Definēs mitināšanas pakalpojumu un to sniedzēju pienākumu vērsties pret teroristiska satura izplatību internetā

Eiropas Komisija (EK) janvāra beigās nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Latvijai un vēl 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij par to, ka tās nav izpildījušas konkrētus pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulā (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Proti, prasību izraudzīties iestādi vai iestādes, kas atbild par izņemšanas rīkojumu izdošanu, un paziņot par šīm iestādēm EK, norādīt publisku kontaktpunktu un paredzēt noteikumus un pasākumus attiecībā uz sodiem juridisko pienākumu neizpildes gadījumā.

Attiecīgajām dalībvalstīm doti divi mēneši atbildes sniegšanai un EK norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, EK var nolemt izdot argumentētu atzinumu, paziņojumā norāda EK pārstāvniecība Latvijā.

Saeima pirmajā lasījumā 2022. gada 22. decembrī ir atbalstījusi grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Priekšlikumi uz otro lasījumu atbildīgajai – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas – komisijai iesniedzami līdz 1. martam.

Attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem

Teroristiska satura klātbūtne tīmeklī nopietni apdraud pilsoņus un sabiedrību kopumā. Teroristi ļaunprātīgi izmanto internetu, lai izplatītu savus vēstījumus nolūkā iebiedēt, radikalizēt, vervēt un veicināt teroristu uzbrukumu veikšanu, akcentē EK.

Regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē piemēro no 2022. gada 7. jūnija. Tā pieņemta, lai nodrošinātu skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē un garantētu netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, uzticēšanos un drošību, norādīts likumprojekta anotācijā.

Regula attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus ES, neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” juriste Jūlija Terjuhana un jurista palīgs Kristers Pētersons akcentē, ka regula paredz dalībvalstīm noteikt:

• pienākumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem izņemt teroristisku saturu stundas laikā pēc kompetentās iestādes rīkojuma saņemšanas;
• pienākumu platformām veikt proaktīvus pasākumus, ja tās tiek pakļautas teroristiskam saturam;
• aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu, it īpaši vārda brīvību un tiesības uz informāciju;
• pienākumu dalībvalstīm ieviest sodus mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatbilstības gadījumā.

Kas ir mitināšanas pakalpojumu sniedzējs

Ar grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā tiek ietverts jauns tiesību subjekts – “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs”.

Likuma pirmajā pantā tas tiek definēts kā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina satura sniedzēja sniegtās informācijas glabāšanu pēc satura sniedzēja pieprasījuma.

Kā iepriekš ir norādījusi Iekšlietu ministrija, tie ir, piemēram, sociālie mediji, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumi, kā arī datņu koplietošanas un t. s. mākoņpakalpojumi, kas paredzēti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma.

Regulējums ir adresēts tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina lietotāju radīta satura uzglabāšanu, skaidro J. Terjuhana un K. Pētersons.

Regula attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Eiropas Savienībā, neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar regulas prasībām ir jāveic piemēroti pasākumi, lai novērstu teroristiska satura izplatīšanos, kā arī jāizpilda darbības, lai to lietotāji varētu ziņot par prettiesisku saturu.

Regula paredz, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem savos lietošanas noteikumos jānodrošina lietotājiem informācija, kā ziņot par teroristisku saturu.

Kas ir “teroristisks saturs”

“Teroristisks saturs” regulas izpratnē ir viens vai vairāki no šādiem materiāla veidiem, proti, materiāls, kas:

• kūda izdarīt kādu no teroristiskiem nodarījumiem, ja šāds materiāls tieši vai netieši, piemēram, slavinot teroraktus, aizstāv teroristu nodarījumu veikšanu, tādējādi radot draudus, ka varētu tikt izdarīts viens vai vairāki šādi nodarījumi;
• aicina personu vai personu grupu izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristisku nodarījumu;
• aicina personu vai personu grupu piedalīties teroristu grupas darbībās;
• sniedz norādījumus, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus, vai indīgas vai bīstamas vielas, vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no teroristu nodarījumiem;
• rada draudus, ka tiks izdarīts teroristisks nodarījums.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka līdz šim praksē konstatēti atsevišķi gadījumi, kad radusies vajadzība informēt pakalpojumu sniedzējus par teroristiska satura izplatīšanas novēršanu.

