Spēkā stājas grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā

Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā stājās spēkā šā gada 18.jūnijā un attiecas uz vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, pašvaldībām un citām iestādēm, kas ir atbildīgas par veiksmīgu pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu.

Izmaiņu mērķis ir saskaņot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma normas ar Līgumā par Eiropas Savienības (ES) darbību, Pakalpojumu direktīvā un ES Tiesas judikatūrā noteikto, kā arī paredzēt pašvaldību domei tiesības izdot saistošos noteikumus, organizējot kārtību pakalpojumu sniegšanai publiskās vietās, un deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kādā atļauj sniegt konkrētus īslaicīgus pakalpojumus Latvijā.

"Būtiskas problēmas Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma piemērošanā līdz šim nav bijušas. Neskaidrību ir radījis fakts, ka Pakalpojumu direktīvā nav skaidri definēts, kas ir īslaicīgs pakalpojums, kā arī atbildīgajām iestādēm un dalībvalstīm kopumā nav skaidras izpratnes par kritērijiem, kas atbildīgajām iestādēm jāievēro, pieņemot ierobežojošus lēmumus," skaidro Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta ES preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītāja Gundega Jaunbērziņa–Beitika.

Paredzams, ka Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi likumā atvieglos atbildīgo iestāžu lēmumu pieņemšanu, vērtējot un reglamentējot īslaicīgu pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā, un uzlabos pakalpojumu sniedzējiem un atbildīgajām iestādēm atļauju izsniegšanas procesa pārskatāmību, piemērojot normatīvajā aktā noteikto noklusējumu jeb "klusēšanas–piekrišanas" principu. "Klusēšanas-piekrišanas" principa būtība: ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde, tad uzskatāms, ka noklusējums ir atļaujas sniegšana.

Informēšana par atļaujas izsniegšanu

Līdz šim likumā nebija noteikts, ka par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde pēc atļaujas izsniegšanai nepieciešamās informācijas (dokumentācijas) saņemšanas informē atļaujas pieteicēju par termiņu, kādā izsniegs atļauju; lēmuma pārsūdzības iespējas un pakalpojumu sniedzēja tiesības uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja noteiktajā termiņā nav saņemts atbildīgās iestādes lēmums.

Grozījumi likuma 14.panta 7.daļā noteic, ka, ievērojot konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc atļaujas izsniegšanai nepieciešamās informācijas (dokumentācijas) saņemšanas, ja normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, nodrošina, ka atļaujas pieteikuma iesniedzējs ir informēts par:

• termiņu, kādā tiks pieņemts lēmums par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;
• tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma pārsūdzēšanai;
• tiesībām uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

Tādējādi uzņēmējam būs skaidrs: ja 10 dienu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas iesniegšanas atbildīgajai iestādei nav saņemta atbilde, uzskatāms, ka atļauja ir saņemta. "Līdz šim bija iespējama situācija, ka atbildīgā iestāde nav saņēmusi visu normatīvajos aktos noteikto informāciju un atļaujas pieteicējs nav informēts par prasību neizpildi, kā rezultātā varēja rasties situācija, ka pakalpojumu sniedzējs uzsāk pakalpojumu sniegšanu bez noteikto prasību izpildes," informē G.Jaunbērziņa–Beitika.

"Uzņēmējs zinās: ja 10 dienu laikā pēc informācijas iesniegšanas iestādei nav saņemta atbilde, uzskatāms, ka atļauja saņemta."

Papildus tam grozījumi skaidri nosaka, ka tagad termiņu atļaujas izsniegšanai skaita no dienas, kad atļaujas izsniegšanas atbildīgajai iestādei ir iesniegta visa normatīvajos aktos noteiktā informācija (dokumentācija) lēmuma pieņemšanai.

Ekonomikas ministrijas speciāliste skaidro, ka turpmāk pakalpojumu sniedzējam būs skaidri zināms fakts, ka ir iesniegta pilnīga informācija, un konkrēta diena, no kuras rēķinās atļaujas izsniegšanai paredzēto termiņu.

"Līdz ar to pakalpojumu sniedzējs varēs laicīgi plānot, kad uzsākt pakalpojumu sniegšanu. Savukārt atbildīgās iestādes paziņojums būs arī pierādījums, ka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uzsākt pakalpojumu sniegšanu bez konkrēta lēmuma saņemšanas," uzsver G.Jaunbērziņa–Beitika.

