Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pagaidu aizsardzības līdzekli var atcelt tikai tiesa, bet tā to nevar darīt pēc savas iniciatīvas, tas nozīmē, ka pagaidu aizsardzība būs spēkā tik ilgi, kamēr neviena no pusēm nelūgs to atcelt, un policijai ir pienākums nodrošināt šo lēmumu izpildes kontroli tik ilgi, kamēr tiesa nav paziņojusi par to atcelšanu.
FOTO: Freepik
Publikācijas pirmajā daļā LV portāls aplūkoja, kāds ir pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis un noteikšanas kārtība, cik ilgā laikā tiek izskatīti pieteikumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Turpinājumā skaidrojam, vai tiesnesim pēc šāda pieteikuma saņemšanas ir pienākums uzklausīt arī iespējamo varmāku, kā persona, kurai piemērots kāds no pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem (atbildētājs), var lūgt noteikto ierobežojumu aizstāšanu vai atcelšanu, cik ilgi tiek piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
Civilprocesa likuma 250.58 panta pirmā un trīspadsmitā daļa paredz, ka gadījumā, ja tiesa uzskata, ka nav nepieciešami papildu pierādījumi vai kavēšanās varētu radīt būtisku kaitējumu prasītāja tiesību aizskārumam, saņemot pieteikumu par pagaidu aizsardzību, tiesa par to nepaziņo lietas dalībniekiem un pieteikumu izskata rakstveida procesā.
Civilprocesa likuma 250.58 panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesa, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli.
Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa noteikšana ir pagaidu pasākums, lai nekavējoties reaģētu uz iespējamā prasītāja personisko tiesību aizskārumu, tāpēc tiesnesim sākuma stadijā nav pienākuma uzklausīt vardarbīgo personu (atbildētāju).
Tiesnesim sākotnēji nav pienākuma uzklausīt vardarbīgo personu (atbildētāju).
Kā skaidro Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa: “Nevainīguma prezumpcija ir krimināltiesību termins. Šajā gadījumā mēs runājam par civilprocesuālo pagaidu aizsardzības līdzekli, nevis apsūdzētā notiesāšanu.”
Tomēr tiesa, ja uzskata par nepieciešamu (piemēram, lai pieprasītu pierādījumus, uzklausītu lieciniekus, lietas dalībniekus), var pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izskatīt slēgtā tiesas sēdē.
Šādā gadījumā cietušajai personai ir tiesības lūgt tiesu to uzklausīt atsevišķi, nevis kopā ar vardarbīgo personu. Savukārt atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izskatīšanai.
Atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izskatīšanai.
Līdz ar to tiesību normas paredz iespēju atbildētājam tikt uzklausītam, ja tiesa, pirmšķietami izvērtējot saņemtajā pieteikumā norādītos apstākļus un iesniegtos pierādījumus, secina, ka tas ir nepieciešams.
Izskatot tiesā lietu pēc būtības, atbildētājam tiek nodrošinātas visas puses tiesības, kas noteiktas Civilprocesa likuma 74. pantā, tostarp atbildētājs tiesai var izteikt savus apsvērumus un viedokli, kā arī šaubas, ja tādas ir, attiecībā uz pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Civilprocesa likuma 250.60 pants paredz tiesības atbildētājam, iesniedzot pamatotu pieteikumu, lūgt tiesu:
“Atbildētājam ir tiesības kaut vai uzreiz pēc lēmuma saņemšanas, ar kuru viņam ir noteikti ierobežojumi, vērsties tiesā un lūgt tos atcelt, norādot savus argumentus un iesniedzot pierādījumus. Šajā procesa stadijā atbildētājam ir jāpierāda, ka pieteicēja dzīvība, veselība un drošība no viņa puses nav apdraudēta un netiks apdraudēta arī tiesas procesa laikā. Tā kā negatīvo faktu nevar pierādīt, tad pierādīšana notiek, izejot no pretējā, pozitīvās darbības, notikumiem,” skaidro I. Celmiņa.
