Saskaņā ar Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska sēdē sniegto informāciju 2022. gadā CSNg dzīvību zaudējuši 115 cilvēki, tajā skaitā 37 transportlīdzekļu vadītāji, 28 gājēji, 19 pasažieri.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) dati rāda, ka galvenie smago CSNg iemesli uz valsts autoceļiem 2022. gadā bija ātruma pārsniegšana un sēšanās pie stūres alkohola reibumā, kā arī ceļa horizontālo apzīmējumu neievērošana. LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis pauda, ka lielākā daļa smago CSNg notikuši autovadītāja nepareizi pieņemto lēmumu dēļ.
Sadursmes un CSNg ar mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem arvien ir negadījumu veidi ar visvairāk bojāgājušajiem, tādēļ LVC sola turpināt darbu, lai veicinātu uzlabojumus šajā jomā: tiks ierīkotas ribjoslas, uzstādītas vidējā ātruma kontroles iekārtas un signālstabiņi arī zema satiksmes intensitātes autoceļu posmos un turpināts izbūvēt mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku infrastruktūru.
Pēc VP datiem, 2022. gadā reģistrēti 19 152 CSNg. Tas ir mazāk nekā 2021. gadā, taču daudz vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu. Diemžēl turpina pieaugt CSNg iesaistīto transportlīdzekļa vadītāju skaits, kuri sēdušies pie stūres alkohola reibumā. Ja 2020. gadā CSNg bija iesaistīti 733 vadītāji alkohola reibumā, tad 2022. gadā tādu bija 949, tajā skaitā 100 elektroskrejriteņu vadītāji.
Sēdes dalībnieki norādīja: problēma ir tajā, ka elektroskrejriteņi bieži tiek uztverti kā izklaide, nevis transportlīdzeklis. Satiksmes ministrijā vērsusies arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ar aicinājumu pievērst uzmanību tieši mazākajiem satiksmes dalībniekiem, jo pieaug traumu skaits, kas gūtas, bērniem pārdroši un neuzmanīgi pārvietojoties ar skrejriteņiem.
“Nulles vīzija”
“Nulles vīzija” ir daudznacionāla ceļu satiksmes drošības koncepcija. Tās mērķis ir izveidot satiksmi, kurā:
- nenotiktu ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem;
- personas negūtu nopietnus ievainojumus.
Šādu koncepciju 1997. gadā pieņēma Zviedrijas parlaments, kad šajā valstī bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos uz 1 miljonu iedzīvotāju sasniedza 61 – tieši tikpat, cik cilvēku uz 1 miljonu iedzīvotāju negadījumos gāja bojā Latvijā pagājušogad.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs norādīja, ka “Nulles vīzija” aicina ņemt vērā, ka gan transportlīdzekļu vadītāji, gan gājēji kļūdās, un meklēt risinājumus, kā šīs kļūdas mazināt.
Piemēram, sēšanās pie stūres nogurušam, aizdomāšanās, neizpratne un aizmāršība, traucēkļi, kā arī savu spēju un veselības stāvokļa pārvērtēšana un nepietiekama pieredze ietekmē autovadītāju lēmumus un reakciju. Vienlaikus problēma arī, ka autovadītāji bieži vien pārvērtē savas auto vadīšanas prasmes, ir pārliecināti, ka pārkāpuma pieļaušana tiem sniegs ieguvumu vai gandarījumu, par zemu novērtējot iespējamos riskus.
Vairāk par tēmu >>
Vai ātruma pārkāpšana mūsu sabiedrībā ir kauns?
Ceļu satiksmes drošība Eiropas Savienībā
Februāra beigās Eiropas Komisija publicēja provizoriskus datus par 2022. gadu - salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Eiropas Savienībā (ES) pieaudzis par 3%.
Pagājušajā gadā uz ES ceļiem gāja bojā vairāk nekā 20 000 cilvēku, un lielākā daļa upuru bija gājēji, riteņbraucēji, motorolleru un motociklu vadītāji.
