FOTO: Edijs Pālens, LETA.
15. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai nogalināt. Efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
Līdz ar grozījumiem bargāks sods paredzēts par Krimināllikuma 132. pantā (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu) un 132.1 pantā (Vajāšana) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Līdz šim par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu varēja sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (līdz trim mēnešiem), probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Turklāt probācijas uzraudzība bija attiecināta tikai uz nepilngadīgām personām.
Turpmāk par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Vēl būtiski, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz: šādos gadījumos kriminālprocesa uzsākšanai nav nepieciešams iesniegums no personas, kurai nodarīts kaitējums (Kriminālprocesa likuma 7. panta otrā daļa).
Papildus noteikts vēl bargāks sods, ja draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšana izdarīta pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Tādā gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu (Krimināllikuma 132. panta otrā daļa un 132.1 panta otrā daļa).
Turklāt pamatsodu – probācijas uzraudzību – par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti pēc 2023. gada 14. jūlija, turpmāk būs iespējams attiecināt arī uz pilngadīgām personām.
Stingrākas soda sankcijas paredzētas arī par to, ka netiek pildīts nolēmums par aizsardzību pret vardarbību.
Krimināllikuma 168.1 pants turpmāk paredz, ka par šādu noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Arī šajā gadījumā pamatsodu – probācijas uzraudzību –, ja minētais noziedzīgais nodarījums izdarīts pēc 2023. gada 14. jūlija, turpmāk būs iespējams attiecināt uz pilngadīgām personām.
Stājoties spēkā grozījumiem, noziedzīgie nodarījumi, kas minēti Krimināllikuma 132., 132.1 un 168.1 pantā, atzīti par mazāk smagiem noziegumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, kā tas bija līdz šim.
Kāpēc tas ir svarīgi? Tā kā nodarījumi, kas tiek klasificēti kā kriminālpārkāpumi, tiek uzskatīti par mazāk bīstamiem vai kaitīgiem, par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības, kā arī kriminālpārkāpuma izmeklēšanā nav pieļaujams veikt speciālās izmeklēšanas darbības, kas var tikt veiktas, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas (skat. Kriminālprocesa likuma 11. nodaļu), jo tādas var izmantot, tikai izmeklējot noziegumus. Tāpat personas, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.
Savukārt nodarījuma atzīšana par mazāk smagu noziegumu nodrošina efektīvāku kriminālprocesa norisi, jo ļauj izmeklēšanā izmantot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī, pastāvot Kriminālprocesa likumā paredzētajiem priekšnosacījumiem, piemērot aizdomās turētajiem un apsūdzētajām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu ir atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
|
Plašāk par tēmu >> |
Stājoties spēkā grozījumiem Kriminālprocesa likumā, jaunā redakcijā izteikta 14. panta (Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā) trešā daļa, kurā tagad ir uzskaitīti kriminālprocesi, kam ir priekšrocība izskatīšanā. Proti, ir noteikts, ka saprātīga termiņa nodrošināšanā priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem ir kriminālprocesam:
Savukārt Kriminālprocesa 488. pants (Krimināllietas iztiesāšanas laiks) papildināts ar jaunu 5.1 daļu, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, iztiesāšana jāuzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas (tāpat arī 14. panta trešās daļas 3. un 4. punktā minētajiem kriminālprocesiem).
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 299. pantā (Speciālās procesuālās aizsardzības saturs), noteikts, ka speciālā procesuālā aizsardzība attiecas arī uz cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kuras liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par Krimināllikuma 132. (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu) vai 132.1 (Vajāšana) pantā paredzētajiem noziegumiem.
15. jūlijā stājās spēkā arī grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā, kas noteic, ka tiesības uz speciālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par Krimināllikuma 132. pantā (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu) vai 132.1 pantā (Vajāšana) paredzētajiem noziegumiem.
Personu speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.