Kompetentā iestāde – Valsts drošības dienests

Latvijā kompetentā iestāde, kas varēs izdot rīkojumu par teroristiska satura izņemšanu, būs Valsts drošības dienests (VDD). Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums pēc VDD rīkojuma izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi teroristiskam saturam.

Kā izriet no regulas un grozījumu anotācijas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam tas ir jādara, cik vien ātri iespējams, vai vienas stundas laikā no izņemšanas rīkojuma saņemšanas.

VDD ir paredzētas tiesības pirms izņemšanas rīkojuma izdošanas nosūtīt mitināšanas pakalpojumu sniedzējam brīdinoša rakstura signālziņu par informāciju, kas varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai tas signālziņā noteiktajā termiņā izvērtētu attiecīgā satura atbilstību saviem komerciālajiem noteikumiem.

Sods līdz 4% no apgrozījuma

Ja VDD konstatēs teroristiska satura informāciju, tas būs tiesīgs pieņemt un nosūtīt komersantam satura izņemšanas rīkojumu, skaidro J. Terjuhana un K. Pētersons. VDD izdotais satura izņemšanas rīkojums būs administratīvais akts, kuru var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, bet šis būs viens no izņēmumiem, kad konkrētā administratīvā akta apstrīdēšana neapturēs tā darbību.

Par pienākumu neizpildi tiek paredzēta arī administratīvā atbildība, par kuru sods atšķirsies, ņemot vērā pārkāpuma būtību, bet tas var būt līdz pat 4000 naudas soda vienībām, t. i., līdz 20 000 eiro vai apjomā līdz 4% no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Administratīvo pārkāpumu procesu par šāda veida pārkāpumiem veiks Valsts policija.

Kā norādīts Latvijas pretterorisma stratēģijā 2021.–2026. gadam, pēc regulas pieņemšanas pieaugs nepieciešamība VDD veikt interneta monitoringu teroristiska satura atklāšanai, apstrādei un analīzei. Savukārt, ievērojot, ka daļu no šī satura Latvijā dzīvojošie terorisma riska subjekti ievietos interneta resursos, kas atrodas ārvalstīs, attiecībā uz konkrētā satura izņemšanu nozīmīga būs sadarbība ar ES tiesībaizsardzības aģentūras (Eiropola) struktūrvienību “Ziņošanai par terorisma saturu internetā” (Internet Referral Unit), kurai ir izveidota sadarbība ar lielākajām interneta sociālo tīklu vietnēm.

Jānodrošina cilvēka brīvību balanss

Regula nosaka, ka par teroristisku saturu netiek uzskatīti materiāli, kurus izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības, vai terorisma novēršanas vai apkarošanas nolūkos, tostarp materiālu, kas atspoguļo polemisku viedokļu izpausmi publiskajās debatēs.

Regulas mērķis vienlaikus ar vēršanos pret teroristisku saturu ir nodrošināt cilvēka brīvību balansu, uzsver J. Terjuhana un K. Pētersons. Vēršoties pret teroristiska satura izplatīšanu, to dara rūpīgi, samērīgi un nediskriminējoši, visos apstākļos pienācīgi respektējot lietotāju pamattiesības un ņemot vērā, cik ļoti svarīga ir vārda un informācijas brīvība atklātā un demokrātiskā sabiedrībā, nolūkā nepieļaut tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.

Lai nepieļautu nekontrolētu piekļuves liegšanu tiešsaistes saturam, regula paredz caurredzamības pienākumu gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan dalībvalstīm.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs jāpublisko atklāti pieejams pārredzamības ziņojums par saņemto sūdzību skaitu un to iznākumu.

Informācija būs jāsniedz arī par tādiem ziņojumiem, pēc kuriem tika liegta piekļuve saturam, kā arī tādām sūdzībām, pēc kurām tika atjaunota piekļuve bloķētajam saturam.

Savukārt kompetentajām iestādēm reizi gadā būs jāpublisko pārskats par pieņemtajiem lēmumiem un to, cik daudz no tiem ir pārsūdzēti administratīvās kontroles procedūrā, kā arī lēmumu skaitu, ar kuriem piemēroti sodi.