Normatīvie akti neparedz tik neliela apmēra soda veidu un soda mēru aprakstītajā situācijā (par braukšanu alkohola reibumā un ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cietušajam izdarītajiem miesas bojājumiem). 

Proti, pat ja ceļu satiksmes negadījumā nebūtu cietušo, par braukšanu alkohola reibumā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam divdesmit četru naudas soda vienību apmērā (120 eiro), bet mopēda vai cita transportlīdzekļa vadītājam – no simt septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (no 850 līdz 1400 eiro) un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem (skat. Ceļu satiksmes likuma (CSL) 62. panta trešo daļu). 

Iespējams, konkrētajā lēmumā, ko saņēmāt, ir piemērots sods tikai par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u. tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, jo par minēto pārkāpumu CSL noteikts sods 11 naudas soda vienību apmērā jeb 55 eiro (skat. CSL 54. panta astoto daļu). Tas ir sods administratīvā pārkāpuma ietvaros. 

Saņemtajā lēmumā jābūt norādei, par ko persona ir saukta pie administratīvās atbildības, kā arī norādītai kontaktinformācijai, lai nepieciešamības gadījumā jūs kā cietušais varētu sazināties ar amatpersonu, kas attiecīgo lietu skatīja. 

Visticamāk, pret personu, kas vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, turklāt, izraisot avāriju, kuras rezultātā personai nodarīts viegls miesas bojājums, ir uzsākts kriminālprocess. 

Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 262. panta otro daļu par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. 

Papildus norādām, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) 97.¹ pantā paredzēts, ka cietušajam kriminālprocesā ir šādas tiesības: 

• saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju; 

• piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību; 

• neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem; 

• izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām; 

• uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai; 

• iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā; 

• šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā; 

• šajā likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību; 

• saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu; 

• saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību; 

• pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu. 

Tādējādi aicinām sazināties ar Valsts policiju, lai noskaidrotu aktuālo situāciju konkrētajā lietā. 

Valsts policijas kontaktinformācija pieejama šeit. 

Plašāku informāciju varat meklēt arī LV portāla publikācijās >> 

• Lai sekotu kriminālprocesa gaitai, cietušajam pašam jāizrāda iniciatīva 

• Kā notiek izmeklēšana kriminālprocesā 

• Cietušā tiesības kriminālprocesā 

• Kā cietušajam kriminālprocesā pieprasīt valsts kompensāciju