VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
11. martā, 2011
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Drošība
4
4

Labi plus lēti. Kas iznāk?

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ievērojot darba drošības noteikumus, nelaimes gadījums nevar notikt pēc definīcijas.

FOTO: www.sxc.hu

Nenoliedzami, liels nopelns iedzīvotāju drošības radīšanā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), policijai un mediķiem, kas, glābjot nelaimes gadījumos cietušos, dažkārt paveic pat neiespējamo. Bet ne vienmēr viņiem izdodas ierasties laikā vai veikt brīnumus.

Lūk, ko statistika liecina par iedzīvotāju mirstību un ārējiem nāves cēloņiem laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam.[1]

Aplūkojot tabulā redzamos datus, vērojamas vairākas tendences:

  • sieviešu mirstība sākusi pārsniegt vīriešu mirstību – sākot ar 2007. gadu, par 2%, 2009. gadā pārsniedzot vīriešu mirstību par 5,9%;
  • transporta nelaimes gadījumu rezultātā sācis nedaudz pieaugt sieviešu īpatsvars no bojā gājušo kopskaita, 2009. gadā sasniedzot 38,5%; salīdzinājumam: 2005. gadā 37,6%, 2006. gadā - 34,7%; diemžēl nav pieejami dati, cik no tām ir bijušas autovadītājas;
  • uz ūdeņiem sievietes ar katru gadu kļūst piesardzīgākas un uzmanīgākas; 2009. gadā 21,4% sieviešu gājušas bojā nejaušas noslīkšanas vai slīkšanas rezultātā; salīdzinājumam: 2005. gadā 26,3% no kopskaita;
  • visiepriecinošākā ziņa: katru gadu sāk samazināties ārēju cēloņu rezultātā bojā gājušo īpatsvars no mirušo kopskaita, 2009. gadā sasniedzot 7,2%; salīdzinājumam: 2005. gadā 9,8%.

Mirstības rādītājus ietekmē gan iedzīvotāju mūža ilguma pieaugums, gan arī pēdējos gados notiekošā izbraukšana uz ārvalstīm.

"Mainoties ekonomiskai situācijai, nelaimes gadījumu skaita ziņā būvniecību pašlaik apsteidz kokapstrāde."

Strādājošie: piesardzīgāki vai zinošāki

Nelaimes gadījumi notiek, lai arī kā mēs vēlētos no tiem izvairīties. Izglābjot cilvēka dzīvību nelaimes gadījumā, tas nebūt nenozīmē, ka cietušā veselība nav spēcīgi iedragāta un turpmākā dzīve noritēs bez krasām izmaiņām. "Treknajos gados" būvniecībā bija visai augsts traumatisms ar smagām sekām. Mainoties ekonomiskai situācijai, nelaimes gadījumu skaita ziņā būvniecību pašlaik apsteidz kokapstrāde.[2]

Labklājības ministrija pagājušajā gadā veica plašu publisku diskusiju par sociālās apdrošināšanas sistēmas problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Diskusiju materiālos ir daudz noderīgas informācijas, bet uzmanību īpaši saistīja viena tabula.[3]

Tabula nezin kāpēc raisa (intuitīvu) pārliecību, ka atlīdzības saņēmēju skaita straujo pieaugumu ietekmējis ne tik daudz notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums darbā, cik cietušo tiesību zināšanu kvalitatīva uzlabošanās pēc Latvijas iestāšanās ES. Neapšaubāmi, savs nopelns ir Valsts darba inspekcijai (VDI), kas pievērš arvien stingrāku uzmanību darba līgumiem, darba videi, aizsardzībai un profilaksei, veicot preventīvus pasākumus augsta riska tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem. Domājams, ka arī vairums darba devēju aizvien godprātīgāk pilda savu pienākumu paziņot VDI par notikušo nelaimes gadījumu darbā[4]. Diemžēl nav zināms pabalsta saņēmēju skaita īpatsvars, kas darbspējas zaudējuši arodslimības rezultātā.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas daži pamatprincipi attiecināmi uz nelaimes gadījumiem darbā (arī arodslimībām):

  • kaitējuma atlīdzības apmērs ir atkarīgs no aprēķinātās invaliditātes pensijas. Ja noteikti tikai darbspēju zaudējuma procenti un nav piešķirta invaliditāte, kaitējuma atlīdzība ir atkarīga no valstī noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta;
  • apdrošinātās personas nāves gadījumā tiesības uz atlīdzību ir darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri ir bijuši mirušā apgādībā;
  • atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs ir atkarīgs no personas vidējās iemaksu algas, ko nosaka par divpadsmit mēnešu periodu (izlaižot divus mēnešus pirms mēneša, kurā noticis darba negadījums vai konstatēta arodslimība).

Bet – cik aktīvi tautsaimniecībā strādājošie veikuši nelaimes gadījumu brīvprātīgo apdrošināšanu?

Latvijas tautsaimniecībā 2009. gadā bija nodarbināti 986,7 tūkst.[5] strādājošo, savukārt nelaimes gadījumu brīvprātīgo apdrošināšanu bija veikuši virs 453 tūkst. personu (2004. gadā - nedaudz virs 90 tūkst.). Kā redzams, pieaugums pēdējo gadu laikā bijis visai liels.

"Ikkatram, kas vērs maku, lai pirktu „labu un lētu” nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi, ieteiktu vispirms izlasīt apdrošināšanas noteikumus."

Iespējams, ka to stimulējuši divi brīvprātīgās apdrošināšanas veicinošie faktori:

  • atlīdzība tiek aprēķināta visiem noslēgtajiem nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumiem, taču izmaksas aprēķins (veikšana) notiek saskaņā ar katra apdrošinātāja nosacījumiem;
  • izmaksa tiek veikta neatkarīgi no valsts sociālās apdrošināšanas veiktajām izmaksām.

Vai tiešām pastāv "labi un lēti"

Vai nelaimes gadījumu brīvprātīgajā apdrošināšanā pastāv princips "labi un lēti"? Jā, šādas polises tiešām iespējams Latvijā nopirkt. Bet ikkatram, kas vērs maku, lai šādu polisi nopirktu, ieteiktu vispirms izdarīt ko citu, proti, rūpīgi izlasīt apdrošināšanas noteikumus.

Jo Latvijā ir kāds apdrošinātājs, kurš joprojām apdrošināšanas noteikumos uzsver, ka apdrošinātai personai ir jāievēro daži normatīvie akti, un tie ir: ceļu satiksmes noteikumi, ugunsdrošības un darba drošības noteikumi. Likumu nezināšana, protams, neatbrīvo no atbildības, un stāsts nav par to. Bet gan par to, ka, ievērojot darba drošības noteikumus, nelaimes gadījums nevar notikt pēc definīcijas.

Tātad, ja nelaimes gadījums noticis iepriekšminēto noteikumu nepildīšanas rezultātā, tad apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību vai atteikt atlīdzības izmaksu vispār. Labi un lēti. Var rasties jautājums, vai apdrošināšanas noteikumi nav pretrunā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem? Juridiski nav. Tomēr ir saskatāms cinisks apdrošināšanas ētikas pārkāpums.

Tādēļ nekaunieties un jautājiet pēc padoma! Tas neko nemaksā un arī nesadārdzina apdrošināšanu.


 

[1] Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes datubāze. Sk. http://www.csb.gov.lv

[2] Avots: Valsts darba inspekcija. Sk. http://www.reitingi.lv/lv/news/darbs/50950.html

[3] Avots: LR Labklājības ministrija. Publiskā diskusija "Sociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmas un risinājumi" Rīgā, 2010. gada 10. maijā. Sk. http://www.lm.gov.lv/news/id/1831

[4] Avots: LR Valsts darba inspekcija. Sk. http://www.vdi.gov.lv/lv/

[5] Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde. Sk. http://www.csb.gov.lv/

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU