“Gatavojot šo budžetu valdībai bija jāatrod līdzsvars starp steidzamo un ilgtermiņa, starp aizsardzības vajadzībām, sociālo atbildību un ekonomiskajiem stimuliem, starp sabiedrības cerībām un valsts iespējām. Saeimai iesniegtais budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību. 2026. gada budžets stiprina aizsardzības spējas, atbalsta ģimenes un iegulda izglītībā – to visu sabalansējot ar fiskālo disciplīnu un ilgtspējīgu izaugsmi,” uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopumā 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro, 2027. gadā – 724,8 miljoni eiro, bet 2028. gadā finansējums pieaugs līdz 935,9 miljoniem eiro. Tas simbolizē Latvijas valsts izvēli drošākai nākotnei – stiprināt aizsardzību, rūpēties par ģimenēm un ieguldīt zināšanās.
“To, ka visi kopā šobrīd atrodamies nemierīgos un izaicinājumiem pilnos laikos, atzīst arī starptautiskās organizācijas. Šogad Eiropas līmenī ir apstiprinātas vairākas nozīmīgas iniciatīvas aizsardzības stiprināšanai. 2024. gadā ES dalībvalstu kopējie aizsardzības izdevumi bija 343 miljardi eiro, bet šogad tie pārsniegs 380 miljardus – vēsturiski augstāko līmeni,” norādīja finanšu ministrs.
No valsts budžeta papildus finansējuma būtiska daļa – 448,3 miljoni eiro, paredzēta valsts drošības stiprināšanai, kas ļaus pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstīt militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicināt vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi. Latvijas kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro un saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4,9% no IKP. Tas ir nozīmīgs solis, ar kuru Latvija apliecina gatavību pildīt savas saistības un stiprina valsts reputāciju kā uzticams NATO sabiedrotais, kas aktīvi veicina kolektīvo drošību visā reģionā.
Papildu 94,8 miljoni eiro 2026. gada budžetā novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību. Nākamā gada finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro. Savukārt izglītības jomā 45 miljoni eiro paredzēti jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, stiprinot atbalsta personālu un nodrošinot kvalitatīvu izglītību visā Latvijā.
Īpaši pasākumi paredzēti arī iedzīvotāju atbalstam – piemēram, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme būtiskākajiem pārtikas produktiem un paaugstināta akcīzes nodokļa likme kaitīgām precēm, lai veicinātu sabiedrības veselību un mazinātu nevienlīdzību. 2026. gadā plānots 40 eiro pieaugums gan minimālajai algai, gan neapliekamajam minimumam, sasniedzot attiecīgi 780 un 550 eiro mēnesī. Tāpat no 2025. gada 1. oktobra tiks indeksētas pensijas līdz 1488 eiro (salīdzinājumam – 2024. gadā tās tika indeksētas līdz 683 eiro), nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljards eiro, savukārt izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžeta ietvaros izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.
ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem. To apjoms pārsniegs vienu miljardu eiro, būtiski pārsniedzot iepriekšējo plānošanas periodu rādītājus. Jāpiemin, ka līdz 2026. gadam ES fondu projektos jau piesaistīti vairāk nekā 2,2 miljardi eiro, un 93% no kopējā 1,97 miljardu eiro AF finansējuma ir rezervēti konkrētām investīcijām.
Šveices finanšu palīdzības ietvaros līdz 2029. gadam paredzēti 49,8 miljoni eiro, tai skaitā Šveices grants 42,4 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums četrās programmās: bērnu vēža aprūpes pilnveidei, piesārņoto teritoriju sanācijai, lietišķajai pētniecībai un darba vidē balstītu mācību attīstībai. Savukārt jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā līdz 2031. gadam Latvijai būs iespēja ieguldīt mērķētās investīcijās trīs prioritārajās jomās virs 100 miljonu eiro kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
Budžeta un ar to saistīto pavadošo likumprojektu izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā plānota 3. decembrī.
Plašāka informācija par 2026. gada valsts budžetu pieejama Finanšu ministrijas mājaslapā.
