Likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Prasības būs piemērojamas, sākot ar 2027. pārskata gadu.
Vienlaikus obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Lai mazinātu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem, kuri ir sadarbības partneri ziņojošai sabiedrībai, likumprojektā paredzēts ieviest arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānismu (“value chain cap”). Tas noteiks, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, no vērtību ķēdes uzņēmumiem ar darbinieku skaitu līdz 1000 nedrīkstēs pieprasīt vairāk informācijas, nekā paredz Eiropas Komisijas izstrādātie brīvprātīgie ilgtspējas ziņošanas standarti.
Lai salāgotu prasības ar Eiropas Savienības uzņēmumiem, trešo valstu mātes sabiedrību neto apgrozījuma slieksnis, pie kura meitas sabiedrībām vai filiālēm Eiropas Savienībā ir jānodrošina ziņojuma pieejamība, tiek palielināts no 150 miljoniem uz 450 miljoniem eiro.
Izmantojot Direktīvā (ES) 2026/470 paredzēto iespēju, likumprojektā paredzēts atbrīvojums, nosakot, ka lielās sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar darbinieku skaitu virs 500, būs tiesīgas nesagatavot ilgtspējas ziņojumu par 2026. pārskata gadu, ja to neto apgrozījums bilances datumā nepārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā nepārsniedz 1000.
Likumprojekts tiek nodots izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā.
