Tiesa varēs uzlikt pienākumu apgūt kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai

Līdz šim Civilprocesa likuma (CPL) 250.⁴⁷ panta pirmā daļa noteica, ka līdzekļi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību ir šādi:

• pienākums atbildētājam (ja persona ir pilngadīga) atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;
• aizliegums atbildētājam (ja persona ir pilngadīga) atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;
• aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;
• aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;
• aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;
• aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;
• aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;
• citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

CPL pieļauj vienlaikus noteikt vairākus līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību.

Sociālās rehabilitācijas kursi vardarbīgas uzvedības mazināšanai

Grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – grozījumi) papildina minēto CPL 250.⁴⁷ panta pirmo daļu ar 7.¹ punktu, kas turpmāk kā vēl vienu līdzekli pagaidu aizsardzībai pret vardarbību nosaka pienākumu atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kura apjomu, saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste Linda Vaļte skaidro, ka būtībā attiecīgo izmaiņu mērķis ir pilnveidot regulējumu aizsardzībai pret vardarbību, papildinot pašreizējo pagaidu aizsardzības līdzekļu klāstu ar preventīvo līdzekli – noteiktu pienākumu vardarbīgajai personai veikt pasākumus vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Fiziskā un psiholoģiskā integritāte un brīvība ir pamattiesības

Kā skaidro TM pārstāve, fiziskā un psiholoģiskā integritāte, kā arī brīvība ir katra indivīda pamattiesības, kuras valstij ir pienākums aizsargāt: “Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. un 6. pantā reglamentēts, ka ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību. Arī Satversme aizsargā ikviena tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, kā arī godu un cieņu. Cilvēka pamattiesību aizsardzības pienākums ir vispārējs un pieprasa valsts aktīvu rīcību divos virzienos:

• prevencijā (vērsta uz nākotni) – valstij ir jāaizsargā indivīds, nepieļaujot, ka viņa tiesības tiek aizskartas, proti, valstij ir pienākums veikt pasākumus, kas ļautu novērst šos aizskārumus;
• valstī pastāvošajā juridiskās atbildības sistēmā (vērsta uz pagātni) – valstij ir pienākums reaģēt situācijās, kad pārkāpums tomēr ir noticis, piemēram, kad jau ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.”1

Kursu mērķis: novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus

Pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus, norāda L. Vaļte. Saskaņā ar TM pārstāves sniegto informāciju tiesas gadā vidēji pieņem 960 lēmumus, ar kuriem tiek noteikti līdzekļi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Kā skaidro L. Vaļte, jaunais līdzeklis pagaidu aizsardzībai pret vardarbību ir vienīgais līdzeklis ar  ietekmi tieši uz vardarbības prevenciju, jo ir vērsts uz vardarbīgās personas uzvedības maiņu: “Pārējie līdzekļi aizsardzībai pret vardarbību ir vērsti uz to, lai tiktu reaģēts uz sekām, bet nerisina cēloņus, kas ir pamats vardarbības izpausmēm vai riskiem.”

Sagaidāms, ka šis līdzeklis pagaidu aizsardzībai pret vardarbību varētu tikt piemērots samērā plaši, turpina TM pārstāve.

Tāpat viņa norāda, ka vardarbība ne tikai negatīvi ietekmē konkrēto personu, pret kuru ir vērsta vardarbība vai kura ir pakļauta vardarbības riskam (visbiežāk tie ir tuvākie ģimenes locekļi). Proti, tā ir arī pašas varmākas problēma, jo, spējot kontrolēt savu uzvedību, dusmas un agresiju, šī persona būs pilnvērtīgāks un harmoniskāks ģimenes un sabiedrības loceklis, tieši tāpat kā arī visas tās personas, kuras ir pakļautas varmākas ietekmei.

Papildus L. Vaļte norāda, ka vardarbības cēloņu risināšanas un prevencijas aktivitātes ilgtermiņā ietaupa finanšu līdzekļus.2

Kādās prasībās pieļaujama pagaidu aizsardzība pret vardarbību

Saskaņā ar CPL 250.⁴³ pantu pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Sagaidāms, ka šis līdzeklis pagaidu aizsardzībai pret vardarbību varētu tikt piemērots samērā plaši.

Kā skaidro L. Vaļte, papildinot līdzekļu klāstu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību ar jaunu līdzekli, netiek paplašinātas lietu kategorijas, kurās tiek piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tas nozīmē, ka, piemēram, attiecībā uz vardarbīgiem darba strīdiem tiks piemēroti CPL ietvertie vispārīgie pagaidu aizsardzības līdzekļi, piemēram, aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības, pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības vai strīdīgo attiecību pagaidu noregulējums, nevis līdzekļi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību (grozījumi papildina CPL ar jaunu 138.¹ pantu “Pagaidu aizsardzības līdzekļi”).

Pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursus tiesa varēs uzlikt no 1. jūlija

Grozījumu Pārejas noteikumi noteic, ka pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Proti, tiesa jau no 2021. gada 1. jūlija varēs uzlikt par pienākumu vardarbīgajai personai iziet kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, ja attiecībā uz vardarbīgu personu tiks pieņemts lēmums uzlikt pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, tiesa šai personai attiecīgo pienākumu varēs noteikt arī tad, ja pati vardarbīgā rīcība būs veikta pirms minētā datuma, skaidro TM pārstāve.

Līdz 2020. gada 1. jūlijam jāstājas spēkā arī MK noteikumiem, kuros tiks paredzēta sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai kārtība, tostarp kursa apjoms, saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtība. Kā norāda L. Vaļte, arī nepieciešamais finansējums šiem kursiem būs pieejams tikai no 2021. gada jūlija.

Ar sociālās rehabilitācijas iestādi jāsazinās 10 dienu laikā

CPL 250.⁵⁹ pants ir papildināts ar 4.¹ daļu, paredzot, ka tiesai vai tiesnesim lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa – pienākums atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai – noteikšanu jānorāda:

• sociālās rehabilitācijas iestādes kontaktinformācija un varmākas pienākums 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas sazināties ar attiecīgo sociālās rehabilitācijas iestādi;
• varmākas pienākums gada laikā no lēmuma saņemšanas dienas apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un brīdinājums, ka, neapgūstot attiecīgos kursus, persona būs atbildīga saskaņā ar Krimināllikumu (KL);
• varmākas pienākums līdz sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanai segt izmaksas 10% apmērā, ja varmāka sācis šo kursu apgūt 6 mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, un pilnā apmērā, ja atbildētājs sācis kursu apgūt pēc 6 mēnešiem no lēmuma saņemšanas dienas, kā arī norāde – ja varmāka šīs izmaksas nesegs labprātīgi, tad tās tiks piedzītas CPL noteiktajā kārtībā (sprieduma izpilde tiks nodota zvērinātam tiesu izpildītājam);
• brīdinājums varmākai, ka rehabilitācijas kursa izmaksu segšana viņu neatbrīvo no pienākuma apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un atbildības saskaņā ar KL.

Par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu

L. Vaļte norāda, ka šāds punkts ir nepieciešams, lai, no vienas puses, brīdinātu atbildētāju un, no otras puses, skaidrāk noteiktu, kad iestājas kriminālatbildība par tiesas lēmuma, ar kuru atbildētājam uzlikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, nepildīšanu.

Kriminālatbildības iestāšanās par tiesas nolēmuma nepildīšanu nav nekas jauns, uzsver TM pārstāve. Proti, KL 312. panta pirmā daļa paredz, ka par izvairīšanos no tāda tiesas nolēmuma, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības, izņemot nolēmumu par naudas piedziņu vai mantas atdošanu, pildīšanas pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Precīzs kursa izmaksu apmērs vēl nav zināms

Pēc Labklājības ministrijas (LM) sniegtās informācijas, grozījumu izstrādes laikā kursa izmaksu aplēses bija 300 eiro, ja kursu apgūst individuāli, un 399 eiro apmērā, ja kursu apgūst grupā, norāda L. Vaļte.

Kā skaidro TM pārstāve, ņemot vērā LM sniegto informāciju par kursu apmeklētāju, kas pašlaik to dara uz brīvprātības principa pamata, vidējo finansiālo situāciju, gan arī to, ka salīdzinājumam garantētais minimālais ienākumu slieksnis kopš 2021. gada 1. janvāra ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, izvēlēts risinājums, ka varmāka, kurš ir motivēts, sedz kursu izmaksas tikai 10 % apmērā, t. i., pēc sākotnējām aplēsēm 30–40 eiro apmērā, ja varmāka uzsākusi kursu apgūšanu 6 mēnešu laikā no tiesas lēmuma saņemšanas dienas.

Vienlaikus L. Vaļte atzīst, ka no LM sniegtās informācijas noprotams, ka kursu izmaksu apmērs 2021. gada 1. jūlijā visdrīzāk būs lielāks, nekā sākotnēji plānotais. Proti, šobrīd TM nav precīzas informācijas par konkrētu kursa izmaksu apmēru.

Tāpat L. Vaļte atgādina, ka personām, kuras apzinās savu problēmu, ir iespēja brīvprātīgi pieteikties un saņemt šo pakalpojumu bez maksas tāpat kā līdz šim (sīkāka informācija atrodama LM mājaslapā). Tādējādi gadījumos, kad jautājuma risināšanā jāiesaistās tiesai, personas atbildības līmenis kļūst augstāks, piedaloties ar līdzmaksājumu kursa izmaksu segšanā.

1 Drobiševska E., Daugule D. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā – nākamais solis. Jurista Vārds, 30.03.2021., Nr. 13 (1175), 7.–13. lpp.

2 Sīkāk par ekonomiskajiem aspektiem var lasīt likumprojekta papildinātajā anotācijā vai publikācijā žurnālā “Jurista vārds”: Drobiševska E., Daugule D. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību civilprocesā – nākamais solis. Jurista Vārds, 30.03.2021., Nr. 13 (1175), 7.–13. lpp.