Situācijas pasliktināšanos varētu skaidrot ar satiksmes intensitātes, kāda tā bija pirms pandēmijas, atjaunošanos. Vienlaikus valstu secība pēc bojāgājušo skaita uz ceļiem pēc pandēmijas nav būtiski mainījusies. Visdrošākie ceļi ir Zviedrijā (21 nāves gadījums uz 1 miljonu iedzīvotāju) un Dānijā – 26, bet par vislielāko nāves gadījumu skaitu 2022. gadā ziņoja Rumānija (86 uz 1 miljonu iedzīvotāju) un Bulgārija (78 uz 1 miljonu iedzīvotāju).
ES dzīvību uz ceļiem pagājušajā gadā zaudēja aptuveni 46 cilvēki uz 1 miljonu iedzīvotāju.
Drošības uzlabošanai uz ceļiem EK ir vairāki priekšlikumi, piemēram, ieviest visā ES derīgu digitālo vadītāja apliecību, izstrādāt jaunus noteikumus vieglākai satiksmes noteikumu izpildei pāri robežām. Tiek rosināts noteikt vismaz divu gadu pārbaudes laiku jaunajiem vadītājiem pēc testa nokārtošanas un piemērot nulles toleranci transportlīdzekļa vadīšanai alkohola reibumā.
Lai jaunieši iegūtu autotransporta vadīšanas pieredzi, jaunajos noteikumos būtu paredzēta iespēja kārtot braukšanas eksāmenus un vadīt vieglos un kravas automobiļus pieredzējuša autovadītāja pavadībā no 17 gadu vecuma.
Komisija arī norādījusi uz nepieciešamību mudināt autovadītājus atjaunināt savas braukšanas prasmes un zināšanas, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības, kā arī pielāgot mācības un eksāmenus, lai jaunos vadītājus labāk sagatavotu mazaizsargātu satiksmes dalībnieku klātbūtnei uz ceļa.
Priekšlikumi situācijas uzlabošanai Latvijā
Lai lēmumi par satiksmes drošības uzlabošanas veidiem būtu efektivāki un pamatoti [datos], LVC Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izskanēja aicinājums uzlabot CSNg analītiku, piemēram, ar negadījumu vietu koordinātu precīzu noteikšanu. Pašlaik tikai aptuveni 55% CSNg tiek fiksēta negadījuma vietas ģeogrāfiskās koordinātes, turklāt bieži vien tās nav precīzas, jo norāda uz tuvāko iebrauktuvi, stāvlaukumu vai mājas adresi, kas neatbilst patiesajai situācijai.
CSNg iemeslu un apstākļu noteikšanai ir nepieciešama labāka un operatīvāka informācijas apmaiņa ar VP.
Viena no VP prioritātēm 2023. gadā ir samazināt izbraukumu skaitu uz CSNg vietām, palielinot saskaņoto paziņojumu skaitu. Tiks turpināts ieviest vidējā kustības ātruma kontroles sistēmas un pārrobežu sodu apmaiņu par ES ceļu infrastruktūras izmantošanas pārkāpumiem (autoceļu nodevas nomaksa).
CSDD pārstāvji minēja vairākus priekšlikumus:
- izmantot ar tehniskiem līdzekļiem konstatētos pārkāpumus OCTA polišu prēmijas noteikšanai;
- noteikt par obligātu elektroskrejriteņu reģistrāciju ar numura zīmēm un OCTA;
- brīdināt par ātruma pārkāpumu līdz 5 km/h;
- ziemā atļaut riepas tikai ar atbilstošu ziemas marķējumu;
- ieviest automatizētu luksofora aizliedzošā signāla kontroli;
- tehniski kontrolēt automobiļus ar trešo valstu zīmēm.
Ceļu satiksmes drošības padome lēma, ka ir nepieciešams tās domnīcā diskutēt par sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas ir iesniegti otrajam lasījumam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šie priekšlikumi ir gan par deleģējumu pašvaldībām mikromobilitātes rīku ierobežošanā un to kontrolē, gan sodu apmēriem par pārkāpumiem. Priekšlikumos ir ietverti arī precizējumi atsevišķās definīcijās un jautājumi par kompetenci ceļu satiksmes drošības izvērtēšanā un uzlabošanā.
Infografikā attēloto datu avots: Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 6. martā prezentātie dati. Sēdes ieraksts pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=lzynnEwiqzY
