Ceļu satiksmes likuma (CSL) 71. panta pirmā daļa par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, paredz naudas soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam no 11 līdz 24 naudas soda vienībām (no 55 līdz 120 eiro). 

CSL 71. panta otrā daļa par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA), paredz naudas soda piemērošanu mopēda vadītājam (kurš nav transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs)) no 6 līdz 11 naudas soda vienībām (no 30 līdz 55 eiro), bet cita transportlīdzekļa vadītājam (kurš nav transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs)) – no 17 līdz 24 naudas soda vienībām (no 85 līdz 120 eiro). 

CSL 71. panta 2¹ daļa par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, paredz naudas soda piemērošanu kravas automobiļa vai autobusa, kura pilna masa pārsniedz 12 tonnas, īpašniekam (valdītājam, turētājam) no 80 līdz 140  naudas soda vienībām (no 400 līdz 700 eiro), mopēda īpašniekam (valdītājam, turētājam) – no 25 līdz 40 naudas soda vienībām (no 125 līdz 200 eiro), bet cita veida transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) vai tādam tirdzniecības uzņēmumam (komersantam), kuram transportlīdzeklis nodots tirdzniecībā, – no 70 līdz 130 naudas soda vienībām (no 350 līdz 650 eiro). 

Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir noteikta CSL 83. pantā. 

Saskaņā ar minēto pantu administratīvā pārkāpuma procesu par visiem CSL 71. pantā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Valsts policija. Savukārt administratīvā pārkāpuma procesu par 71. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze, ja šos administratīvos pārkāpumus robežsargi konstatējuši, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus. 

Atbilstoši CSL 83. panta trešajai daļai pašvaldības policija neveic administratīvā pārkāpuma procesu par CSL 71. panta 1., 2. un 2¹ daļā minētajiem pārkāpumiem. 

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 2. panta trešo daļu administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot šajā likumā paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. 

Ceļu satiksmes kā nozares regulējošais likums ir CSL. 

Tāpat AAL 46. pantā norādīts, ka amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu, tas ir, uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. 

Tādējādi, ja par konkrēto pārkāpumu pašvaldības policijai likumā nav piešķirta kompetence administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai, tai nav tiesību ne uzsākt administratīvo procesu, ne piemērot sodu.  

Vienlaikus atbilstoši likuma “Par policiju” 19. panta otrajai daļai pašvaldības policijas pienākumos cita starpā ietilpst ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentajām amatpersonām un institūcijām. 

Jautājumā aprakstītajā situācijā pašvaldības policijai ir tiesības nodot informāciju Valsts policijai par attiecīgā transportlīdzekļa, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate un/vai OCTA, izmantošanu ceļu satiksmē.