur tas nav atļauts. Amatpersona turpat pārkāpuma konstatēšanas vietā uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, sagatavo un izskata lietu (uzklausa pie atbildības saucamās personas paskaidrojumus, veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības u.tml.) un pieņem lēmumu par soda piemērošanu.

Otrajā gadījumā lietas pamatā arī būtu jāskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, izņemot AAL 129. pantā noteiktos gadījumus, proti:

  • ja lietā ir iesaistīta nepilngadīga persona;
  • ja lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta.

Piemēram, ja alkoholiskos dzērienus ir lietojis bērns, tad lieta izskatāma iestādē. Valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, paziņo šo lēmumu arī nepilngadīgā pārstāvim, sagatavo lietu izskatīšanai un nosūta to pašvaldības administratīvajai komisijai vai apakškomisijai, kura savukārt izskata lietu un pieņem lēmumu.

Publikācijas turpinājumā par to, kāpēc AAL samazinās līdz šim ievērojamo tiesā izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaitu, kādos gadījumos tiesa iesaistīsies administratīvā pārkāpuma procesā un kādos gadījumos turpmāk varēs pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma procesā pieņemto nolēmumu.

1 Andruškina I. 21. nodaļa. Tiesvedības vispārīgie noteikumi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 462. lpp.

2 Laveniece-Straupmane N. Otrā sadaļa. Administratīvā pārkāpuma process iestādē. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 369.–370. lpp.

3 Putra I. Administratīvā pārkāpuma process arī tiesās uz pārmaiņu sliekšņa. Jurista Vārds, Nr. 51/52/53, 17.12.2019.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU