Ceļu satiksmes negadījumi un transportlīdzekļu vadītāju kultūra

Ceļu satiksmes negadījumos vairāk bojāgājušo

Pēc ceļu satiksmes negadījumu (CSN) statistikas datiem, pēdējos gados ir samazinājies kopējais negadījumu, kā arī avāriju izraisījušo dzērājšoferu skaits (2022. gadā tie bija 822 transportlīdzekļa vadītāji; 2023. gadā – 651). Vienlaikus noticis vairāk letālu negadījumu – šī gada desmit mēnešos avārijās bojā gājuši 120 cilvēki – 53 autovadītāji, 22 gājēji, 13 pasažieri, 13 velosipēda, 10 motocikla, 4 mopēda un 4 kvadracikla vadītāji (raksta sagatavošanas brīdī, 5. decembrī, tie bija jau 136 bojāgājušie). 

CSN skaits gada pirmajos desmit mēnešos

25. novembrī apritēja gads, kopš stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas ievērojami pastiprināja sodu par braukšanu reibumā. Šogad pieķerto dzērājšoferu skaits (2783) ir samazinājies gandrīz par astoņiem simtiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, zina teikt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Sliktā ziņa ir tā, ka vairākums no apturētajiem braucējiem ir bijuši pamatīgā alkohola reibumā – virs 1,5 promilēm.

“Diemžēl neatkarīgi no izmaiņām normatīvajos aktos, kas pastiprina kriminālatbildību un paredz bargāku sodu, daļa transportlīdzekļu vadītāju tāpat tos ignorēs. Ikdienā redzam, ka starp autovadītājiem, kas sēdušies pie stūres reibumā, ir gan tādi, kas zina par izmaiņām sodu politikā, gan tādi, kam tā ir pirmā dzirdēšana. Tomēr kopumā jaunā sodu politika ir likusi daļai autovadītāju aizdomāties par savas rīcības sekām,” secina J. Jančevskis.

Arī “mazliet” pārkāpt ātrumu nav pieļaujami

Valsts policija apstiprina, ka visbiežāk fiksētais ceļu satiksmes pārkāpums jau vairākus gadus ir atļautā braukšanas ātruma neievērošana.  

Šogad pieaudzis to atļautā ātruma pārkāpēju skaits, kurus apturējuši policisti, – 55 tūkstoši –, savukārt vietās, kur izvietoti fotoradari, vairākums vadītāju tomēr braucot lēnāk, stāsta J. Jančevskis.

“Fotoradari šī gada pirmajos 10 mēnešos ir fiksējuši 319 tūkstošus pārkāpumu, no tiem 280 tūkstoši ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Lielākoties vadītāji pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par 20–30 km/h,” stāsta Valsts policijas pārstāvis.

Lielākoties vadītāji pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par 20–30 km/h.

“Kuram gan nepatīk pabraukt ātrāk? Kas gan tur slikts?” – šāda nostāja autovadītāju vidū dzirdama bieži. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir vērojama krietni izteiktāka iecietība un vieglprātīgāka attieksme pret atļautā ātruma pārsniegšanu. To piekopj vairākums vadītāju, un tā netiek uzskatīta par tikpat riskantu un dzīvību apdraudošu kā, piemēram, braukšana reibumā.

J. Jančevskis atzīst: autovadītāju vidū ir izplatīts viedoklis, ka braukt ar 10 km/h virs atļautā braukšanas ātruma ir pieņemami. “Vieglākais soda mērs par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir brīdinājums, ko daudzi vadītāji neuztver nopietni. Lielāks respekts ir pret naudas sodiem, bet dažiem autovadītājiem arī tie šķiet niecīgi.”

Iespējams, braucējiem, kas pie stūres sēžas ar pārliecību, ka “mazliet jau var” pārkāpt atļauto ātrumu, būtu vērtīgi zināt, ka trešdaļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem ir tiešs rezultāts atļautā ātruma pārsniegšanai vai neatbilstoša ātruma izvēlei.

Trešdaļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem ir tiešs rezultāts atļautā ātruma pārsniegšanai vai neatbilstoša ātruma izvēlei.

“Ja, samazinot vidējo ātrumu par diviem kilometriem stundā, mēs varam izglābt 20 dzīvības, tad vilcināšanās nav pieļaujama un izmaiņas normatīvajos aktos ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk,” atzinis satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Tādēļ Saeimā patlaban tiek gatavoti “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas paredz gandrīz divkāršot sodu par rupju atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Vadītāju disciplinēšanas rīki

Šobrīd Valsts policija satiksmes kontrolei uz ceļiem izmanto dažādus tehniskos līdzekļus: stacionāros un pārvietojamos fotoradarus un trīs automašīnas, kas aprīkotas ar 360 grādu videokameru. Tāpat Valsts policijā ir iegādāti bezpilota gaisa kuģi jeb droni, ar kuriem satiksme tiek uzraudzīta visas valsts teritorijā, īpaši kontrolējot agresīvu braukšanu. “Vietās, kur fiziski nevar novietot policijas transportlīdzekli, tiek izmantots drons. Apturētais vadītājs parasti par pieķeršanu ir izbrīnīts līdz brīdim, kad tiek iepazīstināts ar videoierakstu,” stāsta J. Jančevskis.

Valsts policijas pārstāvis atgādina: jau 2019. gadā īstenotais pilotprojekts pierādīja, ka ceļu posmos, kuros uzstādīti vidējā braukšanas ātruma mērīšanas fotoradari, nenotiek smagi ceļu satiksmes negadījumi. Šobrīd šādi fotoradari ir uzstādīti 16 Latvijas ceļu posmos. Valsts policija norāda, ka tie palīdz uzlabot braukšanas kultūru un samazināt avāriju risku.  

Savukārt tiem vadītājiem, kas šādu fotoradaru dēļ “drošības labad” mēdz braukt lēnāk par maksimāli atļauto ātrumu, J. Jančevskis atgādina: “Fotoradari ir vadītāju disciplinēšanas rīks. Mēs nekādā gadījumā nevienu neaicinām braukt lēnāk par atļauto braukšanas ātrumu, koncentrējoties tikai uz spidometru. Katrā ziņā visa uzmanība ir jāvelta ceļam. Šādos ceļa posmos ieteicams izmantot transportlīdzekļa vadītāja asistentus, kas palīdz noturēt vienmērīgu braukšanas ātrumu.”

Par labiem līdzekļiem ceļu satiksmes dalībnieku disciplinēšanai J. Jančevskis uzskata arī uz ielām un ceļiem uzstādītos stabiņus, braukšanas joslu sašaurināšanu un šķēršļu izvietošanu, lai gan sabiedrībā tie dažkārt tiek uztverti negatīvi. “Jāatceras, ka satiksmes nomierināšanas līdzekļi tiek izvietoti saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, sabalansēti ar pārējo satiksmes organizāciju. Mūsu novērojumi liecina, ka tie ir efektīvi.”