VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
22. februārī, 2011
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Valsts pārvalde
8
8

Apdrošināšanas sektora mērķi un uzraudzība. Kur rezultāti?

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Aivars Kristapsons: „Vai tiešām uzmanība kādam procesam pievēršama vien tad, kad „lapsa kūmiņš jau vistās”?”

FOTO: no A.Kristapsona personīgā arhīva

Vēl janvāra nogalē izskanēja informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) ierosmes sākusi apjomīgu apdrošināšanas brokeru pārbaudi. Tā uzsākta tāpēc, ka pastāvot aizdomas par neatļautu naudas piesavināšanos no brokeru puses. Daža apdrošināšanas sabiedrība jau esot ierosinājusi krimināllietu pret ne pārāk godīgām brokeru sabiedrībām.

Jau aizvadīts šā gada pirmais mēnesis, un arī februāris krietni iegriezies otrā pusē. Informācijas, kā sokas ar brokeru sabiedrību pārbaudi, patlaban vēl nav. Bet diemžēl nekur joprojām nav atrodama informācija par pašu apdrošinātāju darbību 2010. gada 4. ceturkšņa pēdējos mēnešos, novembrī un decembrī. Ne FKTK, ne LAA, ne arī pašu apdrošināšanas sabiedrību mājaslapās šādas ziņas vēl nav publiskotas.

Patīkams izņēmums ir „Seesam Latvia” - šis apdrošinātājs vismaz sniedzis informāciju par apdrošināšanas tirgu kopumā. Tā liecina, ka 2010. gada darbības rezultāti ir 2006. gada līmenī, kas, manuprāt, ir neiepriecinoša un pat satraucoša ziņa.1 Zināšanai: nedzīvības (jeb riska) apdrošināšanas sabiedrību parakstītās bruto prēmijas 2006. gadā bija 180,8 milj. latu.

Protams, vienmēr var atrast attaisnojumu, kādēļ kaut kas ir vai nav nodots atklātībai. Iemesli informācijas nesniegšanai par 2010. gada apdrošināšanas tirgus darbības rezultātiem atradīsies vienmēr. Tomēr ir jāatceras tas, ka apdrošināšanas sektorā kopumā apgrozās ne viens vien simts miljonu latu. Ko lai situācijā, kad paši apdrošinātāji lūdz FKTK pārbaudīt savus sadarbības partnerus – brokerus – par dažiem tūkstošiem latu, domā apdrošināšanas jomā  nekompetents cilvēks?

"Diemžēl nekur joprojām nav atrodama informācija par apdrošinātāju darbību 2010. gada 4. ceturkšņa noslēguma mēnešos."

Saprotams, nav pieļaujama situācija, ka pastāv apdrošināšanas brokeru novēlota norēķināšanās ar klientiem piederošu naudu. Šāda situācija vienkārši nedrīkst rasties. Tas ir nepiedodami. Bet, raugoties no samērojamības pozīcijām, apdrošinātāju uzbrukums partneriem – pilnīgi visiem apdrošināšanas brokeriem - visdrīzāk atgādina senu patiesību, ka uzbrukt pirmajam ir labākā aizstāvēšanās.

Un te jārunā par FKTK regulēšanas un pārraudzības lomu: vai tiešām uzmanība kādam procesam pievēršama vien tad, kad „lapsa kūmiņš jau vistās”? Apdrošināšana vienā vai citā veidā skar teju visus valsts ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. Vai FKTK tik tiešām „tur roku uz pulsa” visam apdrošināšanas sektoram, ja jau vēl februāra beigās nesniedz informāciju par 2010. gada darbības rezultātiem?

Uzraudzība un funkciju pārdale

Lasītāji droši vien atcerēsies, ka tikai pirms dažiem gadiem Latvijā būvniecības izmaksas tika lēstas LVL 1200 par 1 m2, tajā pašā laikā Vācijā - EUR 1200 par 1 m2, t. i., ņemot vērā Vācijas algas, nemaz nerunājot par hipotekārajiem kredītiem. Viena dzīvojamās platības kvadrātmetra cena Latvijā svārstījās ap LVL 1500, arī zemes cena brīžiem sasniedza fantastiskas atzīmes. „Trekno gadu” nekustamo īpašumu cenas Rīgā apsteidza Eiropas lielāko pilsētu cenu līmeni gluži kā populārā dziesmā - „nav Parīze, Roma, Londona”.

Tolaik FKTK vadīja Uldis Cērps, kurš mierināja, ka bažām par īpašuma „burbuli” nav pamata, nekas ļauns valsts ekonomikai nenotiks. Minēšu, ka pašlaik Rīgā, Ulbrokas ielā, ekspluatācijā ir nodotas dažas ēkas no pašvaldību ēku kompleksa ar viena kvadrātmetra izmaksām LVL 400 m2 2.

