Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai noteikts ar mērķi novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus.
FOTO: Freepik
Ceturtdien, 1. jūlijā, stājas spēkā tiesību normas, kas varmākam nosaka pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus. Tiek prognozēts, ka šis līdzeklis pagaidu aizsardzībai pret vardarbību varētu tikt piemērots samērā plaši.
Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai noteikts ar mērķi novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus, t. i., palīdzēt vardarbību veikušai pilngadīgai personai apzināt fiziskās un psiholoģiskās vardarbības izmantošanas sekas un mazināt vardarbības izpausmes pret apkārtējiem (ģimeni, partneri, bērniem, citām pieaugušām personām).
Jaunais līdzeklis pagaidu aizsardzībai pret vardarbību ir vienīgais līdzeklis ar ietekmi tieši uz vardarbības prevenciju, jo ir vērsts uz vardarbīgās personas uzvedības maiņu. Proti, pārējie līdzekļi aizsardzībai pret vardarbību ir vērsti uz to, lai tiktu reaģēts uz sekām, bet nerisina cēloņus, kas ir pamats vardarbības izpausmēm vai riskiem.
“Jau no 1. jūlija tiesa varēs vardarbīgajai personai uzlikt par pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Tas ir ļoti nepieciešams solis, lai preventīvi iedarbotos uz varmāku, koriģējot viņa vardarbīgās uzvedības paradumus, samazinot vardarbības gadījumus ģimenē un novēršot risku kādam kļūt par vardarbības upuri,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
LV portāls jau rakstīja, ka ieviest šādu jaunu līdzekli pagaidu aizsardzībai pret vardarbību paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī. Minētie grozījumi papildināja Civilprocesa likuma pārejas noteikumus ar 164. punktu, kurā noteikts, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai – stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Proti, Civilprocesa likuma (CPL) 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punkts turpmāk kā vēl vienu līdzekli pagaidu aizsardzībai pret vardarbību nosaka pienākumu atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kura apjomu, saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK).
Ar minēto kārtību sīkāk var iepazīties veiktajos grozījumos MK noteikumos Nr. 790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”, kuri arī stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tie papildina MK noteikumus ar jaunu III1 nodaļu “Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtība, ja pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai personai ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis”.
Minēto grozījumu anotācijā norādīts, ka izmaiņas neparedz ieviest jaunu pakalpojumu, bet paplašina tā saņēmēju mērķa grupu. Proti, sociālās rehabilitācijas kurss vardarbīgas uzvedības mazināšanai tiek sniegts jau no 2014. gada nogales, taču līdz šim pakalpojumu varēja saņemt tikai motivēta persona uz brīvprātības principa. Sociālās rehabilitācijas kursa sniegšanas prakse pierādījusi, ka pakalpojums nesasniedz tās personas, kurām tas visvairāk būtu nepieciešams, – personas, kas neatzīst vardarbīgas uzvedības izraisītās problēmas, teikts anotācijā.
Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka kursi vardarbīgai personai būs jāapmeklē tiesas lēmumā norādītajā sociālās rehabilitācijas iestādē. Ja vardarbību veikusī persona nepildīs likumā noteiktos pienākumus, tai varēs piemērot kriminālatbildību. Proti, Krimināllikuma 312. panta pirmā daļa paredz, ka par izvairīšanos no tāda tiesas nolēmuma, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības, izņemot nolēmumu par naudas piedziņu vai mantas atdošanu, pildīšanas pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
TM vērš uzmanību, ka pieteikumu tiesā var iesniegt no vardarbības cietusī persona vai bāriņtiesa, ja bērna vecāks vai aizbildnis nav iesniedzis pieteikumu. Tāpat TM norāda, ka pieteikumu tiesā var iesniegt arī ar policijas starpniecību.
Saskaņā ar TM iepriekš sniegto informāciju tiesas gadā vidēji pieņem 960 lēmumus, ar kuriem tiek noteikti līdzekļi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tiek prognozēts, ka pienākums varmākam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai varētu tikt piemērots samērā plaši.
