„Latvenergo” neapšaubāmi trūkst specializētas tehnikas darbam sala un dziļa sniega sanesuma apstākļos, kā arī dažādu dabas stihiju gadījumos nav konkrēta sadarbības plāna ar pašvaldībām. Šo uzņēmuma „īpatnību” - steidzīgu elektropiegādes līniju joslu paplašināšanu, izcērtot mežu vai veicot tamlīdzīgas darbības tad, kad „lapsa jau kūtī”, – nekomentēšu.
Pamats iepriekšminētai situācijai ir dziļāks. Tādēļ jāatrod atbilde uz jautājumu: kāpēc, pasliktinoties laikapstākļiem, reti kad esam gatavi kopīgai aktīvai cīņai, novēršot biežus un ieilgušus elektropiegādes traucējumus?
"Kāpēc, pasliktinoties laikapstākļiem, neesam gatavi kopīgi un aktīvi novērst ieilgušus elektropiegādes traucējumus?"
Pirmkārt. „Latvenergo” energoapgādes ilgstošais monopolstāvoklis negatīvi ietekmē uzņēmuma pozitīvu (ilgtspējīgu) attīstību ilgtermiņā, t.i., neveicina pienācīgu attieksmi elektroapgādes pārtraukuma gadījumos pret saviem klientiem, jo normatīvie akti to pieļauj.
„Latvenergo” 2009. gada ilgtspējas pārskats ir apjomīgs, satur daudz „ūdens”.3 Piemēram, valdība, lai glābtu savu, šoreiz „Latvenergo” personā ieilgušo bezrūpīgo situāciju, novēloti izmantoja savas tiesības un pirms dažām dienām izsludināja enerģētisko krīzi. Vai vajadzēja šādi rīkoties, tas ir cits jautājums, teikšu pat - kuriozs.
Otrkārt. „Latvenergo” savos standarta jeb tipveida līgumos4 ar klientiem (lietotājiem) atsaucas uz normatīvajiem aktiem un esošo kārtību, kuros tik tiešām ir detalizēti izklāstīts par pakalpojuma kvalitāti, taču normatīvajos aktos nav reglamentēta kārtība par sistēmas operatora atbildību elektroietaišu avārijas vai bojājuma gadījumos – zaudējumu apmēra noteikšana, kompensācijas kārtība u.tml.
Treškārt. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), kuras pienākumos ietilpst arī lietotāju interešu aizstāvība, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, t.i., patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.5
"Ir izveidojies noslēgts apburtais loks: normatīvie akti – „Latvenergo” - klients."
Ceturtkārt. Vēsturiski un gadiem ilgi darbojas politiski mainīgais lobijs, tamdēļ prasīt atbildību vien no esošā ekonomikas ministra būtu gaužām par maz. Ir jāskatās un jāanalizē cēloniskas likumsakarības, kas gadu no gada noved pie krīzes vai krīzei līdzvērtīgas situācijas.
Nu, lūk, ir izveidojies noslēgts apburtais loks: normatīvie akti jeb valsts vai valdība – „Latvenergo” - klients. Elektroenerģijas lietotājam nav tiesību prasīt lielāku atbildību no pakalpojuma sniedzēja, savukārt pakalpojuma sniedzējs neuzņemsies lielāku atbildību, kā noteikts normatīvajos aktos. Tamdēļ pilnīgi pieļaujams un iespējams, ka „Latvenergo” neaktuālos apdrošināšanas riskus neapdrošina jeb nenodod apdrošinātājam, jo vienkārši nav tādas nepieciešamības.
„Latvenergo” mājaslapā ir atrodama noderīga informācija juridiskajām personām, ka uzņēmums piedāvā Energoapgādes traucējumu apdrošināšanu brīvā tirgus klientiem.6 Visnotaļ apsveicama sadarbība ar apdrošinātāju energorisku apdrošināšanā.
"Pašam „Latvenergo” obligāti un neapšaubāmi ir jāapdrošina sava profesionālā (civiltiesiskā) atbildība."
Bet jaunais apdrošināšanas piedāvājums nekādā ziņā neizslēdz to, ka arī pašam „Latvenergo” obligāti un neapšaubāmi ir jāapdrošina sava profesionālā (civiltiesiskā) atbildība. Diemžēl uzņēmums neredzēs vajadzību apdrošināt tos savus riskus, kas tam nav aktuāli (nostiprināti ar normatīvajiem aktiem). Tāpēc, raugoties uz problēmas būtību, uzskatu – ir jāmaina, jāgroza un jāpapildina normatīvie akti, detalizēti jānosaka (jānošķir) un attiecīgi jānostiprina elektroenerģijas sistēmas operatora atbildība par elektroietaišu avārijas vai bojājuma gadījumiem – zaudējumu apmēra noteikšanas metodika, kompensācijas kārtība u.tml.
Piemēram, uzņēmumam obligāti apdrošinot profesionālo atbildību, apdrošinātājs izvērtēs risku, kas stimulēs paša uzņēmuma interesi veikt investīcijas ne tikai specializētas tehnikas iegādē, bet arī daudzu citu profilaktisku darbu veikšanā, lai risku jeb apdrošināšanas prēmijas izmaksas mazinātu.
„Latvenergo” atbildības paaugstināšana un tās nostiprināšana normatīvajos aktos būtu vērā ņemams preventīvs pasākums situācijas mainīšanai uz labo pusi.
[1] Avots: http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,426385&_dad=portal&_schema=PORTAL
[2] Avots: 2009. gada 21. jūlija LR MK noteikumi Nr. 793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.
[3] Avots: Ilgtspējas pārskats http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,725654&_dad=portal&_schema=PORTAL
[4] Avots: http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,426385&_dad=portal&_schema=PORTAL
[5] Avots: Likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”: http://www.likumi.lv/doc.php?id=12483
[6] Avots: http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,1331970&_dad=portal&_schema=PORTAL
