Komersantiem administratīvo slogu plāno mazināt ar „klusēšanas-piekrišanas” principa ieviešanu

Klusēšana nozīmēs piekrišanu

Šā gada 12.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja plāna projektu „Par Pasākumu plānu „klusēšanas–piekrišanas” principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē”.

„Klusēšanas‒piekrišanas” princips nozīmē – ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde, uzskatāms, ka noklusējums ir atļaujas sniegšana.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, kā šis princips darbosies praksē. Piemēram, ja Jānis vēlas saņemt speciālu licenci un sertifikātu detektīvdarbības veikšanai, tad, saskaņā ar detektīvdarbības regulējumā noteikto, Valsts policijas licencēšanas komisija mēneša laikā pieņem lēmumu par licences un sertifikāta izsniegšanu. „Klusēšanas-piekrišanas” princips paredz: ja mēneša laikā Jānis nav saņēmis minētās komisijas lēmumu, uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu un Jānis var uzsākt plānoto detektīvdarbību.

"Ja noteiktajā termiņā atbilde nav saņemta, noklusējums ir atļaujas sniegšana."

Sākotnēji „klusēšanas-piekrišanas” principu ir iecerēts ieviest piecpadsmit valsts pakalpojumiem:

1. Tūrisma pakalpojumi (tūrisma operatori, tūrisma aģentu darbība, tūristu gidi);
2. Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem;
3. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšana;
4. Detektīvdarbības veikšana;
5. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana;
6. Sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs;
7. Kompetento institūciju pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos;
8. Transportlīdzekļu apmācība;
9. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība;
10. Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība;
11. Traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība;
12. Traktortehnikas vadītāju apmācība.

Trīs no šiem pakalpojumiem „klusēšanas-piekrišanas” princips jau ir ieviests:

13. Elektroenerģijas tirdzniecība;
14. Siltumenerģijas tirdzniecība;
15. Dezinfekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana.

Lai „klusēšanas–piekrišanas” principu varētu ieviest visos piecpadsmit pakalpojumos, ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka šo pakalpojumu nodrošināšanu. Šobrīd ir plānots, ka atbilstošās izmaiņas varētu notikt šā gada laikā un tās stātos spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

D.Pavļuts skaidro, ka sākotnēji minētos pakalpojumus izvirzīja, lai izpildītu Pakalpojumu direktīvas prasības. Bet ar laiku „klusēšanas–piekrišanas” principu varētu īstenot gandrīz visās jomās, kur nepieciešams prasīt atļaujas un saskaņojumus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas daļas vadītājs Jānis Butkevičs norāda, ka piecpadsmit pakalpojumi nenosegs visas uzņēmēju vajadzības, tādēļ plāns šobrīd ir vairāk kā izmēģinājumprojekts. Tādēļ ir nepieciešams sekot līdzi šī principa ieviešanas gaitai, tam, kā tas darbosies un kādas būs kļūdas. Pakalpojumu loku noteikti ir nepieciešams paplašināt un iekļaut arī pašvaldību sniegtos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka „klusēšanas–piekrišanas” principu varētu attiecināt arī uz tādiem pakalpojumiem kā reklāmas saskaņošana un tirdzniecības atļauju saņemšana.

"Princips ir noteikts Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā."

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa atklāj, ka šis vēl ir izmēģinājums, tādēļ notiks gan piedāvāto pakalpojumu analīze, gan iesaistītās puses varēs sniegt priekšlikumus, kā ieviesto principu uzlabot.

D.Pavļuts uzsver: ja valsts iestāde pakalpojuma pieprasījuma termiņu būs nokavējusi, tādā gadījumā iestāsies attiecīgās iestādes atbildība. Ja komersants ir saņēmis atļauju pēc noklusēšanas, tad viņam ir visas tiesības rīkoties saskaņā ar „klusēšanas–piekrišanas” principu.

Izmaiņas jau izdarītas Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā

„Klusēšanas–piekrišanas” princips jau ir noteikts Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā. Šā gada 18.aprīlī stājās spēkā grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14.panta sestajā daļā, nosakot, ka par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde ir tiesīga piemērot noklusējumu, ja tā piemērošana nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un ir noteikta konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā. Uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu, ja normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

„Klusēšanas-piekrišanas” princips ietverts Pakalpojumu direktīvā

Piecpadsmit pakalpojumus, kuru sniegšanā sākotnēji ieviesīs „klusēšanas–piekrišanas” principu, paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū jeb Pakalpojumu direktīvas prasības. Pakalpojumu direktīvā ir noteikts pienākums Eiropas Savienības dalībvalstīm veikt pasākumus, lai saīsinātu lēmumu pieņemšanas termiņus un samazinātu administratīvās izmaksas komersantiem.

Attiecībā uz „klusēšanas–piekrišanas” principu Pakalpojumu direktīvas 13.panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka:

• Atļauju piešķiršanas procedūras un formalitātes pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs pēc iespējas ātri un jebkurā gadījumā pieņemamā termiņā, kas iepriekš ir noteikts un publiskots. Šis termiņš sākas vienīgi tad, kad ir iesniegta visa dokumentācija. Ja to attaisno jautājuma sarežģītība, kompetentā iestāde vienreiz uz ierobežotu laikposmu termiņu var pagarināt. Pagarinājumu un tā ilgumu atbilstīgi pamato un dara zināmu pieteikuma iesniedzējam pirms sākotnējā termiņa beigām.
• Ja noteiktajā vai pagarinātajā termiņā nav saņemta atbilde, uzskata, ka atļauja ir piešķirta. Tomēr citādu kārtību var piemērot gadījumos, kad tas ir pamatots ar sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, tostarp trešo personu likumīgām interesēm.

Pakalpojumu direktīva paredz publiskās pārvaldes modernizāciju: saglabāt prasības par administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršību, samazināt kavēšanos lēmumu pieņemšanā, to izmaksas un nelabvēlīgas sekas, kas rodas, piemēram, procedūrām atkārtojoties, kā arī mazināt pārlieku birokrātiju saistībā ar dokumentu iesniegšanu un nenoteiktiem vai pārmērīgi gariem termiņiem pieteikumu izskatīšanai.