FOTO: Freepik.
2024. gada 20. novembrī tika izsludināti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Turpmāk, lai uzraudzītu, vai tiek ievēroti tādi piemērotie drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai drīkstēs noteikt elektronisko uzraudzību. Tas tiks darīts tad, ja būs pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Kriminālprocesa likuma grozījumi (turpmāk – KPL grozījumi), kas paredz iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, tika izstrādāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē un vairotu sabiedrības drošību.
Likuma izmaiņas ir Valsts policijas (VP) virzīta iniciatīva.
Kā LV portālam norāda VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Lāsma Greidāne, KPL grozījumi ļaus efektīvāk pildīt vienu no policijas galvenajiem uzdevumiem – mazināt no vardarbības cietušo personu skaitu: “Kā liecina citu valstu pieredze, jaunieviestajai normai piemīt arī atturošs efekts, t. i., persona, kurai ir piemērota drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība, nav motivēta to pārkāpt, jo nav iespējams palikt nepamanītam un tādējādi izvairīties no sekām.”
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu drošības līdzekļi ir procesuālie piespiedu līdzekļi, kurus var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam.
Drošības līdzekļi, kurus var piemērot aizdomās turētajam un apsūdzētajam, ir noteikti KPL 243. pantā, un tie ir šādi:
Grozījumi papildina KPL 243. pantu ar piekto daļu, paredzot, ka turpmāk, lai kontrolētu, vai tiek ievēroti tādi piemērotie drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā rada augstu vardarbības risku citai personai, var noteikt nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci.
“Nevar teikt, ka līdz šim iepriekšminētie drošības līdzekļi ir bijuši pilnīgi neefektīvi. Tomēr tiem trūka iedarbīga uzraudzības mehānisma,” skaidro L. Greidāne.
VP pārstāve informē, ka līdz šim to, vai tiek ievēroti piemērotie drošības līdzekļi, fiziski uzraudzīja VP darbinieki ar kontroles pārbaudēm, kas prasīja lielus policijas darbinieku un materiālos resursus.
“Nevar izslēgt, ka par noteikto ierobežojumu pārkāpumu, kā arī iespējamiem jauniem riskiem policija uzzina novēloti, īpaši, ja cietusī puse ir nolēmusi atgriezties kopdzīvē ar varmāku, par spīti tiesas vai procesa virzītāja noteiktajiem ierobežojumiem,” tā L. Greidāne.
VP ieskatā elektroniskā uzraudzība augsta riska gadījumos ļaus būtiski pilnveidot piemērotā drošības līdzekļa uzraudzības efektivitāti.
KPL grozījumos ir noteikts, ka iepriekšminēto drošības līdzekļu izpildes elektronisko uzraudzību varēs noteikt aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām kriminālprocesos:
“Šajos gadījumos ir pamats uzskatīt, ka vardarbības risks ir liels,” norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Kānorāda Saeimas Preses dienests, lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Kā papildus skaidro A. Judins, drošības līdzeklis nav sods – tas ir nodrošinājums: “Ja cilvēkam piemēro drošības līdzekli, tad viņam tas ir jāievēro. Kamēr drošības līdzeklis pilda savu funkciju, proti, persona to ievēro, viss ir kārtībā. Ja persona neievēro piemēroto drošības līdzekli, tad tas rada pamatu noteikt vairāk ierobežojošu drošības līdzekli, piemēram, apcietinājumu.”
Tiek lēsts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību gadā vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām.
Grozījumi papildina KPL ar 246.1 pantu “Drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība”, kas paredz, ka par drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības vai apcietinājuma piemērošanu lems izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, kā arī uzklausot attiecīgo aizdomās turēto vai apsūdzēto.
Kā skaidro A. Judins, “tiek ievērotas abu pušu intereses”.
Procesa virzītājam ierosinājumā būs jāietver:
Lai īstenotu drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, pie aizdomās turētā vai apsūdzētā ķermeņa tiks piestiprināta elektroniskā ierīce, kas ļaus kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Ja drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, tad ar attiecīgu elektronisko ierīci tiks nodrošināta arī vardarbības riskam pakļautā persona.
Tāpat jaunais KPL pants paredz, ka Valsts policija, lai veiktu elektronisko uzraudzību, apstrādās uzraugāmo personu un vardarbības riskam pakļauto personu identificējošos datus, kontaktinformāciju un atrašanās vietas datus.
Savukārt Ministru kabinets (MK) noteiks kārtību, kādā VP elektroniski uzraudzīs drošības līdzekļa izpildi, kā arī apstrādājamo personas datu un citas informācijas apjomu, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.
Tā kā KPL grozījumi paredz, ka elektronisko uzraudzību sāks piemērot ar 2025. gada 1. jūliju, iepriekšminētie noteikumi MK jāsagatavo līdz šim datumam.
Vienlaikus paredzēts, ka MK līdz 2027. gada 31. decembrim jāizvērtē drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības praktiskā īstenošanas gaita un rezultāti, kā arī plašākas iespējas piemērot šo uzraudzību un potenciālās izmaksas. Par to jāiesniedz ziņojums Saeimai.
Iekšlietu ministrija informē, ka elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai paredzēts finansējums 2025. gadā ir 546 tūkstošu eiro.
