Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kriminālprocesa reģistra atcelšana neliedz cietušajam pēc informācijas vērsties turpat, kur iepriekš, – policijā vai prokuratūrā.
FOTO: Freepik
Šobrīd kriminālprocesa reģistrs Kriminālprocesa likumā vairs nav paredzēts. Pirms likuma grozījumiem cietušais reģistrā varēja iepazīties ar visu būtisko informāciju par kriminālprocesu, ja šī informācija netika klasificēta kā izmeklēšanas noslēpums. “Lai gan šobrīd kriminālprocesa reģistrs no likuma ir izslēgts, tur norādītajai informācijai cietušajam joprojām ir jābūt pieejamai,” norāda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja.
Kriminālprocesa reģistrs no Kriminālprocesa likuma (KPL) tika izslēgts ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī. Tieslietu ministrija (TM) uzsver, ka šis fakts nav mazinājis cietušā tiesības, kā arī procesa virzītāja pienākumu sadarboties ar cietušo kriminālprocesā. Iepriekš reģistrā bija pieejama informācija par:
“Likumprojekta anotācijā1 saistībā ar minētās normas izslēgšanu tika norādīts, ka kriminālprocesa reģistrā tiek pildīts aptuveni 45 000–50 000 kriminālprocesu gadā, tai pašā laikā kriminālprocesā iesaistītās personas savas tiesības iepazīties ar šo reģistru izmanto ļoti reti, attiecīgi procesa virzītājam tā vietā, lai katrā lietā aizpildītu kriminālprocesa reģistru, vienkāršāk un efektīvāk būs izsniegt kriminālprocesā iesaistītās personas tiesību nodrošināšanai nepieciešamo informāciju atbilstoši vispārējai kārtībai, kas norādīta KPL 23. nodaļā “Pieteikumi, iesniegumi un lūgumi”, norāda TM.
Kā uzsver Tieslietu ministrija, Kriminālprocesa likuma 97.1 pantā ir noteiktas cietušā pamattiesības kriminālprocesā. Cietušajam ir tiesības saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu. Minētā tiesība ir vispārīga un ne tikai sevī ietver tiesības saņemt kontaktinformāciju saziņai ar procesa virzītāju, bet arī dod tiesības personai sekot līdzi kriminālprocesam.
“Cietušais atbilstoši KPL 333.1 panta 1. daļai informāciju, kas savulaik bija pieejama kriminālprocesa reģistrā, var saņemt, rakstot iesniegumu attiecīgajam procesa virzītājam – policijai vai prokuratūrai, kurā lieta atrodas,” skaidro prokurors Māris Leja.
“Pēc informācijas jāvēršas tādā pašā kārtībā kā agrāk. Iepriekš kriminālprocesa reģistrs bija iekļauts krimināllietā, tātad – bija jāvēršas vai nu policijā, vai prokuratūrā, kurā krimināllieta tika izmeklēta. Kriminālprocesa reģistra atcelšana neliedz cietušajam pēc informācijas vērsties turpat, kur iepriekš, – policijā vai prokuratūrā.
Vērtīgi saprast, ka, rakstot šādu iesniegumu, nav nepieciešamas specifiskas juridiskās zināšanas. Nav nekāda standarta, iesniegumu var rakstīt brīvā formā. Iespējams, biedē tas, ka pietrūks zināšanu iesnieguma sagatavošanai, taču par to satraukties nevajadzētu, nekas specifisks iesnieguma formā netiek prasīts,” uzsver M. Leja.
Vienlaikus prokurors akcentē, ka šobrīd praksē nav izslēgta arī situācija, ka procesa virzītājs, saņemot iesniegumu, atteiksies iesniegumā prasīto informāciju sniegt. “Tad pastāv iespēja šo atbildi pārsūdzēt. Protams, tas prasa vairāk laika un enerģijas nekā agrāk, kad informācijai varēja piekļūt, vienkārši ieskatoties reģistrā. Taču, ja pieprasītā informācija iepriekš nebija klasificēta kā izmeklēšanas noslēpums, bet tagad pēkšņi procesa virzītāja atbildē par tādu tiek nosaukta, papildus nepaskaidrojot iemeslus, šādu lēmumu noteikti vajadzētu pārsūdzēt. Neizslēdzu, ka sākumā, kamēr prakse iestrādāsies, brīžam kāds ieteikums tiks atteikts, taču tad jādomā par lēmuma pārsūdzēšanu. Lēmumos arī parasti ir jābūt norādītam, kam tas jāpārsūdz,” norāda prokurors.
Tieslietu ministrija skaidro, ka KPL 334. pantā ir noteikts pieteikumu, iesniegumu un lūgumu izskatīšanas termiņš. Ievērojot šā panta pirmo daļu, pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien likumā nav noteikts citādi. Savukārt, ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara 7 darba dienu laikā pēc tā saņemšanas. Tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata un izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš, lai lietu sagatavotu iztiesāšanai.
