FOTO: Freepik.
Reaģējot uz jaunas sievietes slepkavību Jēkabpilī, ko pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas pastrādāja upures bijušais dzīvesbiedrs, ir izstrādāti grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Draudu izteikšanas un vajāšanas gadījumā paredzēts soda sankcijas papildināt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, kā arī uzsākt kriminālprocesu bez cietušā iesnieguma.
Valsts prezidents Egils Levits, 9. maijā tiekoties ar biedrības “Centrs MARTA” vadītāju Ilutu Lāci, bija vienisprātis, ka valsts līdz šim nav darījusi visu iespējamo, lai sabiedrībā mazinātu vardarbību, un uzsvēra, ka tāda traģēdija kā Jēkabpilī vairs nedrīkst atkārtoties, tādēļ jābūt izmaiņām un uzlabojumiem normatīvajā regulējumā.
Patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi ir pārāk vāji, lai novērstu personas apdraudējumu, norādīts paziņojumā medijiem. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties ne tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet arī varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz nopietnāks sods.
Valsts prezidents pozitīvi novērtēja, ka 9. maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē jau ir aizsākts darbs pie likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”.
Sākotnēji likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” iesniedza seši Saeimas deputāti (tā izklāsts pieejams šeit), taču, 3. maijā sasaucot pastāvīgo Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma darba grupu, Tieslietu ministrija (TM) ir izstrādājusi alternatīvus grozījumus Krimināllikumā.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 9. maijā ar šiem priekšlikumiem deputātus iepazīstināja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.
Šobrīd Krimināllikuma (KL) 132. pants paredz, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tieši tāds pats sods ir noteikts KL 132.1 pantā par vajāšanu, kā arī KL 168.1 pantā par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Sešu deputātu iesniegtajā priekšlikumā tika rosināts visos iepriekš minētajos KL pantos pastiprināt soda sankcijas, paredzot arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt TM rosina Krimināllikuma 132., 132.1 un 168.1 panta sankciju papildināt ar brīvības atņemšanas sodu līdz vienam gadam. Tādējādi tiktu pastiprināta kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, norādīts TM priekšlikumu pamatojumā.
Ar grozījumiem Krimināllikuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi no kriminālpārkāpumiem kļūtu par mazāk smagiem noziegumiem atbilstoši Krimināllikuma 7. panta trešajai daļai, tādējādi uz tiem varētu attiecināt plašāku Kriminālprocesa likumā nostiprināto tiesisko regulējumu, kas saistīts ar speciālajām izmeklēšanas darbībām, procesuālajiem termiņiem, drošības līdzekļiem un starptautisko krimināltiesisko sadarbību.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Papildus minētajam Tieslietu ministrijas priekšlikumi paredz Krimināllikuma 132. un 132.1 pantu papildināt ar jaunu otro daļu, kurā tiktu paredzēta kriminālatbildība par draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī vajāšanu, ja tā izdarīta pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Tiek rosināts, ka par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem varētu paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Kā paskaidroja TM, piedāvājums palielināt soda apmēru līdz trim gadiem iecerēts, lai salāgotu jau esošās soda sankcijas citos Krimināllikuma līdzīga kaitējuma pantos un neradītu soda disbalansu.
Vēl viens TM priekšlikums paredz papildināt Krimināllikuma pārejas noteikumus ar 25.1 punktu, kurā tiktu noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzību – sāk piemērot ar 2023. gada 1. jūliju pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu no 2023. gada 30. jūnija.
Noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar vajāšanu un vardarbību ģimenē, nepieciešams darbs ar vajātāju un varmāku uzvedības un domāšanas maiņu. Pašreiz Krimināllikuma 38.1 panta trešajā daļā ir noteikts, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad attiecīgais sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā uz laiku no viena līdz trim gadiem.
Tomēr TM vērš uzmanību, ka Krimināllikuma 132., 132.1 un 168.1 panta sankcijā probācijas uzraudzība jau patlaban ir paredzēta kā pamatsods, bet to nav iespējams piemērot pilngadīgām personām saskaņā ar Krimināllikuma pārejas noteikumu 25. punktu.
