Lai radītu efektīvāku mehānismu to personu uzraudzībai, kuras situācijas ikdienā risina vardarbīgām metodēm, mazinātu vardarbību ģimenē un sekmētu sabiedrības drošību, izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas nepieciešami, lai varmācīgajai personai varētu piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu Saeima 18. aprīlī konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.
Pērn 15. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas tika izstrādāti ar mērķi nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai nogalināt vai kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu. Ar izmaiņām Krimināllikumā stingrākas sankcijas tika noteiktas arī par to, ka netiek pildīts tiesas nolēmums par aizsardzību pret vardarbību, paredzot iespēju piemērot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat trim gadiem.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Tomēr jau 2023. gada vasarā, izskatot tobrīd vēl tikai plānotās izmaiņas, kas paredzēja pastiprināt kriminālatbildību par vajāšanu un vardarbību ģimenē, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks un ģenerālprokurors Juris Stukāns uzsvēra, ka normatīvajā regulējumā būtu jāparedz arī iespēja maksimāli ātri piemērot elektronisko uzraudzību vardarbīgām personām, lai nodrošinātu vismaz kaut kādas kontroles iespējas.
Arī biedrības “Centrs Marta”, kas ikdienā strādā ar vardarbībā cietušajām sievietēm, vadītāja Iluta Lāce uzskata: nodrošināt, ka tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiek ievērots, ir viena no lielākajām problēmām.
Krimināllikuma 61.1 pantā noteikts, ka elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie notiesātā ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Taču šādu uzraudzības veidu varmākām, kurām ir jāievēro aizliegums tuvoties noteiktām personām, šobrīd piemērot nevar.
Patlaban Kriminālprocesa likums paredz, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas, piemēro vien drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli, norādīts likumprojekta anotācijā.
Piemērojot Kriminālprocesa likuma 243. panta pirmās daļas 2., 5., 8. vai 9. punktā paredzētos drošības līdzekļus, piemēram, aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanos noteiktā vietā vai mājas arestu, tiek noteikti aizliegumi un ierobežojumi, taču nav paredzēts efektīvs mehānisms, kā nodrošināt to ievērošanas nepārtrauktu uzraudzību.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 243. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots – aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests –, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci.
Vienlaikus minēto normu iecerēts papildināt ar nosacījumu, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi tādos gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Ņemot vērā, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošana ir saistīta ar būtisku iejaukšanos personas privātajā dzīvē, paredzēts, ka par to lems izmeklēšanas tiesnesis, tāpat kā tas noteikts arī citos gadījumos, kad iejaukšanās personas privātajā dzīvē ir būtiska (piespiedu aplūkošana, ekspertīze, kratīšana u. c.).
Lēmuma pieņemšanas kārtību plānots noteikt, papildinot Kriminālprocesa likumu ar jaunu 244.1 pantu “Drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība”. Piemēram, tajā noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis par drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu lemj, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, kas ietver vardarbības risku izvērtējumu un elektroniskās uzraudzības piemērošanas tehniskās iespējas, kā arī uzklausot attiecīgās aizdomās turētās vai apsūdzētās personas viedokli.
Atbilstoši likumprojektā plānotajam izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē pieņem lēmumu piemērot vai atteikt drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu, vai arī atteikt drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības piemērošanu, bet piemērot apcietinājumu. Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka apcietinājumu varētu piemērot gadījumos, kad, piemēram, tiesas sēdē tiktu konstatēts, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona atsakās sadarboties un drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība var nebūt efektīva, turpretī vardarbības risks ir augsts un to novērst var vienīgi tad, ja persona atrodas apcietinājumā.
Iecerēts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija.
Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Likumprojekta autori lēš, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību gadā vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām.
Iespējamais uzraugāmo personu skaits noteikts, par pamatu ņemot 2022. gadā uzsākto kriminālprocesu par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimenes locekli skaitu, proti, tādu bijis 713.
Savas darbības rezultātus skaitliski apkopo arī biedrība “Centrs Marta”, kas sniedz apjomīgu palīdzību un rehabilitāciju vardarbībā cietušajiem, lielākoties sievietēm. 2023. gadā palīdzība sniegta 757 personām, tostarp palīdzību Rīgā saņēmušas 360, Liepājā – 316, Rēzeknē – 71 persona, tai skaitā desmit bērni no Ukrainas.
