Vardarbība ir viens no noziegumiem, kas veido Valsts policijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu 2023. gadā. Kā skaidro policija, palielinājums saistīts ar vairākiem grozījumiem tiesību aktos, tostarp regulējumā par vardarbību. Ar statistikas datiem par tīšiem miesas bojājumiem, aizsardzību pret vardarbību, tai skaitā Valsts policijas pieņemtajiem lēmumiem par nošķiršanu, saņemtajiem tiesas lēmumiem par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un pieņemto lēmumu pārkāpumiem, kā arī noziegumiem pret bērniem un nepilngadīgo noziedzību aicinām iepazīties LV portāla infografikā.
LV portāls publikācijā “Noziedzības līmenis valstī nedaudz pieaudzis. Kādi tam iemesli?” jau rakstīja, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pērn gan valstī, gan Valsts policijā (VP) ir palielinājies. Tas saistīts ar normatīvo aktu grozījumiem ceļu satiksmes jomā, regulējumā par vardarbību, kā arī ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai mazāk smagu noziegumu skaits 2023. gadā (21 392 mazāk smagi noziegumi) pieaudzis par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar 2022. gadu (19 096 mazāk smagi noziegumi). Kopējā noziedzīgo nodarījumu skaitā mazāk smagu noziegumu īpatsvars ir vairāk nekā puse (64,9%).
Valsts policijas dati liecina, ka pieaudzis tādu mazāk smagu noziegumu skaits kā:
Vienlaikus Valsts policija norāda, ka samazinājies šādu mazāk smagu noziegumu skaits:
Būtiski samazinājies arī kriminālpārkāpumu skaits (2023. gadā – 1 329; 2022. gadā – 2 202), informē Valsts policija. “Kriminālpārkāpumu samazinājumu ietekmējuši grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika grozīts KL 132. pants (“Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu”), 132.1 pants (“Vajāšana”) un 168.1 pants (“Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana”), nosakot tos par mazāk smagiem noziegumiem, kas vienlaikus veido mazāk smagu noziegumu pieaugumu.”
Stājoties spēkā grozījumiem Krimināllikumā, minētie noziedzīgie nodarījumi atzīti par mazāk smagiem noziegumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, kā tas bija iepriekš.
LV portāls atgādina, ka grozījumu Krimināllikumā un grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 15. jūlijā, mērķis ir nodrošināt efektīvu aizsardzību personām, kurām izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai nogalināt, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
Šobrīd par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu (KL 132. pants) vai vajāšanu (KL 132.1 pants) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Ja attiecīgie noziedzīgie nodarījumi izdarīti pēc 2023. gada 14. jūlija, pamatsodu – probācijas uzraudzību – var piemērot gan nepilngadīgām, gan pilngadīgām personām.
Par iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem varēja sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (līdz trim mēnešiem), probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, savukārt probācijas uzraudzība bija attiecināma tikai uz nepilngadīgām personām.
Papildus jānorāda, ka saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšanu kriminālprocesa uzsākšanai vairs nav nepieciešams iesniegums no personas, kurai nodarīts kaitējums (Kriminālprocesa likuma 7. panta otrā daļa).
Saskaņā ar KL vēl bargāks sods paredzēts, ja draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšana izdarīta pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Šādā gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Arī tad, ja minētie noziedzīgie nodarījumi izdarīti pēc 2023. gada 14. jūlija, pamatsodu – probācijas uzraudzību – var piemērot gan nepilngadīgām, gan pilngadīgām personām.
No aizvadītā gada KL noteiktas stingrākas soda sankcijas arī nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanas gadījumos.
KL 168.1 pants par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Arī šajā gadījumā pamatsodu – probācijas uzraudzību –, ja konkrētais noziedzīgais nodarījums izdarīts pēc 2023. gada 14. jūlija, iespējams attiecināt gan uz nepilngadīgām, gan pilngadīgām personām.
