IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu varētu noteikt cietumsodu līdz trim gadiem
Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot; kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu; kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību, Saeimā ir iesniegti grozījumi Krimināllikumā.
Likumprojekta iesniedzēji piedāvā veikt šādas izmaiņas:
- Šobrīd Krimināllikuma 132. pants paredz, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Ar grozījumiem tiek piedāvāts par šādu nodarījumu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
- Šobrīd Krimināllikuma 132.1 pants paredz, ka par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Ar grozījumiem tiek piedāvāts par šādu nodarījumu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
- Šobrīd Krimināllikuma 168.1 pants paredz, ka par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Ar grozījumiem tiek piedāvāts par šādu nodarījumu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Šobrīd Krimināllikuma 132., 132.1 un 168.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir atzīstami par kriminālpārkāpumiem. Ar grozījumiem paredzēts minētos nodarījumus atzīt par mazāk smagiem noziegumiem.
Tas nodrošinās efektīvāku kriminālprocesa norisi, jo ļaus attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī, pastāvot Kriminālprocesa likumā paredzētajiem priekšnosacījumiem, piemērot aizdomās turētajiem un apsūdzētajām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
Likumprojektu skatīs Juridiskajā komisijā.
Rosina kriminālprocesiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē un vajāšanu, noteikt prioritāti
Saeima Juridiskajai komisijai izskatīšanai iesniegusi arī grozījums Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts noteikts, ka kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību ģimenē, vajāšanu, ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.
Raksturīgā aromāta aizliegums karsējamiem tabakas izstrādājumiem
Saeima sākusi darbu pie vēl vieniem grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (Tabakas likumā), ar kuriem paredzēts noteikt ierobežojumus karsējamās tabakas izstrādājumiem pievienot piedevas, kas var mainīt minēto izstrādājuma smaržu vai garšu, radot raksturīgo aromātu, piemēram, mentola aromātu.
Kā informējusi Veselības ministrija, paredzētais ierobežojums neaizliedz pilnībā pievienot aromatizētājus, bet tikai ierobežo piedevu pievienošanu tādā apmērā, lai tās nerada izstrādājumam raksturīgo aromātu.
Likumā tiks ietverta jauna karsējamās tabakas izstrādājuma definīcija, kā arī tiks precizēta Tabakas likumā iekļautā definīcija “smēķēšanai paredzētiem tabakas izstrādājumiem”, lai nodrošinātu karsējamās tabakas izstrādājuma un smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu definīciju saskaņotību.
Plānots, ka raksturīgā aromāta aizliegums karsējamiem tabakas izstrādājumiem stāsies spēkā 2023. gada 23. oktobrī, kā to paredz Eiropas Komisijas Deleģētās direktīvas 2022/2100 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko attiecībā uz atsevišķu karsējamajiem tabakas izstrādājumiem piešķirtu atbrīvojumu atsaukšanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/40/ES.
LV portāls jau rakstīja, ka šobrīd Saeimā otrajā lasījumā ir atbalstīti citi grozījumi Tabakas likumā, kas paredz aromatizētāju aizliegšanu elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumos un tabakas aizstājējproduktos (t. sk. beztabakas nikotīna spilventiņos), kā arī noteikt, ka visa veida tabakas izstrādājumus un tabakas aizstājējproduktus varēs pārdot un iegādāties no 20 gadu vecuma.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
- Kādi ierobežojumi sagaida “veipotājus” un citu tabakas aizstājējproduktu cienītājus
- Latvija pārņems EK direktīvu, kas noteiks ierobežojumus aromatizētiem karsējamās tabakas izstrādājumiem
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Pašvaldībām būs prognozējamāki nosacījumi valsts aizdevuma saņemšanai
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.
Grozījums papildina likuma 14. pantu, paredzot Ministra kabineta kompetenci noteikt kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts aizdevuma saņemšanai. Tādā gadījumā pašvaldību investīciju projekti valsts aizdevuma saņemšanai tiktu izvērtēti gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētā finansējuma apmērā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro: “Reģionālās attīstības likuma iekļautais deleģējums Ministru kabineta noteikumu izstrādei aizdevumu piešķiršanai turpmāk ļaus reaģēt uz reģionālās attīstības izaicinājumiem plašākā mērā un nodrošināt pašvaldībām prognozējamākus atbalsta nosacījumus, piemēram, pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanai. Aizdevumu programmām pieejamo valsts budžeta līdzekļu apmērs arī turpmāk tiks noteikts attiecīgā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.”
VARAM arī min konkrētu situāciju, ko līdz ar grozījumiem būs iespējams uzlabot, padarot plānošanu efektīvāku:
“VARAM 2020. gadā uzsāka un 2021. un 2022. gadā turpināja vairākas valsts aizdevumu programmas pašvaldībām, attiecīgi katru gadu izstrādājot Ministru kabineta noteikumus projektu izvērtēšanai atbalsta piešķiršanai pirmsskolas izglītības iestādēm un Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.