“Ilgākos procesos cietušo vairākus gadus var nekur neaicināt un neinformēt, ja cietušais pats neizrāda interesi un nevēlas noskaidrot lietas gaitu un attīstību. Ja viss nepieciešamais no cietušā jau sākotnēji ir noskaidrots, viņa klātbūtne lietā vairs nav nepieciešama, līdz ar to var veidoties situācija, ka nav kontakta ar izmeklētāju. Un diezgan loģiski, ka cilvēks, jo īpaši, ja viņš nepārzina procesa gaitu, var nospriest – lieta nevirzās uz priekšu,” skaidro prokurors.
M. Leja norāda – ir būtiski, lai cietušais izrāda iniciatīvu, ja viņam šķiet, ka lieta tiek izskatīta pārāk ilgi vai process ir apstājies. “Ja cietušais katru otro dienu netiek aicināts uz policiju, tas noteikti nenozīmē, ka lietā nekas nenotiek. Tādu striktu termiņu no cietušā interešu viedokļa nav, taču, ja pusgadu vai gadu nav bijis nekādas informācijas par lietas izskatīšanu, ir pavisam normāli, ka cietušais var vērsties policijā vai prokuratūrā noskaidrot apstākļus.
Kārtība tāda pati – ja lieta tiek izmeklēta policijā, jāvēršas ar iesniegumu tur, ja prokuratūrā: ar iesniegumu pie attiecīgā prokurora. Ja policija atsakās sniegt jebkādu informāciju vai arī cietušajam ir aizdomas, ka lietas izskatīšanā nekas nenotiek, var iesniegt sūdzību uzraugošajam prokuroram, kurš pārbaudīs konkrēto lietu.
Ja lieta tiek vilcināta, tad prokurors var norādīt, kas jādara, lai process norisinātos ātrāk. Taču sākotnēji iniciatīvai ir jānāk no paša cietušā, ja viņš vēlas šo informāciju zināt vai paust savas bažas par termiņu ilgumu. Protams, cietušajam tiks sniegta tikai vispārīga informācija – vai izmeklēšana notiek savlaicīgi un bez novilcināšanas –, nevis detaļas par to, kādas izmeklēšanas darbības ir veiktas un kāds ir to rezultāts. Uzraugošajam prokuroram, pārbaudot lietu, tas būtu jānorāda,” skaidro M. Leja.
Nevajadzētu gaidīt, ka cietušais saņems kādu informāciju no policijas puses, jo likumā ir paredzēti ļoti ierobežoti gadījumi, kad cietušo par kaut ko informē. “Līdz ar to vajadzētu izmantot savas tiesības noskaidrot šo informāciju. Gan par tiem jautājumiem, kas iepriekš bija ierakstīti kriminālprocesa reģistrā, gan arī, pieļauju, par citu informāciju, kuru cietušais var pieprasīt iesniegumā un par kuras sniegšanu prokurors vai izmeklētājs pieņems lēmumu,” tā Māris Leja.
Papildus jānorāda, ka atbilstoši KPL 375. panta 1. daļai kriminālprocesa laikā krimināllietas materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, procesa virzītājs var izpaust ziņas cietušajam, ja tas neapdraud izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr, ja procesa virzītājs uzskata, ka noteiktu ziņu izpaušana var apdraudēt izmeklēšanu, tas viņam ir jāpamato.
Informāciju par lietā aizdomās turētajiem noteikto drošības līdzekli sniedz personām, kurām kriminālprocesā ar KPL 96.1 pantu piemērots īpaši aizsargājamā cietušā statuss. Vienlaikus ar procesa virzītāja lēmumu par īpaši aizsargājamu var atzīt arī cietušo, kas noziedzīga nodarījuma radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.
Atbilstoši KPL 96.1 panta 6. daļai īpaši aizsargātajam cietušajam ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai. Šādu lūgumu var pieteikt līdz gala nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.
Kā skaidro Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja – tas nozīmē, ka arī īpaši aizsargātajiem cietušajiem informāciju par drošības līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu nesniegs, ja cietušais pats to nebūs lūdzis. “Tas izriet arī no KPL 247. panta 4. daļas, kas nosaka, ka šī informācija sniedzama tikai īpaši aizsargātai personai pēc tās lūguma. Arī cietušos, kuriem nav piešķirts īpaši aizsargājamā cietušā statuss, neinformēs par drošības līdzekļa maiņu, ja viņi paši ar iesniegumu neizrādīs iniciatīvu noskaidrot šādu informāciju. Manuprāt, jebkurš cietušais ir tiesīgs izteikt līdzīga satura lūgumu vai vismaz vērsties pie procesa virzītāja, lai noskaidrotu informāciju par šobrīd piemērotajiem drošības līdzekļiem, jo iepriekš šī informācija bija rakstāma kriminālprocesa reģistrā un tagad tā nevarētu būt kļuvusi par izmeklēšanas noslēpumu,” norāda M. Leja.