Lielāko daļu klientu skaita biedrībā “Centrs Marta” veido sievietes vecumā no 18 līdz 73 gadiem, no kurām procentuāli visvairāk ir sieviešu vecumā no 36 līdz 45 gadiem.
97% gadījumu vardarbības veicējs ir vīrietis (laulātais, partneris, bijušais laulātais/partneris, dēls, tēvs, patēvs, māsas vīrs, meitas partneris), bet 3% gadījumu – sieviete (partnere, māte, bijušā vīra tagadējā partnere, pedagoģe).
Dominējošais vardarbības veids, saistībā ar kuru sievietes vēršas biedrībā, ir fiziskā un emocionālā vardarbība, kam seko seksuālā un ekonomiskā vardarbība un vardarbīga kontrole. Ukrainas bēgļu gadījumā būtiska nozīme ir arī karadarbībai kā vardarbības formai.
Biedrības “Centrs Marta” vadītāja I. Lāce plānotos grozījumus Kriminālprocesa likumā vērtē pozitīvi. Viņas līdzšinējā pieredze liecina – tie ir akūti nepieciešami.
“Līdz šim, ja personai tiek piemērota pagaidu aizsardzība, slogs par tās uzraudzību gulstas uz cietušās personas pleciem,” stāsta I. Lāce. “Respektīvi, ja varmāka neievēro aizliegumu tuvoties, cietušajai personai jāzvana policijai. Praksē nereti redzam, ka policijas rīcība nav pietiekami efektīva un ātra. Tas savukārt veicina, ka varmāka atrod veidus, kā cietušo personu ietekmēt, lai viņa vairāk nevērstos pēc palīdzības.”
Biedrībai ir zināmi gadījumi, kad pēc kāda laika vardarbības veicējs atgriežas sievietes mājvietā, turpina ar viņu veidot attiecības: “Sieviete, nesaņēmusi adekvātu atbalstu no tiesībsargājošajām institūcijām, atrod veidu, kā izdzīvot šādās attiecībās,” klāsta I. Lāce, “līdz kādam mirklim, kad situācija atkal izveidojas kritiska. Tad sievietei mēdz pārmest – jums bija noteikta pagaidu aizsardzība, tomēr turpinājāt attiecības.” Biedrības vadītājas ieskatā, ja tiesībsargājošās iestādes nespēj nodrošināt aktīvu un efektīvu pagaidu aizsardzības uzraudzību, izteikt attiecīgos pārmetumus nav korekti. “Nevar uzlikt slogu – uzraudzīt varmāku – uz cietušās pleciem,” tā I. Lāce.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka elektronisko uzraudzību varmākam piemēros tiesa, noteiktā drošības līdzekļa uzraudzība būs tiesībaizsardzības institūciju kompetencē. Ieviešot elektronisko uzraudzību, varēs sekot līdzi apsūdzētā gaitām, secināt, vai viņš tuvojas vai netuvojas cietušajai personai, akcentē biedrības “Centrs Marta” vadītāja.
Biedrībai “Centrs Marta” bažas raisa tas, vai visām iesaistītajām institūcijām ir vienota izpratne, kas ir vardarbība, vardarbība pret sievieti vai ģimenē, kad pastāv augsts dzīvības apdraudējuma risks.
“Ne vienmēr tiesībsargājošo iestāžu atbildīgo personu rīcībā, kuras pieņem lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, ir visa nepieciešamā informācija. Jāraugās, lai tā būtu nevis fragmentāra, bet pieejama vienkopus,” pārliecināta ir I. Lāce.
Viņasprāt, nozīmīga ir starpinstitucionālā sadarbība, tai skaitā ar organizācijām, kas iestājas par cietušo aizstāvību. “Svarīgi ir veidot starpinstitucionālās sanāksmes, lai nebūtu iespējama situācija, ka vardarbības veicējs var manipulēt ar atbildīgajām institūcijām, katrai sniegt atšķirīgu informāciju un atrast veidu, kā padarīt vardarbībā cietušo personu par ļaunuma iemiesojumu,” uzsver biedrības “Centrs Marta” vadītāja.
