Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 141. pantu transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās; ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. 

Tādējādi objektīvi jāizvērtē, vai transportlīdzekļa novietošana durvju tuvumā varētu traucēt gājēju vai citu ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanos vai tikai radīt neērtības. No minētā ir atkarīgs, vai transportlīdzekļa īpašnieks ir pārkāpis CSN prasības. To izvērtēt ir tiesīga vienīgi Valsts policija vai attiecīgās pašvaldības policija. 

Vienlaikus jāatceras, ka CSN 13. nodaļa, kas ietver apstāšanās un stāvēšanas prasības dzīvojamā zonā, ir atzīstama par papildu nosacījumu vispārīgajām apstāšanās un stāvēšanas prasībām minēto noteikumu 11. nodaļā. Proti, tiesu praksē konsekventi atzīts, ka teritorijās, kas apzīmētas ar 528. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu darbojas gan CSN 11. nodaļā noteiktās prasības, gan CSN 13. nodaļā paredzētās prasības. Citiem vārdiem sakot, ja dzīvojamā zonā konstatēts tāds apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpums, kas regulēts kādā 11. nodaļas punktā, tad atbildība par šīs normas pārkāpšanu netiek izslēgta tikai tādēļ, ka pārkāpums noticis dzīvojamā zonā. Faktiski tas nozīmē, ka (ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi) apstāties un stāvēt uz ietvēm un gājēju ceļiem ir aizliegts (skat. CSN 121.9. apakšpunktu). 

Dzīvojot daudzdzīvokļu namā un mijiedarbībā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, jārēķinās ar vairākuma vēlmēm un interesēm. Dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja savstarpēji atrisināt jautājumu par transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai, nosakot zemes lietošanas kārtību vai saskaņotā veidā izvietojot ceļa zīmes, tai skaitā par automašīnas novietošanu stāvēšanai uz noteiktu laikposmu.