Lai arī aizdevuma mērķis pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanai vidējā termiņa budžeta ietvarā ir iekļauts kopš 2020. gada, katru gadu no jauna bija jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi uz likuma par attiecīgā gada budžetu pamata. Līdzīga situācija ir bijusi arī ar citiem Ministru kabineta noteikumiem valsts budžeta aizdevumu jomā. Rezultātā pašvaldībām bija mazāk prognozējami aizdevumu piešķiršanas nosacījumi, jo tie ik gadu tiek izstrādāti no jauna un ir spēkā tikai vienu gadu. Līdz ar to pašvaldībām bija arī īsāks laiks projekta pieteikumu sagatavošanai atbilstoši apstiprinātajiem nosacījumiem, kā arī pašu projektu īstenošanai.”
No Bērnu tiesību aizsardzības likuma izslēdz nule pieņemto definīciju “ģimeniska vide”
Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, precizējot pirms nedēļas pieņemtās izmaiņas likumā, kuras paredzēja Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL) noteikt, ka ģimeniska vide – apstākļu un priekšnosacījumu kopums, bērnam dzīvojot savā bioloģiskajā ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, – aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai adoptētāja ģimenē, kas atbilst Latvijas Satversmes 110. panta un Civillikuma 35. panta izpratnei.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka termins “ģimeniskā vide” ticis definēts pārāk plaši, aptverot arī bērna bioloģisko ģimeni, uz kuru termina “ģimeniska vide” lietojumu nevajadzētu attiecināt, jo ģimene ir bērna ģimene nevis ģimeniska vide.
Turklāt, kā norādīts likumprojekta anotācijā, bijis nepieciešams arī novērst ne tikai to, ka termins “ģimeniska vide” tiek neatbilstīgi paplašināts attiecinot to arī uz bērna ģimeni, bet arī novērst to, ka divos juridiskā spēkā ziņā vienāda līmeņa normatīvajos aktos tiek atšķirīgi skaidrots viens un tas pats termins. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā šis termins jau ir ticis definēts, proti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē –audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Paaugstina reprezentatīvās automašīnas vērtības slieksni un maina nodokļu likmju noteikšanas kārtību uzņēmumu automašīnām
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas paredz palielināt reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni.
Līdz šim reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksnis bija noteikts 50 tūkstošu eiro apmērā. Ar grozījumiem tas tiek palielināt līdz 75 tūkstošiem eiro.
Jaunais vērtības slieksnis attieksies uz automašīnām, kas iegādātas pēc šī gada 1. jūlija.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja saistītus grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie paredz nodokļa likmes uzņēmumu automašīnām noteikt, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma.
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pēc motora maksimālās jaudas noteiks tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009. gada, bet pārējiem – nemainīgu likmi 60 eiro mēnesī.
Pārskatīta arī likme uzņēmumu elektroautomobiļiem, un tā būs 15 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 10 eiro vietā. Savukārt ārēji lādējamām hibrīda automašīnām likme noteikta 25 eiro apmērā.
Būvniecības likumā ievieš inženierkonsultanta institūtu, samazina administratīvo slogu būvspeciālistiem un atvieglo būvniecības ieceru saskaņošanu
Galīgajā lasījumā atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas paredz vairākus ar būvniecības procesa uzraudzību saistītus uzlabojumus.
Kā informē Ekonomikas ministrija, līdz ar grozījumiem likumā ietverts:
- Inženierkonsultanta institūts un noteikta tā atbildības joma.
- Regulējums, lai apvienotu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātus vienā.
- Regulējums par iespēju caur Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) darīt personai zināmu informāciju par būvniecības ieceres īstenošanas vietai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem.
- Kārtība informācijas apmaiņai būvniecību kontrolējošo institūciju starpā, piemēram, starp būvvaldēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu utt.
Plašāk Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informācijā par grozījumiem Būvniecības likumā.
Interneta platformām jeb mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem nosaka pienākumu ierobežot teroristisku saturu
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ar kuriem tiek definēts termins “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs”, nosakot, ka tas ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina satura sniedzēja sniegtās informācijas glabāšanu pēc satura sniedzēja pieprasījuma.
Regulējums ir adresēts tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina lietotāju radīta satura uzglabāšanu. Kā iepriekš ir norādījusi Iekšlietu ministrija, tie ir, piemēram, sociālie mediji, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumi, kā arī datņu koplietošanas un t. s. mākoņpakalpojumi, kas paredzēti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma.
Likums tiek papildināts ar VII nodaļu “Teroristiskā satura izplatīšanas novēršanas uzraudzība”, kā arī paredz administratīvo sodu par pārkāpumiem teroristiskā satura izplatīšanas novēršanas jomā.