Iepriekš par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu sodīja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, turpretī probācijas uzraudzība bija attiecināma tikai uz nepilngadīgām personām.
Pirms gada pieņemtajā Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānā 2023.–2024. gadam (turpmāk – Bērnu noziedzības novēršanas plāns) secināts: to, vai bērns pastrādā noziedzīgu nodarījumu vai kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri, lielā mērā ietekmē vairāki apstākļi, kā, piemēram, ģimenes vide, sociālā labklājība, izglītība un audzināšana.
Pērn noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits nav samazinājies, turklāt novērojama tendence, ka arvien pieaug dzimumnoziegumos pret bērnu, kā arī citos negadījumos cietušo skaits, norādīts plānošanas dokumentā.
Vienlaikus tajā vēstīts, ka palielinās administratīvo pārkāpumu bērnu tiesību aizsardzības jomā skaits, kas varētu būt saistīts ne tikai ar situācijas pasliktināšanos, bet arī to, ka bērnu tiesību aizsardzības jomas pārkāpumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība gan no tiesībsargājošajām iestādēm, gan sabiedrības, kas biežāk pamana un ziņo par pārkāpumiem.
Secināts, ka lielākā daļa gadījumu attiecināmi uz vecāku pienākumu nepildīšanu un emocionālu vardarbību pret bērnu no vecāku puses.
Tāpat bez ievērības nevar atstāt arī fiziskās un emocionālās vardarbības izplatību nepilngadīgo vidū. Kā akcentēts Bērnu noziedzības novēršanas plānā, starp OECD valstīm Latvijai ir augstākais rādītājs skolēnu pāridarījumu ziņā (izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi u. c.).
Problēma skaidrota ar to, ka, attīstoties informācijas tehnoloģijām un pieaugot interneta nozīmei ikdienā, rodas jauni drošības riski virtuālajā vidē. Pārkāpumi interneta vidē ar katru gadu pieaug, turklāt samazinās interneta vidē cietušo vecums.
Pēdējos gados nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, apcietināto un notiesāto skaita dinamika vērtējama kā stabila, jo tā saglabājas nemainīgā līmenī, norādīts rīkojumā. Valsts policijas dati liecina, ka 2023. gadā nepilngadīgo noziedzība salīdzinājumā ar 2022. gadu ir pat samazinājusies.
Atbilstoši Valsts policijas “Pārskatam par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2023. gada sešos mēnešos” attiecīgajā laika periodā nepilngadīgie biežāk izdarījuši šādus noziedzīgos nodarījumus:
Savukārt Bērnu noziedzības novēršanas plānā pieejamie dati liecina, ka visbiežāk izdarītie administratīvie pārkāpumi nepilngadīgo personu vidū ir smēķēšana, alkohola un citu apreibinošu vielu lietošana.
Turpat arī uzsvērts, ka nepilnības starpinstitūciju sadarbībā ir būtisks šķērslis noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības no noziedzīga nodarījuma pilnvērtīgai īstenošanai: “Speciālistiem trūkst izpratnes par starpinstitūciju sadarbības formām.”
Jāpiebilst, ka par bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem īstenošanu atbildīgas ir vairākas iestādes: Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Bērnu aizsardzības centrs, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts probācijas dienests, Valsts policija, Latvijas Republikas prokuratūra, pašvaldības, t. sk. pašvaldības policija, bāriņtiesas.
Nepilnības starpinstitūciju sadarbībā iezīmējās arī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 2023. gada 30. janvārī, kurā tika diskutēts par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas problemātiku bērniem. Saeimas deputāts Andrejs Judins sēdē norādīja, ka “bērns ar problēmām ir klients visiem un nevienam”. Saistībā ar jautājuma risināšanu A. Judins akcentēja, ka pastāv nepieciešamība rast atbildi par koordinatora lomu un institūciju, kas to uzņemsies, paužot nostāju, ka šāda loma būtu jāuzņemas Bērnu aizsardzības centram.
LV portāla infografika.