Kā tika ziņots iepriekš, Saeimas deputāti ir izstrādājuši arī grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz papildināt likuma 14. pantu ar 4.1 daļu, nosakot, ka kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību ģimenē, vajāšanu, ir priekšrocība, salīdzinot ar pārējiem kriminālprocesiem.
TM 9. maijā Saeimas komisijas sēdē prezentēja arī savu piedāvājumu par to, ko ir nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likumā.
Šobrīd saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7. panta otro daļu par Krimināllikuma 132. un 132.1 pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja ir saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums.
“Ņemot vērā, ka TM piedāvā kvalificējošās pazīmes konkrēto pantu otrajās daļās, būtu korekti, ka kriminālprocesu pēc personas iesnieguma uzsāk šo pantu pirmo daļu gadījumos, savukārt tajos gadījumos, kad ir kvalificējošā pazīme jeb ģimenes apstākļi, kriminālprocesu uzsāk arī tad, ja nav cietušā iesnieguma,” skaidroja I. Aizupe.
Būtiskākie grozījumi saistīti ar Kriminālprocesa likuma 14. pantu attiecībā uz prioritārajiem kriminālprocesiem.
Arī TM piedāvā grozīt 14. pantu un ietvert tā trešajā daļā visu kriminālprocesu, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā, uzskaitījumu prioritārā secībā, kā arī noteikt Kriminālprocesa 488. pantā termiņu, kurā ir jāuzsāk šo krimināllietu izskatīšana.
Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem ir paredzēts noteikt, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā ir kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās.
Ar šādu grozījumu labāk tiks procesuāli aizsargātas visas personas, kuras ir cietušas no vardarbības vai vardarbības piedraudējuma ģimenē, akcentē TM.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks deputātiem uzsvēra, ka TM priekšlikumi ir pārdomāti un atbalstāmi, kā arī informēja par to, ka Valsts policija strādā pie redakcijas attiecībā uz elektronisko uzraudzību kā drošības līdzekli, papildinot Kriminālprocesa likuma 243. pantu. A. Ruks norādīja, ka šāda prakse esot Austrijā un citviet, šobrīd tiekot pētīti tehniskie risinājumi. “Elektroniskā uzraudzība būtu piemērojama kā drošības līdzeklis dažādu noziegumu gadījumā,” teica Valsts policijas priekšnieks.
Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda atbalstu TM sagatavotajiem grozījumiem, apgalvojot, ka tie nodrošinās plašākas iespējas, lai cīnītos pret vardarbību.
“Šobrīd visi priekšlikumi ir saistīti ar rīcību, kad noziegumi jau ir notikuši, taču normatīvajā regulējumā būtu jāparedz iespējas, kā vardarbīgu personu kontrolēt un ierobežot pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Normatīvajā regulējumā būtu jāparedz iespēja maksimāli ātri piemērot elektronisko uzraudzību vardarbīgām personām, nodrošinot vismaz kaut kādas kontroles iespējas,” tā J. Stukāns.
Arī biedrības “Centrs MARTA” vadītājas I. Lāces pieredze liecina, ka viena no lielākajām problēmām ir tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ievērošanas uzraudzība. Vai rosinātās izmaiņas KL un KPL situāciju uzlabos?
Kā paskaidroja VP priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins, grozījumi normatīvajā regulējumā nodrošinātu izmeklētājam iespēju apsūdzētajām personām piemērot apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka VP plāno veikt izmaiņas darba organizācijā attiecībā uz to, kā tiks kontrolēta lēmuma par nošķiršanu vardarbības gadījumā ievērošana.
Turpretī deputāta Edgara Zeldera vērtējumā ar grozījumiem ir par maz, lai risinātu samilzušās problēmas, tāpēc pašreizējos plānus viņš salīdzināja ar vitamīniem: “Tā ir ilgstoša krīze. Gadījums Jēkabpilī ir tikai viens no daudziem. Situācija realitātē ir krietni nopietnāka, tās uzlabošanai ir nepieciešams kas vairāk par vitamīniem, vajadzīgas zāles.”
9. maija sēdē Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanā Saeimā uz pirmo lasījumu nolēma virzīt alternatīvo likumprojektu, par pamatu ņemot TM izstrādāto variantu.
