Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā paredzēts atslogot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas, samazinot to kompetenci tā saukto notariālo funkciju izpildē. Tādējādi iecerēts stiprināt bāriņtiesu kapacitāti to pamatdarbību izpildē – nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību.
Bāriņtiesu likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Bāriņtiesai ar likumu uzlikto pienākumu izpildē ir jāievēro, ka prioritāras ir tās darbības, kas saistītas ar bērna vai citas personas ar ierobežotu rīcībspēju tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, norādīts likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” anotācijā.
Vienlaikus likumdevējs ir uzdevis bāriņtiesām veikt arī tām netipisku funkciju, proti, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2. panta otro daļu novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus Bāriņtiesu likuma 61. pantā norādītos uzdevumus.
Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu no 2022. gada 1. janvāra apliecinājumus ir tiesīgas izdarīt 36 bāriņtiesas.
Tomēr anotācijā uzsvērts, ka bāriņtiesa ir krīzes situāciju risināšanas iestāde, kuras primārā funkcija ir nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību, nevis vienkāršot pašvaldības iedzīvotājiem juridisko lietu kārtošanu.
Turklāt pašreizējā situācijā bāriņtiesas līdzās pamatfunkcijām veic juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, ko šobrīd nodrošina arī zvērināti notāri. Šāda funkciju dublēšanās atstāj ietekmi uz bāriņtiesu pamatfunkciju izpildi, paziņojumā medijiem uzsver Tieslietu ministrija.
Lai paaugstinātu iedzīvotājiem pieejamo notariālo darbību kvalitāti, vienlaikus atslogojot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu pildīšanas un stiprinot bāriņtiesu kapacitāti to pamatfunkciju izpildē, likumprojekts paredz izslēgt no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kuru izpildei ir nepieciešamas padziļinātas juridiskās zināšanas un prasmes.
No likuma VII nodaļas “Apliecinājuma izdarīšana un citu uzdevumu pildīšana” paredzēts izslēgt virkni pantu, savukārt VIII nodaļa “Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība” no likuma tiek izslēgta pilnībā.
Līdz ar to grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz atteikties no tādām bāriņtiesu līdz šim veiktajām darbībām kā darījumu sastādīšana, parakstu uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai apliecināšana, testamenta apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u. c.
Samazinot bāriņtiesām Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteiktos uzdevumus, šī kompetence tiek saglabāta zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri to veic arī pašreiz, uzsvērts anotācijā.
Taču tiek saglabātas tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs un kuru izpildei nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē, norādīts anotācijā.
Grozot Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmo daļu, paredzēts, ka bāriņtiesu kompetencē būs:
Turpretī Bāriņtiesu likuma VII nodaļā noteiktā kompetence attiecībā uz apliecinājumu izdarīšanu un citu uzdevumu pildīšanu bāriņtiesām atsevišķos jautājumos saglabāsies dalīti ar zvērinātiem notāriem, kā tas ir bijis līdz šim.
Likumprojektā noteikts pārejas posms, kurā bāriņtiesas pabeigs taisīt mantojuma sarakstus, kuru izpilde bāriņtiesā uzsākta līdz likumprojektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanās brīdim.
Tāpat likumprojekts paredz, ka bāriņtiesa tās rīcībā esošās testamentu grāmatas, tai skaitā glabāšanā pieņemtos privātos testamentus, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 15. janvārim saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes līdz 2024. gada 1. janvārim izstrādāto kārtību nodod tuvākajā apkaimes apdzīvotajā vietā praktizējošam zvērinātam notāram un paziņo par to publisko testamentu reģistram.
Lai nodrošinātu visos saistītajos likumprojektos noteiktā regulējuma vienlaicīgu stāšanos spēkā, likumprojektā noteiktajam regulējumam stāšanās spēkā ir paredzēta 2024. gada 1. janvārī.
Pie likumdošanas regulējuma ir strādāts vairākus gadus. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Bāriņtiesu darbinieku asociācija neatbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, argumentējot, ka tādējādi tiks samazināta notariālo pakalpojumu pieejamība reģionos.
Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne norāda: “Tagad bāriņtiesām ir vienots viedoklis, ka apliecinājuma funkcija ir jādeleģē kādam citam, lai varam veikt pamatlietas, kas saistītas ar bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzību. Šīs lietas kļūst komplicētākas, tām ir nepieciešama lielāka uzmanība, arvien vairāk iesaistās juristi, advokāti, bāriņtiesām biežāk jāpiedalās tiesas procesos. Krietni palielinās bāriņtiesām noteikto pienākumu apjoms.”
Darba apjoms saistībā ar apliecinājumu izdarīšanu bāriņtiesām ir palielinājies tieši administratīvi teritoriālās reformas dēļ – ir izveidojušies lielāki novadi, kuros ietilpst arī pilsētas, kuru iedzīvotāji, meklējot lētāko risinājumu, pakalpojumu dodas saņemt bāriņtiesās.
“Esam pārvērtušies par tādiem kā notariālajiem kantoriem, jo, izstrādājot administratīvi teritoriālo reformu, šis apstāklis tika piemirsts,” saka S. Alksne, piebilstot, ka otrs faktors notariālo pakalpojumu pieprasījumam bāriņtiesās ir ātrāka piekļuve.
Anotācijā norādīts, ka 2019. gadā vienā bāriņtiesā izdarīto apliecinājumu skaits svārstījās no neviena līdz 1183 apliecinājumiem gadā.
S. Alksne zina teikt, ka, piemēram, Jelgavas novada Ozolniekos pērn tika veikts 400 apliecinājumu. Novadā ir 16 pagastu, un katrā no tiem ir darbinieks, kurš veic apliecinājumus. Līdz ar to kopumā 2022. gadā tie varētu būt ap 3000 apliecinājumu.
Diskusijas par pakalpojumu pieejamību un izmaksām notika arī valdības sēdē 14. februārī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks, neiebilstot, ka ir izstrādāti grozījumi likumā, norādīja: “Ja bāriņtiesu tīkls būs retāks, cilvēku iespējas saņemt notariālos pakalpojumus samazināsies, turklāt tie vairākas reizes sadārdzināsies. Iespējams, Pierīgā tā nebūs problēma, taču laukos tas ir svarīgi.”
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere arī izteica iebildumus par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un lūdza valdību mēneša laikā pēc likuma stāšanās spēkā grozīt Ministru kabineta (MK) noteikumus par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm atsevišķās pozīcijās, kā arī iekļaut tajos atvieglojumus noteiktām personu kategorijām.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) izpilddirektors Gatis Litvins attiecībā uz atlīdzības taksēm iebilda: “Jāņem vērā, ka bāriņtiesu apliecinājuma funkcija ir subsidēta, tajā netiek iekļautas visas izmaksas. Savukārt zvērinātam notāram prakses vieta ir patstāvīgi jāuztur, jāveido digitālie reģistri un iespējas. Tās nav salīdzināmas lietas.”
Zvērinātu notāru takses ir noteiktas MK noteikumos Nr. 737 “Par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”, savukārt valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem – Bāriņtiesu likuma 79. pantā.
S. Šķiltere vērsa uzmanību arī notariālo pakalpojumu pieejamībai, aicinot apsvērt dežūrējošos vai izbraukuma notārus. Viņas iebildumus atbalstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas daļas eksperte Kristīne Robežniece.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 230 “Noteikumi par zvērinātu notāru amata vietām” Latvijā ir noteiktas 113 zvērinātu notāru amata vietas.
Gandrīz visos administratīvo teritoriju centros un novados ir zvērināts notārs, līdz ar to esošais zvērinātu notāru izvietojums atbilst valsts politikai par pakalpojumu pieejamību, anotācijā norāda Tieslietu ministrija.
G. Litvins, skaidrojot notāru pieejamību, minēja, ka no 2018. gada notariālo palīdzību var saņemt pilnībā attālināti, sistēma nemitīgi tiek pilnveidota un “digitālie risinājumi ir ļoti plaši pieejami”. Pēdējos gados ir būtiski palielinājusies zvērinātu notāru fiziskā pieejamība Pierīgā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka LZNP tiek apspriestas dažādas notariālo pakalpojumu pieejamības iespējas, tai skaitā izbraukuma vizītes.
Turpretī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja: “Pakalpojumu pieejamība rada jautājumu, vai vēl kādam vajadzētu būt tiesībām apliecināt parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai. Kāpēc notāriem uz šo funkciju ir jābūt monopolam, kāpēc to nevarētu darīt advokāti, pašvaldību darbinieki, kuri iziet sava veida apmācību? Tas būtu risinājums un ļautu bāriņtiesām atbrīvoties no tām neraksturīgajām funkcijām. Bāriņtiesām būtu jākoncentrējas uz bērnu aizsardzību.”
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere argumentēja, ka “vispārējās pilnvaras, paraksta apliecinājums attiecīgajā pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem arī turpmāk būs pieejams bāriņtiesā. Tas, kas tiek mainīts, ir attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem, kas Latvijas tiesiskajā regulējumā ir noteikti kā augsta riska darījumi, kur ir nepieciešams ieskatīties reģistros un jābūt juridiskām zināšanām”.
Valdība virza grozījumus Bāriņtiesu likumā, kā arī vairākus saistītos grozījumus citos likumos – Notariāta likumā, Civillikumā, Kredītiestāžu likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” – izskatīšanai Saeimā.
Taču protokolā tika nolemts ierakstīt, ka attiecīgajām ministrijām ir jāstrādā pie notariālo pakalpojumu pieejamības un izvērtēšanas, – kur un kādos gadījumos tie ir nepieciešami un kurš būtu tiesīgs tos sniegt.
Protokollēmumā arī minēts, ka LZNP sešus mēnešus no likumprojektā noteiktā regulējuma stāšanās spēkā piemēro atbrīvojumu vai samazinājumu trūcīgām un maznodrošinātām personām no noteikumos Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” noteiktās zvērināta notāra atlīdzības takses par pilnvaru, testamentu, notariālo aktu par darījumu līdz 8537 eiro taisīšanu, kā arī parakstu īstuma un rīcībspējas apliecināšanu uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai.
