“Šis periods nav bijis viegls – Krievijas sāktais karš Ukrainā, ģeopolitiskā nenoteiktība, inflācijas sekas, augstās procentu likmes un vienlaikus nepieciešamība būtiski palielināt aizsardzības finansējumu. Tāpēc par būtiskāko panākumu uzskatu to, ka Latvijai ir izdevies pieņemt finansiāli atbildīgus lēmumus, vienlaikus skaidri pārorientējot budžetu uz drošību un izaugsmi. Būtiski arī, ka pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā Latvijas ekonomika ir atgriezusies izaugsmē un IKP pieaugums sasniedza 2,1%,” atzīst Arvils Ašeradens.
Ministra pilnvaru laikā būtiski palielināts valsts aizsardzības finansējums. Ja 2022. gadā aizsardzībai tika novirzīti 813 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP, tad 2026. gadā finansējums sasniedzis 2,16 miljardus eiro jeb 4,7% no IKP, turpinot virzību uz 5% no IKP vidējā termiņā. Tas ir fundamentāls valsts drošības politikas pagrieziens, kas vienlaikus stiprina gan Latvijas aizsardzības spējas, gan NATO austrumu flanga drošību.
Vienlaikus īstenota darbaspēka nodokļu reforma, ieviešot visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu un palielinot to līdz 550 eiro šogad. Pakāpeniski palielināta arī minimālā alga no 500 eiro 2022. gadā līdz 780 eiro 2026. gadā. Šīs reformas rezultātā apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju maciņos paliks vairāk līdzekļu, lielāko ieguvumu gūstot tieši zemāko un vidējo ienākumu saņēmējiem. Tas savukārt veicināja iekšējo pieprasījumu – privātais patēriņš pakāpeniski atjaunojas, un ekonomikas aktivitāte kļūst noturīgāka.
Būtiski kāpināts publisko investīciju apjoms. 2025. gadā Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām ekonomikā novirzīti gandrīz 1,4 miljardi eiro. Tāpat saņemts Atveseļošanas fonda ceturtais maksājums 371,2 miljonu eiro apmērā, kopējam Latvijai pieejamajam finansējumam sasniedzot gandrīz 1,5 miljardus eiro.
Ar ALTUM finanšu instrumentu palīdzību 2025. gadā Latvijas ekonomikā iepludināti 540 miljoni eiro, kas caur aizdevumiem, garantijām un riska kapitāla instrumentiem radījuši vairāk nekā viena miljarda eiro ietekmi tautsaimniecībā.
Ministra darbības laikā īstenoti vairāki pasākumi publiskā sektora darbības efektivizācijai. Turpināta VID reforma, Nodokļu un muitas policijas nodota iekšlietu ministra pārraudzībā, kā arī veikta Valsts kases īstenotā grāmatvedības centralizācija un valsts pārvaldes izdevumu pārskatīšana ejot uz mazāku, efektīvāku un rezultātos balstītu valsts pārvaldi. Pagājušajā gadā valsts budžeta izdevumi vidējam termiņam samazināti par 844,1 miljonu eiro, lai finansējumu novirzītu sabiedrības prioritātēm.
Pieņemta publisko iepirkumu reforma, kas paredz stiprināt konkurenci, mazināt administratīvo slogu, samazināt pārsūdzību radītos kavējumus un veicināt efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā publisko iepirkumu apjomu, kas Latvijā 2025. gadā sasniedza 18,6% no IKP jeb gandrīz 8 miljardus eiro. Vienlaikus arvien lielāks uzsvars tiek likts uz centralizētiem iepirkumiem, cenu salīdzināšanas mehānismiem un datu analītiku, kas ļauj valstij gudrāk pārvaldīt izdevumus.
Pozitīvu efektu ekonomikā devusi kreditēšanas atjaunošanās. Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšana radīja labvēlīgākus priekšnosacījumus kreditēšanas aktivizēšanai visā eirozonā. Savukārt Latvijā šo procesu papildināja arī nacionālie lēmumi, tostarp solidaritātes iemaksu mehānisms banku sektoram, kas stimulēja aktīvāku banku iesaisti ekonomikas finansēšanā. Tā rezultātā 2025. gadā mājsaimniecību kredītportfelis pieaudzis par 9,9%, bet juridisko personu kreditēšana – par 14,6%. Tas ir īpaši nozīmīgi ekonomikas attīstībai, jo bez pieejama finansējuma nav iespējama ilgtspējīga investīciju un izaugsmes atjaunošanās. Vienlaikus pieaug arī iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu noturība – 2026. gada martā finanšu iestādēs piesaistīto noguldījumu apjoms pārsniedza 12,7 miljardus eiro.
Nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas attīstībā sniegušas arī starptautiskās finanšu institūcijas. 2025. gadā Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Ziemeļu Investīciju banka un citas institūcijas Latvijā investējušas vairāk nekā 600 miljonus eiro.
Ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku uzsākta programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”. Programmas pirmajā kārtā līdz 2030. gadam plānots izbūvēt gandrīz 1500 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem septiņās pašvaldībās.
Būtiski stiprināta arī Latvijas finanšu sistēmas starptautiskā reputācija. MONEYVAL novērtējums apliecināja Latvijas progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas stiprināšanā un atbilstībā starptautiskajiem standartiem.
Vienlaikus izstrādāti priekšlikumi kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzībai sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), kā arī sagatavots jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis.
Turpināta valsts pārvaldes modernizācija, uzsākot pāreju uz rezultātos balstītu budžeta procesu, stiprinot budžeta caurskatāmību, vienotu datu pārvaldību un izmaksu efektivitātes izvērtēšanu publiskajā sektorā.