Definēti kritēriji ES dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem

Grozījumi likumā nosaka arī skaidrus kritērijus, pēc kuriem vērtēt īslaicīgu pakalpojumu, un palīdzēs atbildīgajām iestādēm pieņemt ierobežojošus lēmumus. Likuma 15.panta grozījumi paredz, ka pakalpojuma sniegšanas īslaicīguma kritēriji ir piemērojami citas ES dalībvalsts pakalpojuma sniedzējam. Līdz šim neskaidrības radījis fakts, ka ne ES, ne dalībvalstu līmenī nebija vienoti īslaicīgu pakalpojumu kritēriji.

"Līdz ar grozījumiem likumā definēti arī noteikumi, kas atbildīgajām iestādēm jāņem vērā, lemjot par citas dalībvalsts pakalpojumu sniedzēja īslaicīgu saimniecisko darbību Latvijas Republikas teritorijā, piemēram, darbības pagaidu raksturu – pakalpojumu sniegšanas biežumu, ilgumu, periodiskumu un nepārtrauktību. Šie noteikumi veicinās citas dalībvalsts īslaicīgu pakalpojumu sniedzēju tiesisko paļāvību," stāsta Ekonomikas ministrijas pārstāve.

Saskaņā ar ES Tiesas judikatūru grozījumi likumā paredz nosacījumus, kas cita starpā atbildīgajām iestādēm jāņem vērā, lemjot par pakalpojumu sniedzēja īslaicīgumu. Tādējādi tās, pieņemot lēmumu par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu, ievēros ES Tiesas judikatūrā noteikto un izvairīsies no prettiesisku lēmumu pieņemšanas.

Grozījumi likuma 15.panta 2.daļā noteic, ka atbildīgajām iestādēm, vērtējot, vai konkrēto pakalpojumu sniedz īslaicīgi, ir jāņem vērā:

• pakalpojuma sniedzēja darbības pagaidu raksturs (pakalpojuma sniegšanas ilgums, biežums, periodiskums un nepārtrauktība);
• pakalpojuma sniedzēja regulāra uzturēšanās Latvijas Republikā un klientu piesaiste;
• vai pakalpojuma sniedzējam Latvijas Republikas teritorijā ir izveidota juridiskā adrese vai struktūrvienība regulārai pakalpojuma sniegšanai;
• pakalpojuma sniegšanas gadījuma raksturs, kas norāda, ka atkārtota pakalpojuma sniegšana nav periodiska un ir ar ievērojamu starplaiku;
• pakalpojuma sniegšanas pagaidu raksturs, kas katram konkrētam īslaicīga pakalpojuma sniedzējam var tikt vērtēts atšķirīgi.

G.Jaunbērziņa–Beitika atzīst, ka līdz šim spēkā esošais likums paredzēja vispārīgu regulējuma ieviešanu īslaicīgas pakalpojumu sniegšanas jomā, kas nepamatoti varēja izraisīt administratīvā sloga palielināšanos uzņēmējiem. Tādēļ grozījumi likumā nosaka iespēju atbildīgo nozaru ministrijām nepieciešamības gadījumā izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā atļauts sniegt konkrētus īslaicīgus pakalpojumus Latvijā.

Pašvaldības varēs izdot saistošos noteikumus

Grozījumi būtiski skar arī pašvaldību tiesības. Līdz šim pašvaldībai, rūpējoties par sabiedrības interešu aizsardzību tās administratīvajā teritorijā, nebija tiesības izdot saistošos noteikumus, organizējot pakalpojumu sniegšanas kārtību publiskās vietās. Nereti šāda regulējumu neesamība varēja radīt sabiedriskās kārtības, veselības, valsts drošības un vides aizsardzības apdraudējumu.

Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14.panta 2.daļā paredz pašvaldību domei tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot pakalpojumu sniegšanas kārtību publiskās vietās un nodrošinot sabiedriskās kārtības, veselības, valsts drošības un vides aizsardzību.

"Pašvaldības varēs autonomi rūpēties par sabiedrības interešu aizsardzību publiskās vietās, reizē nodrošinot uzņēmējiem pievilcīgu vidi un piesaistot ārvalstu investīcijas."

"Tādējādi pašvaldības varēs autonomi rūpēties par sabiedrības interešu aizsardzību publiskās vietās, reizē nodrošinot uzņēmējiem pievilcīgu vidi un piesaistot ārvalstu investīcijas," norāda G.Jaunbērziņa–Beitika.

Bez tiesībām grozījumi uzliek pašvaldībām arī pienākumus. Tām būs pienākums saistošos noteikumus saskaņot ne tikai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet arī ar Ekonomikas ministriju, kas izvērtēs noteikumu atbilstību Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumam. Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvā noteikto, par saistošo noteikumu pakalpojumu jomā būtību pašvaldības ar Ekonomikas ministrijas starpniecību paziņos arī Eiropas Komisijai.