Pagaidu aizsardzības līdzekli var atcelt tikai tiesa, bet, kā uzsver tiesnese I. Celmiņa, tiesa to nevar darīt pēc savas iniciatīvas, tas nozīmē, ka pagaidu aizsardzība būs spēkā tik ilgi, kamēr neviena no pusēm nelūgs to atcelt, un policijai ir pienākums nodrošināt šo lēmumu izpildes kontroli tik ilgi, kamēr tiesa nav paziņojusi par to atcelšanu.
“Praksē problēmas parādās tad, kad puses ignorē tiesas noteiktos ierobežojumus un vēlas savstarpēji risināt situāciju pēc savas izpratnes par lietu kārtību. Tas attiecas uz abām pusēm – iespējamo atbildētāju, kurš nedodas uz tiesu, lai lūgtu atcelt tiesas lēmumu, bet mēģina satikt pieteikuma iesniedzēju vai vienkārši atgriezties mājoklī, kur dzīvojis, un uz cietušo personu, kura lūgusi aizsardzību, taču pati aicina šo personu atpakaļ, nelūdzot atcelt piemēroto aizsardzību. Kamēr ir spēkā tiesas lēmums, šāda rīcība nav pieļaujama. Personai, kura pārkāpj tiesas lēmumā noteiktos ierobežojumus, draud kriminālatbildība. Ja personai ir noteikts pienākums atstāt dzīvesvietu un aizliegums tai tuvoties, tad viņai ir tiesības paņemt vai viņam izsniedz mājoklī esošo nepieciešamo apģērbu, apavus, veļu, grāmatas, instrumentus, rīkus, veselības aprūpei nepieciešamās lietas un citus priekšmetus, kuri atbildētājam nepieciešami ikdienā. Šīs darbības ir veicamas, sazinoties ar policiju, lai izvairītos no lēmuma pārkāpuma,” norāda I. Celmiņa.
Personai, kura pārkāpj tiesas lēmumā noteiktos ierobežojumus, draud kriminālatbildība.
Lēmums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Vienlaikus tiesnese uzsver, ka likumā nav noteikts termiņš, kādā tiesai jāizskata pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, norādot: “Ja skatāmies uz līdzīgām normām par pagaidu procesuālā regulējuma atcelšanu vai aizstāšanu, tad termiņam nevajadzētu būt ilgākam par vienu mēnesi.”
Ja tiesa noraida pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu vai pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu, atbildētājs par šādu lēmumu ir tiesīgs iesniegt blakus sūdzību (Civilprocesa likuma 250.61 pants).
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir pieļaujama (Civilprocesa likuma 250.43 pants):
Piemērojot pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, tiesnesis nenosaka termiņu, līdz kuram darbojas lēmumā noteiktie ierobežojumi, bet nosaka termiņu prasības celšanai, kas nav ilgāks par vienu gadu.
Ja tiek noteikti tādi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi kā:
tad prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā prasītājam tiek noteikts termiņš, kas ir ne ilgāks par 30 dienām.
Gadījumā, ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā nav celta prasība, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.
Pēc tam, kad tiesā jau ir iesniegta attiecīgā prasība, pagaidu aizsardzības piemērošanas ilgums būs atkarīgs no konkrētās civillietas iztiesāšanas ilguma un strīda atrisināšanas pēc būtības.
Ja tiesa apmierina prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā. Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Ja atbildētājam, kurš pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar prasītāju, noteikti tādi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi kā pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, un aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu, tiesa var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Ja tiesa noraida prasību, tā spriedumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība ir izbeigta, tiesa ar lēmumu atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad attiecīgais tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā.
Izņēmums paredzēts attiecībā uz pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, kas paredz pienākumu atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Minētais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz tā izpildei, proti, līdz attiecīgā kursa apguvei.
Uzzini vairāk >>
Savukārt policijas lēmums par nošķiršanu atbilstoši likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 10.1 punktam ir spēkā policijas lēmuma noteiktajā laikposmā, bet ne ilgāk par astoņām dienām no lēmuma pieņemšanas.
