Līdzīgi kā ar vardarbību, arī pārkāpumi ceļu satiksmē ir viens no noziegumu veidiem, kas, ņemot vērā nesenās izmaiņas Krimināllikumā, aizvadītajā gadā ietekmēja Valsts policijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu. LV portāla rakstu sērijas par 2023. gadā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturojumu turpinājumā tuvāk aplūkojam ceļu satiksmes negadījumu statistiku, tostarp letālo gadījumu un transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā skaitu.
LV portāls publikācijā “Noziedzības līmenis valstī nedaudz pieaudzis. Kādi tam iemesli?” jau rakstīja, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums saistīts ar normatīvo aktu grozījumiem gan ceļu satiksmes jomā, gan regulējumā par vardarbību.
Piemēram, 2022. gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.
Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 262. panta 1.1 daļu jau vairāk nekā gadu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Attiecīgi iepriekšējā gadā noziedzīgo nodarījumu skaitu papildināja vairāk nekā 1000 gadījumu, kas saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli reibuma stāvoklī, informē Valsts policija (VP).
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Turklāt, ja transportlīdzekļa vadīšana vai mācīšana vadīt notikusi gadījumos, kas paredzēti KL 262. panta 1.1 daļā, atbilstoši KL 70.13 panta piektajai daļai noziedzīgo nodarījumu izdarījušajai personai piederošo transportlīdzekli konfiscē. Ja attiecīgais transportlīdzeklis pieder citai personai, no noziedzīgo nodarījumu (transportlīdzekļa vadīšana vai mācīšana vadīt alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību (KL 70.14 panta pirmā prim viens daļa).
Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju 2023. gadā par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, kā arī braukšanu alkohola reibumā vai citu apreibinošu vielu ietekmē bez tiesībām un atteikšanos no alkohola pārbaudes kopumā tika konfiscēti 815 transportlīdzekļu.
2023. gadā Valsts policija Latvijā reģistrējusi 18 899 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), kas ir par 260 negadījumiem mazāk nekā 2022. gadā. Vienlaikus CSNg ar cietušajiem un CSNg bojāgājušo skaits ir palielinājies.
“Statistika par aizvadīto gadu un Valsts policijas novērojumi arvien liecina, ka drošības situācija uz ceļiem valstī nav pietiekami laba. Joprojām kā galveno iemeslu CSNg var minēt autovadītāju pārgalvību, steigu un neuzmanību, tādēļ ik gadu satiksmes dalībniekiem regulāri atgādinām – ikvienam jārūpējas par drošību ceļu satiksmē un jāievēro noteiktās prasības, lai pasargātu gan sevi, gan līdzcilvēkus,” uzsver Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Kaut arī rādītāji 2023. gadā veido negatīvu tendenci attiecībā uz CSNg bojāgājušajiem, Valsts policijas ieskatā statistika par pēdējiem desmit gadiem liecina – situācija uzlabojas. Piemēram, pirms divdesmit gadiem, 2004. gadā, CSNg gāja bojā divas reizes vairāk personu, proti, 519 cilvēku.
Tomēr arī viena nāve uz ceļa ir daudz. Tāpēc jāatgādina, ka iepriekš tika izvirzīts mērķis – Latvijai jātiecas uz t. s. “Nulles vīzijas” principa ieviešanu ceļu satiksmē. Turklāt zināmā mērā katrs ir atbildīgs par tā īstenošanu.
|
Plašāk par tēmu >> |
LV portāla infografika.
