Šī gada oktobrī publicētās ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptaujas ESRA3 rezultāti liecina, ka Latvijas autovadītāji, salīdzinot ar Eiropas valstīm kopumā, vieglprātīgāk uztver atļautā ātruma pārsniegšanu. Latvijā šāda rīcība netiek uzskatīta par tikpat riskantu un dzīvību apdraudošu kā, piemēram, braukšana reibumā. Turklāt lielākā daļa pašmāju autovadītāju atzīst, ka ir traukušies ātrāk, nekā atļauts.
LV portāls jau vēstīja, ka Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas paredz gandrīz divkāršot sodu par rupju atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Ekspertu domas par to, vai bargāki sodi ir efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu drošību uz ceļiem, dalās. Tikmēr šobrīd ātruma pārsniegšana ir izplatītākais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums Latvijā, savukārt nepareiza ātruma izvēle ir biežākais satiksmes negadījumu cēlonis.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka no šī gada sākuma līdz 2. novembrim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 118 cilvēki, kas ir Ceļu satiksmes drošības plānā paredzētais maksimālais bojāgājušo skaits gadā.
Salīdzinot ar autovadītāju uzvedību Eiropā kopumā, Latvijā autobraucēji gāzes pedāli spiež stiprāk. Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 72% aptaujāto atzīst, ka pēdējās 30 dienās ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu, braucot pa automaģistrālēm. Savukārt Eiropā atļauto braukšanas ātrumu pārsnieguši 50% autovadītāju. Vēl lielāks skaits autovadītāju Latvijā, proti, 78%, atzinuši, ka ātrāk traucas ārpus apdzīvotām teritorijām. Arī šajā gadījumā kopumā Eiropā autovadītāji ir piesardzīgāki – 53% atzinuši, ka pārsnieguši ātrumu. Vairāk nekā pusei jeb 67% autovadītāju Latvijā arī apdzīvota vieta nav bijis pietiekams iemesls, lai iekļautos atļautajā braukšanas ātrumā. Vērojama tendence, ka Latvijas autovadītāji atļauto ātrumu pārsniedz mazāk (39% gadījumu), ja ir slikti braukšanas apstākļi, piemēram, slikta pārredzamība vai blīva satiksme, un ja klātesoši ir neaizsargāti satiksmes dalībnieki. Pētījuma dati liecina, ka šādās situācijās arī Eiropā atļautais ātrums tiek pārkāpts mazāk.
Latvijā ātruma pārsniegšana sociāli ir vairāk attaisnota nekā citi pārkāpumi, piemēram, braukšana reibumā.
16,5% Latvijas autovadītāju šķiet pieņemami braukt ātrāk par atļauto ātrumu, savukārt tikai 2,2% uzskata, ka nekas slikts nenotiks, ja automašīnu vadīs arī tad, kad iedzerts ir pārāk daudz. Divas stundas pēc medikamentu lietošanas, kas var negatīvi ietekmēt spēju vadīt automašīnu, Latvijā pēdējo 30 dienu laikā ir braukuši 12% autovadītāju. Pētījums atklāj, ka mazāks skaits – 10% – ir vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas. Taču 8% atļāvušies braukt, kad ir pārsniegta atļautā alkohola norma asinīs.
Ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptauja ESRA (E-Survey of Road Users’ Attitudes) tika veikta 2023. gadā 39 valstīs. Kopumā šajā tiešsaistes aptaujā tika apkopoti dati no vairāk nekā 42 000 satiksmes dalībnieku, Latvijā – 1004 dalībniekiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Iniciatīvas pārskats un citi rezultāti ir pieejami vietnē www.esranet.eu.
LV portāla infografika
Lai vērstu autovadītāju uzmanību uz nepieciešamību ievērot noteikto braukšanas ātrumu, CSDD īsteno sociālu kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu VAI ievēro ātrumu”. Kampaņas ietvaros ar pārspīlējumu un ironiju tiek norādīts uz ātruma neievērošanas bīstamību. Ātruma pārsniegšana ir kā ceļu loterija, kuras lozes var būt autobraucēju vai pasažieru nāve, sakropļojums vai citas smagas sekas.
Kampaņai veltītajā mediju pasākumā Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis uzsvēra: “Valsts policijas novērojumi liecina, ka autovadītāji joprojām visdrīzāk pārkāptu atļauto ātrumu vietās, kur nav uzstādīti tehniskie kontroles līdzekļi vai nav fiziskas policijas kontroles. Šo secināt ļauj fakts, ka samazinājies to pārkāpumu skaits, kas fiksēti ar stacionārajiem un pārvietojamajiem fotoradariem, taču pārkāpumu skaits kopā tomēr turpina pieaugt. Sabiedrībā jākliedē uzskats, ka var braukt ātri, ja vien autovadītājs netiks pieķerts. Ir jāapzinās ātruma bīstamība savas un citu drošības dēļ. Kamēr šāds uzskats sabiedrībā valdīs, diemžēl policijas darbiniekiem būs jādodas uz dažāda smaguma ceļu satiksmes negadījumu izsaukumiem.”
Sociālā kampaņa tiks realizēta saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.–2027. gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ar mērķi sasniegt izvirzīto politikas plānošanas mērķi – 2030. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums 50% apmērā, salīdzinot ar 2020. gadu.