Ekonomiskā lejupslīde vēl īsti nav beigusies, un kā lavīna tā skar arī „treknajos gados” izveidotās apdrošināšanas brokeru sabiedrības (ABS). Bet neba tikai ekonomiskā krīze ir cēlonis pašreizējām nedienām. Sakne lūkojama daudz dziļāk.

"Vai tiešām FKTK ir tik pārslogota, ka nespēj tikt galā arī ar brokeru sertificēšanu?"

Latvijā patlaban darbojas divas apdrošināšanas brokeru asociācijas – Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) un Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (LPABA), kuras ir saņēmušas FKTK atļauju veikt apdrošināšanas brokeru un atbildīgo personu zināšanu un pieredzes pārbaudi, kā arī izsniegt atzinumus. Līdz 2005. gadam ar apdrošināšanas brokeru (fizisku personu) sertificēšanu nodarbojās FKTK, taču pašlaik FKTK veic tikai apdrošināšanas brokeru sabiedrību licencēšanu un uzraudzību. Kāpēc ir vajadzīga šāda funkciju pārdale? Vai tiešām FKTK ir tik pārslogota, ka nespēj tikt galā arī ar brokeru sertificēšanu?

Nenoliedzami, var atsaukties uz ES direktīvām, regulām u.tml. Bet jāpatur prātā, ka, pirmkārt, apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugumu veicināja savulaik pieņemtā norma par ABS pamatkapitāla izmaiņām no LVL 35 000 uz LVL 2000, pašlaik - LVL 10 500; otrkārt, FKTK veica virspusēju ABS uzraudzību; treškārt, maigi izsakoties, FKTK visai vāji sekoja ekonomiskajām tendencēm valstī.

Pētījums aiz pētījuma. Kur rezultāti?

FKTK 2009. gada nogalē uzsāka socioloģisko pētījumu par finanšu nozari, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par finanšu nozarē svarīgākajām aktualitātēm. Darbs tika izpildīts 2010. gada 1. ceturksnī. Diemžēl rezultāti publiski nav pieejami.

FKTK darba plānā 2011. gadam atkal ir iekļauts tāds pats socioloģisks pētījums par finanšu nozari ar līdzīgu mērķi, šoreiz izpildes termiņš - 2011. gada 31. marts, turklāt tā veikšanā iesaistīts ārējā pakalpojuma sniedzējs. Kā sasniedzamais rezultāts minēts – saņemt un izanalizēt socioloģiskā pētījuma rezultātus par aktuālo sabiedrības viedokli finanšu nozarē. Cerams, ka ar šo pētījumu publiski varēs iepazīties arī citi interesenti.

"Pamatojoties uz veikto pārbaužu rezultātiem, FKTK ir jāizstrādā reāli un realizējami priekšlikumi."

Viens no FKTK 2011. gada darba plānā norādītajiem un veicamajiem darbiem ir uz risku vērtēšanu balstītu plānveida finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības pārbaužu veikšana, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību. Sasniedzamais rezultāts:

  • savlaicīgi un kvalitatīvi veiktas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības pārbaudes,
  •  efektīvi pārraudzīti Latvijas finanšu sistēmas riski,
  • veikto pārbaužu rezultātā pilnveidota finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbība,
  • mazināta individuālā tirgus dalībnieka iespēja nepildīt savas saistības,
  •  mazināta varbūtējo problēmu ietekme uz finanšu un kapitāla tirgu kopumā.

Lasot sasniedzamo mērķi, man rodas jautājums: vai tad iepriekšējos gados FKTK ar uzraudzību kā savas darbības pamatfunkciju nenodarbojās, ja jau atsevišķi to izceļ 2011. gada darba plānā? Patlaban apdrošināšanas sektorā ir iezīmējusies tendence samazināties tarifa likmēm. Tas, protams, ir labi klientam, bet nebūt nenozīmē, ka tas varētu labvēlīgi ietekmēt apdrošināšanas nozari ilgtermiņā. Saprotams, ka FKTK šāda tendence satrauc, turklāt pagājušajā gadā FKTK kopumā saņēmusi 96 sūdzības par apdrošinātāju darbību.3 Par apdrošināšanas brokeriem ziņu nav.

Mans vēlējums FKTK: nodarboties ne tikai ar ES direktīvu, regulu u.c. normatīvo dokumentu iestrādāšanu Latvijas normatīvajos aktos, bet izstrādāt arī reālus un realizējamus priekšlikumus, pamatojoties uz veikto pārbaužu rezultātiem. Citādi sanāk vien pārbaude pārbaudes pēc un nevarīgi formāla uzraudzība.

[1] Avots: Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus šogad varētu pieaugt par 5%, 2001.2011. Sk.

 http://www.seesam.lv/lv/latvijas-nedzivibas-apdrosinasanas-tirgus-sogad-varetu-pieaugt-par?font=3

[2] Avots: Pabeigts pašvaldību namu kompleks Ulbrokas ielā: LNT, 20.01.2011.

Sk. http://www.ushakov.lv/lv/video/

[3] Avots: BNS, Rīga, 7. februāris.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU