Plānotās izmaiņas ļaus bāriņtiesām strādāt tikai ar jautājumiem, kas skar bērnu vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību nodrošināšanu.
Pašreizējā situācija liecina, ka bāriņtiesas līdzās pamatfunkcijām veic juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, ko jau šobrīd nodrošina arī zvērināti notāri. Šāda funkciju dublēšanās atstāj ietekmi uz bāriņtiesu pamatfunkciju izpildi. Izstrādātie projekti paredz atteikties no tādām līdz šim bāriņtiesu veiktām darbībām kā darījumu sastādīšana, parakstu uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai apliecināšana, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u.c. Tieslietu ministrijas izstrādātais normatīvais regulējums paredz, ka turpmāk bāriņtiesas varēs tikai sagatavot pilnvaras pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, apliecināt paraksta īstumu uz ar bērnu tiesību aizsardzību saistītiem dokumentiem.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Galvenieieguvēji no plānotajām izmaiņām būs bērni un aizgādnībā esošās personas, par kurām jālemj bāriņtiesai. Turpmāk bāriņtiesas darbinieki varēs ātrāk un kvalitatīvāk pievērsties bāriņtiesas pamatuzdevumu izpildei bērnu un aizgādnībā esošo personu labākajās interesēs. Turklāt izmaiņu rezultātā arī notariālie pakalpojumi būs vienlīdz kvalitatīvi visā valstī un bāriņtiesās notāra pakalpojumus, kas nav saistīti, piemēram, ar nekustamiem īpašumiem joprojām saņems sabiedrības mazāk aizsargātās grupas.”
Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas bāriņtiesu darbā atbalsta arī bāriņtiesu darbinieki visā Latvijā (bāriņtiesu aptaujas rezultāti), galvenokārt norādot, ka bāriņtiesām neraksturīgās funkcijas samazināmas līdz minimumam. To apstiprina Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, Solveiga Alksne, norādot, ka: “Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācija atbalsta plānotās izmaiņas normatīvajos regulējumos, kuras saistītas ar apliecinājumu izdarīšanu bāriņtiesās. Tāpat šajā jautājumā ir vienprātība no bāriņtiesu darbinieku puses, kuri šobrīd, pēc notikušās teritoriālās reformas Latvijā, ir pārslogoti ar apliecinājumu veikšanu, jo novadu teritorijās ir iekļautas pilsētas, kuru iedzīvotāji, meklējot sev lētāko risinājumu, apliecinājumu pakalpojumu, dodas saņemt bāriņtiesās.”
Tāpat plānotās izmaiņas bāriņtiesu darbā atzinīgi vērtē Dienvidkurzemes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Egita Mazure-Mago: “Plānotie grozījumi tiesību aktos ļaus bāriņtiesai uzlabot darba kvalitāti bērnu un aizgādnībā esošu personu un interešu aizsardzības jautājumu risināšanā. Ietaupītais laiks, kurš līdz šim tika izmantots notariālu jautājumu risināšanai, dos iespēju maksimāli individuālai pieejai katrai personai, kura nonākusi bāriņtiesas redzeslokā, un pamatīgāk iedziļināties katrā jautājumā un lietā. Līdz ar to lēmumi, kuri tiks pieņemti par bērniem vai aizgādnībā esošām personām, būs īpaši rūpīgi izsvērti un pieņemti atbilstoši viņu vislabākajām interesēm. Vislielākie ieguvēji no šīm izmaiņām būs bērni un aizgādnībā esošās personas, par kurām jālemj bāriņtiesai.”
Norādāms, ka Tieslietu ministrijas izstrādātā un valdībā apstiprinātā likumprojektu pakotne, saglabājot bāriņtiesu kompetencē atsevišķas notariālās darbības, ietver izmaiņas Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā, Civillikumā, Kredītiestāžu likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" un, tā neskar un neietekmē bāriņtiesu kompetenci aizbildnības un aizgādnības jautājumu kārtošanā.
Likumprojektā noteiktajam regulējumam paredzēta spēkā stāšanās 2024. gada 1. janvārī. Likumprojekts pieejams Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
