Krimināllikuma 56. panta pirmā daļa noteic, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

• divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
• pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Atbilstoši minētā panta 1.¹ daļai personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta otro daļu noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, vai šā panta 1.¹ daļā paredzētajā gadījumā no dienas, kad cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.

Tātad noilguma termiņa aprēķina sākotnēji nevis pret konkrētu personu, bet kopumā no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums līdz apsūdzības izsniegšanai. Tas nozīmē, ka apsūdzība izsniedzama Krimināllikuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos, pretējā gadījumā personu par izdarītu noziedzīgu nodarījumu nevar saukt pie kriminālatbildības.

Krimināllikuma 174. panta pirmā daļa paredz:

“Par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs un ja šīm darbībām nav bijušas šā likuma 125. vai 126.pantā paredzētās sekas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.”

Noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju nosaka Krimināllikuma 7. pants:

“Atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos. Noziegumi iedalāmi šādi:

• kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids;
• mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem;
• smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem;
• sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.”

Krimināllikuma 174. panta pirmajā daļā minētais noziegums ir mazāk smags noziegums. Tas nozīmē, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājuši pieci gadi.

Vienlaikus norādām, ka Krimināllikuma 56. panta trešā daļa noteic: noilgums tiek pārtraukts, ja līdz šā panta pirmajā vai 1.¹ daļā norādīto termiņu izbeigšanās brīdim persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

Tāpat, ja persona jau ir saukta pie kriminālatbildības, tad noilguma termiņš par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu neiestāsies, tikai situācijā, ja personai apsūdzība vēl nav uzrādīta, proti, persona nav saukta pie kriminālatbildības, tad uz personu būs attiecināmi Krimināllikuma 56. panta nosacījumi.