Plašāk par grozījumiem LV portālā >>
PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Samazinās bāriņtiesu kompetenci notariālo funkciju izpildē
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, ar kuriem paredzēts atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, samazinot to kompetenci tā saukto notariālo funkciju izpildē. Tādējādi iecerēts stiprināt bāriņtiesu kapacitāti to pamatdarbību izpildē – nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību.
Grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz atteikties no tādām bāriņtiesu līdz šim veiktajām darbībām kā darījumu sastādīšana, testamenta apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u. c.
Plānots saglabāt tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs un kuru izpildei nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.
Plašāk par likumprojektu >>
Precizēs termiņu, kādā varēs tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem plānots precizēt termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības.
Grozījumi izstrādāti pēc tam, kad Saeimas Juridiskajā komisijā kāda persona vērsās ar iesniegumu, kurā tā norādīja, ka 29 gadu vecumā uzzināja, kas ir viņas bioloģiskais tēvs. Personas prasība tiesā par paternitātes noteikšanu ar bioloģisko tēvu tika noraidīta, ņemot vērā Civillikuma 149. pantā paredzēto tiesisko regulējumu, kas šobrīd paredz, ka bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Konceptuāli atbalstīti arī saistīti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem plānots papildināt likumu ar 28. pantu un paredzēt, ka pilngadīgs bērns, kuram pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, būs tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījuma Civillikuma 149. pantā par termiņa sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai spēkā stāšanās.
Vairāk par tēmu Saeimas sagatavotajā informācijā >>
Konceptuāli atbalsta grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas atvieglos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesu
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz pasākumus, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu.
Grozījumi paredz iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti, ja sākotnēji tā nav bijusi lemttiesīga. Sapulci atkārtoti varēs sasaukt un tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to būs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no šādā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita.
Plašāk par likumprojektu LV portālā >>
- Atvieglos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesu
- Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus dzīvojamo māju atjaunošanas un atbilstošas uzturēšanas veicināšanai
Pilnveidos muitas jomas regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Muitas likumā, kuru mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesu pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu komersantiem.
Piemēram, grozījumi paredz papildināt Muitas likumu ar jaunu 23.5 pantu, kas regulēs rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā. Likumprojekts paredz iekļaut likumā jaunu 25.1 pantu, kas noteiks muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības.
Atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušām sievietēm rezervēs tālruņa numuru 116016
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz papildināt numuru Eiropas Savienības saskaņotajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem ar sociālo vērtību sarakstu, tajā iekļaujot tālruņa numuru 116016 atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušām sievietēm.
Labklājības ministrija ir noteikta par atbildīgo ministriju šī numura saturisko pakalpojumu nodrošināšanai. Palīdzības dienesta numurs 116016 tiek rezervēts, lai sniegu iespēju sievietēm, kas cietušas no vardarbības, saņemt palīdzību un atbalstu, informāciju par viņu tiesībām un iespējām tās izmantot un vērsties attiecīgajās organizācijās.
Jāpiebilst, ka ieviest palīdzības tālruni vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuru atbalstam, kam jābūt pieejamam visu gadu 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un bez maksas, paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu priekšlikuma 31. pants.
Par direktīvas priekšlikumu plašāk LV portālā >>
Likumā nostiprinās elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz likumā nostiprināt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt aizliegumu piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Kā paskaidrots Saeimas sagatavotajā informācijā, likumprojekts izstrādāts atbilstoši starptautiski noteiktām sankcijām, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu.
Taču, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram būs atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram būs jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
Noteiks obligātos tirgus ieņēmuma griestus elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam
Pieminētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, paredz noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus 180 euro/MWh elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Grozījumi izstrādāti, balstoties uz ES Padomes regulu 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai.
Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka ES regula paredz, ka dalībvalstīm būtu jāiekasē kā nodoklis elektroenerģijas ražotāju 2023. gada pirmā pusgada virspeļņa (virs 180 euro/MWh), un šī nodokļa ieņēmumus jāizmanto galalietotāju labumam. Ņemot vērā, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels elektroenerģijas ražotāju skaits, administratīvās izmaksas jauna nodokļa vai cita virspeļņas iekasēšanas mehānisma finansēšanai neattaisnotos pret salīdzinoši mazo ieguvumu un īso mehānisma īstenošanas laika periodu. Tādēļ Latvija un Igaunija ir panākusi vienošanos par regulas interpretāciju. Tā paredz, ka lielāku labumu elektroenerģijas galalietotājiem sniegtu šo virsieņēmumu ieguldīšana ražotāju atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā. Uzņēmumu veicināšanas pasākumus uzraudzīs Būvniecības valsts kontroles birojs. Ja plāns netiks ieviests, tad šī virspeļņa tiks ieskaitīta valsts budžetā.
Plašāk par tēmu >>
- Klimata un enerģētikas ministrija: Ministru kabinets apstiprina grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā
- Saeima: Konceptuāli atbalsta elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju
