Darbinieka darba algas aprēķināšana un nodokļu izlietošana

Darba līgums

Atalgojuma vai algu sākotnēji nosaka, slēdzot darba līgumu ar darba devēju. Darba līgumu slēdz pirms darba uzsākšanas. Darba līgumā ir paredzēts, kādā veidā tiek noteikta alga. Ja noteikta akorda alga (mēnešalga), tad to aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts, strādājot normālu darba laiku nedēļā (8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā).

Ja noteikta laika darba alga, to aprēķina pēc faktiski nostrādāto stundu skaita. Šādos gadījumos darbinieks strādā pēc uzņēmumā noteikta darba grafika, un stundas tiek uzskaitītas tabelē. Saskaitot mēnesī nostrādātās kopējās stundas, tiek aprēķināta laika darba alga.

Darba samaksas aprēķins

Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta:

•  izmaksātā darba samaksa,
•  ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
•  nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Algas nodokļa grāmatiņa

Stājoties jaunās darba attiecībās, darbavietā jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa. Strādāt var daudzās darbavietās, bet algas nodokļa grāmatiņa jāiesniedz pamata darbavietā. Papildu darbavietās strādā uz noslēgtā darba līguma pamata. Var strādāt arī uz uzņēmumu līguma pamata, ja darbs ir vienreizēja rakstura ar mērķi sasniegt konkrētu rezultātu.

Personām, kuras uzsākušas darba gaitas pirmo reizi, algas nodokļa grāmatiņa jāizņem Valsts ieņēmumu dienestā.

Algas nodokļa grāmatiņai ir svarīga nozīme, jo, pamatojoties uz to, grāmatvedis, aprēķinot darba algu, piemēro algai neapliekamo minimumu un atvieglojumus, kas samazina ar algas nodokli apliekamo ienākumu.

"Nereti gadās dzirdēt, ka darba devējs algas nodokļa grāmatiņu neatdod."

Tātad, ja persona vēlas saņemt nodokļa grāmatiņu, ja vēlas ierakstīt tajā apgādājamās personas (biežāk bērniņa piedzimšanas gadījumos), ja iegūta invaliditāte, ja sasniegts pensijas vecums, tad ir jāiet uz Valsts ieņēmumu dienestu un, uzrādot attiecīgos dokumentus (pasi, bērna dzimšanas apliecību u.c.), jums izsniegs algas nodokļa grāmatiņu vai veiks attiecīgu ierakstu tajā. Ierakstu par pensiju un invaliditāti nodokļu grāmatiņā veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Ja personas vainas dēļ algas nodokļa grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu algas nodokļa grāmatiņu, maksa par atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 latu. Atkārtoti algas nodokļa grāmatiņu izsniedz bez maksas, ja maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.

Neapliekamais minimums

Attiecībā uz strādājošiem pensionāriem valsts nenosaka tiem piemērot neapliekamo minimumu sakarā ar to, ka tiek saņemta pensija. Tomēr strādājošajiem pensionāriem tiek piemērots cits neapliekamais minimums – 165 lati mēnesī vai 1980 lati gadā, ko piemēro pensijai VSAA.

Ja pensija ir mazāka par 165 latiem mēnesī, tad var iesniegt gada ienākumu deklarāciju un 1980 latus piemērot visiem ienākumiem, tostarp darba algai. Jo grāmatvedis darba algai nepiemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Tādējādi var izveidoties nodokļu pārmaksa, kuru jūs esat tiesīgi saņemt no budžeta atpakaļ.

Strādājošajiem pensionāriem ir tiesības uz:

• apgādībā esošu personu atvieglojumiem (piemēram, par nestrādājošu laulāto un bērniem),
•  uz papildu atvieglojumiem politiski represētām personām un
• uz papildu atvieglojumiem, ja pensionārs ir invalīds.

Darba devējs no savas peļņas par darbinieku maksā

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

• 24,09% (ja darbinieks ir apdrošināms visiem apdrošināšanas veidiem),
• 18,88% (ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju),
• 20,68% (ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs).

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 0,25 latus.

Darba devējs no mūsu darba algas ietur

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas:

•  9% (ja darbinieks ir apdrošināms visiem apdrošināšanas veidiem),
• 7,06% (ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju),
• 7,73% (ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs).

Algas nodokli - 26 procentus.

Pamata darbavietā mūsu apliekamo ienākumu, ko apliek ar algas nodokli, samazina par

1. Attaisnotajiem izdevumiem - valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 9% (7,09% vai 7,73%).
2. Attaisnotajiem izdevumiem – darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos 10% un dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) 10% atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piektās daļas nosacījumiem.
3. Neapliekamo minimumu 35 latus.
4. Atvieglojumiem par apgādājamām personām, par katru personu 63 latus.
5. I, II grupas invaliditāti – 1296 latus gadā.
6. III grupas invaliditāti – 1008 latus gadā.
7. Personai, kurai saskaņā ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai saskaņā ar likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 1296 lati gadā.

Darba algas aprēķina piemērs

1. Aprēķināta bruto darba alga – 300 latu
2. Attaisnotie izdevumi, VSAOI 9%

   300 x 9% = Ls 27

3. Apliekamais ienākums

   300 – 27 = Ls 273

4. Neapliekamais minimums - Ls 35

   273 – 35 = Ls 238

5. Atvieglojums par vienu apgādājamo - Ls 63

   238 – 63 = 175 Ls

6. Algas nodoklis - 26%

     175 x 26% = Ls 45,50

7. Mēs saņemam

    300 – 27 – 45,50 = Ls 227,50

Darba devēja pienākums

Gadam beidzoties, darba devējs ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc darbinieka pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī nosūta VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Paziņojumā ir norādīta visa gada laikā aprēķinātā darba alga un ieturētie nodokļi. Fiziskā persona paziņojumu izmanto, lai aizpildītu gada ienākumu deklarāciju par attaisnotajiem izdevumiem un saņemtu no budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu.

Ja darba attiecības ir izbeigtas

Ja darbinieks ir pārtraucis darba attiecības, tad darba devēja pienākums ir OBLIGĀTI atdot darbiniekam algas nodokļa grāmatiņu darba attiecību izbeigšanas dienā un izsniegt paziņojumu par saņemto atalgojumu un ieturētajiem nodokļiem, kā arī izziņu.

Darba devējam ir pienākums pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma triju darba dienu laikā izsniegt rakstveida izziņu:

•  par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu,
• darbinieka veikto darbu,
• dienas un mēneša vidējo izpeļņu,
•  ieturētajiem nodokļiem,
• valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un
•  darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu.

Nereti gadās dzirdēt, ka darba devējs algas nodokļa grāmatiņu neatdod. Ja tas nav pārpratums, tā uzskatāma par ļaunprātīgu rīcību, un darba ņēmējam ir tiesības par to ziņot tiesībsargājošām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai.

Darba devējs par darbiniekam taksācijas periodā (gada laikā) izmaksātajām summām (aprēķināto bruto darba algu), kā arī par atskaitītajām summām (neapliekamo minimumu, atvieglojumiem), aprēķināto un nomaksāto algas nodokli izdara attiecīgu ierakstu algas nodokļa grāmatiņā. Pārtraucot darba attiecības, darbiniekam ir tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kuru aprēķina proporcionāli nostrādātajam periodam (laikam) uzņēmumā.

Kompensācija par darba attiecību izbeigšanu

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu Darba likuma 100. panta piektajā daļā un 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9.,10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1. viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
2. divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
3.  triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
4. četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Jāatgādina, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumi paredz, ka 2010. un 2011. gadā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem) atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

•  95% no mēneša vidējās izpeļņas, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus;
•  viena mēneša vidējā izpeļņa, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus.

Pēc darba attiecību pārtraukšanas

Persona, pārtraucot darba attiecības, meklē jaunu darbu un dodas uz Valsts nodarbinātības dienestu stāties darba meklētāju uzskaitē. Vienlaikus tā dodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru noformēt bezdarbnieka pabalsta saņemšanu.

"Paziņojumā ir norādīta visa gada laikā aprēķinātā darba alga un ieturētie nodokļi."

Praksē diemžēl ir gadījumi, kad VSAA atsaka pabalsta izmaksu sakarā ar to, ka darba attiecības nav izbeigušās. Tādos gadījumos nekavējoties ir jāiet uz VID, kas jums palīdzēs šo situāciju atrisināt.

Darba devējs šajā gadījumā nebija ievērojis nodokļu normatīvajos aktos noteiktās prasības - darbiniekam pārtraucot darba attiecības, līdz nākamā mēneša 15. datumam paziņot par to Valsts ieņēmumu dienestam, kas savukārt to tālāk ziņo VSAA.

Kur paliek nodokļi

Algas nodoklis. Algas nodoklis tiek ieskaitīts maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam.

Pašvaldības izlieto jūsu iemaksāto nodokli, lai nodrošinātu ar bezmaksas skolām, bērnudārziem, kultūras namiem, parkiem; kārtību pilsētā, ielu tīrību un citām sabiedrībai nepieciešamām vajadzībām.

Valsts šos maksājumus izmanto jūsu veselībai, kas daļēji tiek segta no valsts budžeta.

Jāņem vērā, ka ne visas medicīnas izmaksas var nosegt ar šo nodokli. Ja cilvēki izvairās no nodokļa nomaksas, saņemot algu aploksnēs, arī medicīna tai paredzēto naudu nesaņem. Jo godprātīgāk maksāsim nodokļus, jo valstī būs lielāka iespēja iegādāties slimnīcām nepieciešamo aparatūru un tehniku, kas vajadzīga tikai un vienīgi mums pašiem.

VSAOI. Maksājot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, mēs nodrošinām sevi:

•  valsts pensiju apdrošināšanai,
• sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam,
• sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām,
•  invaliditātes apdrošināšanai,
•  maternitātes un slimības apdrošināšanai,
• vecāku apdrošināšanai.

Darbiniekiem, kas vēl joprojām saņem algu aploksnēs, ir jāsaprot, ka tā ir nevis darba devēja, bet paša cilvēka apkrāpšana, kas necīnās un neko nedara, lai šādas attiecības pārtrauktu. Cietējs ir darba ņēmējs, bet ne darba devējs. Ir saprotams, ka daudzi par pensiju vēl nedomā - citam tā vēl ļoti tālu. Taču neviens nezina un nevar paredzēt, kas var notikt rīt vai parīt: arī grūtniecību var plānot un laikus veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nelaimi paredzēt mēs nevaram.

Ja cilvēks cieš nelaimes gadījumā vai saslimst ar tik veselībai postošu slimību, kas ne tikai neļauj turpināt līdzšinējās darba attiecības, bet padara arī cilvēku par invalīdu, tad slimības pabalsti un invaliditātes pensija ir atkarīga tikai no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja tādas nav veiktas vai veiktas no minimuma, tad arī uz pabalstu un pensiju var cerēt tikai minimālā apmērā.

Nodokļu nemaksāšana ietekmē arī kredīta un līzinga iespējas. Ja jūs vēlēsieties veikt lielāku pirkumu – iegādāties auto vai nekustamo īpašumu -, banka var atteikties izsniegt jums kredītu, jo VID un VSAA izsniegtajā izziņā oficiālie ienākumi neliecinās par iespēju segt kredīta izmaksas.