Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Āris Žīgurs: „Milzīgas ledus masas ir uz katra koka. Tie gāžas uz ceļu brauktuvēm un elektrolīnijām.”
FOTO: A.F.I
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktu un 22. panta trešo daļu. Ārkārtējā situācija izsludināta Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Ludzas, Riebiņu, Aglonas, Zilupes, Daugavpils, Ilūkstes, Vārkavas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Ērgļu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Skrīveru, Aizkraukles, Ventspils, Amatas, Līgatnes, Vecpiebalgas, Cēsu, Priekuļu, Jaunpiebalgas, Raunas un Pārgaujas novadā.
Krīzes vadības padome – valsts pārvaldes iestāžu saskaņotai rīcībai
Pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes tika sasaukta Krīzes vadības padome - koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt valsts pārvaldes iestāžu saskaņotu rīcību valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Padomei cita starpā ir šādi uzdevumi:
Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, viņa vietnieki - aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Kā teikts padomes nolikumā, Krīzes vadības padomes priekšsēdētāja vietnieki vai viņu pilnvarotas personas vada un organizē ekspertu grupu darbu. Padomei ir tiesības uz tās sēdēm uzaicināt valsts, pašvaldību un citu iestāžu amatpersonas un speciālistus; pieprasīt un saņemt no šīm iestādēm, kā arī (normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos) no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana nav novēlota
Pēc Krīzes vadības padomes sēdes tās priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis informēja: „Pārrunājām situāciju saistībā ar elektroapgādi, kā arī ar citiem jautājumiem, tai skaitā drošību uz ceļiem un mācību atsākšanu skolās pēc brīvlaika. Šobrīd ir ziņas, ka elektroapgādes traucējumu dēļ mācības nav atsāktas sešās skolās. Uzklausījām atbildīgo dienestu, Krīzes vadības padomes sekretariāta, Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas informāciju par to, kā pašlaik norisinās darbi.
Lielākā problēma ir saistībā ar kokiem, kas posta elektrolīnijas. Diemžēl šī situācija turpinās: vieni koki tiek nocirsti, citi turpina gāzties, un būs vajadzīga arī plašāka mežizstrādātāju iesaiste. Tāpēc aicinājām uz sēdi arī Mežizstrādātāju savienības pārstāvjus, jo tieši mežizstrādātāji varētu nodrošināt bīstamo koku nociršanu.
"Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt valsts pārvaldes iestāžu saskaņotu rīcību valsts apdraudējuma pārvarēšanai."
Līdzīga situācija ir saistībā ar ceļiem, kur, pēc Satiksmes ministrijas informācijas, arī vairāki tūkstoši koku apdraud satiksmes drošību. Situācijas izpētes rezultātā un ņemot vērā arī dažādus juridiskos aspektus, Krīzes vadības padomē esam pieņēmuši lēmumu aicināt valdību izsludināt ārkārtējo situāciju.”
V. Dombrovskis skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana nepaātrinās veicamo darbu gaitu. Tā galvenokārt nepieciešama juridisku apsvērumu dēļ - saistībā ar koku izciršanu un mežizstrādes pakalpojumu iepirkumiem. Viņš norādīja, ka darbi tiek koordinēti jau kopš pagājušā gada nogales un nekas nav bijis atstāts pašplūsmā.
Ledus piepildīts mežs 8000 kilometru garumā
Arī valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs pauda viedokli: ja arī ārkārtējā situācija būtu izsludināta dažas dienas iepriekš, darba tempā tas neko nemainītu. „Šobrīd reģionos strādā vairāk nekā tūkstotis cilvēku, piesaistītas arī vairākas mežizstrādes sabiedrības, un vienīgā problēma šobrīd ir tā, ka ārpus iztīrītajām aizsargjoslām atrodas ledus piepildīts mežs. Milzīgas ledus masas ir uz katra atsevišķa koka. Tie gāžas uz ceļu brauktuvēm un elektrolīnijām. Elektrolīniju kopgarums Latgales reģionā ir vairāk nekā 8000 kilometru, tās ir meža stigas, kuras aizgrūst ar kokiem.
Izcērtot kokus, kas ir uzgāzušies uz elektrolīnijām, esam iekļuvuši tādās kā dzirnavās – cik kokus šodien izcērtam, tik nākamajā dienā aiz tiem atkal iekrīt stigā. Cilvēki strādā jau otro nedēļu bez atpūtas, aukstumā, drēbes ir slapjas, un tās arī plīst, jo sniegā pa vidu ir sērsnas kārta. Šādi turpinot, mums nāktos darboties ļoti ilgi, un ir radusies nepieciešamība kokus nocirst plašākā joslā, nekā to nosaka Aizsargjoslu likums.
"Ārkārtējā situācijā ir atļauts kokus nocirst tādā attālumā, lai tie netraucē elektrolīnijas darbībai."
Kopā ar Mežizstrādātāju savienību tuvākajā laikā piesaistīsim vēl papildu resursus un organizēsim stigu plašāku attīrīšanu, jo ir parādījusies galēja nepieciešamība atbrīvot stigas un organizēt elektrības padevi. Viskritiskākā situācija ir Rēzeknes novadā, kur sākotnēji lietus, bet vēlāk sniega dēļ vidējā sprieguma elektroapgādes sistēma ir tikpat kā sagrauta. Lai to atjaunotu, mums ir jāveic šādi ārkārtas pasākumi. Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana mums palīdzēs tiesiskajā vidē pēc tam sadarboties ar mežu īpašniekiem. Esam veikuši izlūkošanas darbu mežos ar helikopteriem un redzam, ka ir atsevišķas vietas, kur lapkoki ir sagāzušies arī 300-400 metru garā zonā. Protams, ka tā būs jāatbrīvo no kokiem daudz plašāk, nekā ir noteikta aizsargjosla. Ārkārtējā situācijā ir atļauts kokus nocirst tādā attālumā, lai tie netraucē elektrolīnijas darbību. Tas faktiski ir visa koka garumā, 20-25 metri atkarībā no situācijas.
Likums paredz, ka mums pēc tam ir pienākums informēt meža īpašniekus. To darīsim, izmantojot arī plašsaziņas līdzekļus, jo līdz katram atsevišķam meža īpašniekam noteiktajā piecu dienu termiņā varam arī nenonākt.”
Laika apstākļi pasliktināsies, palīgi būs vajadzīgi
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis informēja: situācija pasliktinās un meteorologi turpmākajās dienās prognozē lietu un slapju sniegu, kas var radīt grūtības arī citos Latvijas reģionos. Nolemts, ka tiks izveidots īpašs koordinācijas centrs, kuram, zvanot pa tālruņa numuru 112, pašvaldību vadītāji aicināti ziņot par aktuālo situāciju un lūgumiem pēc tehniskās palīdzības.
„Situācija nav vienkārša arī citos reģionos, ne tikai Latgalē. Saistībā ar pieprasījumiem pēc ģeneratoriem koncentrēsim visus savus resursus vienuviet, ņemot vērā arī Aizsardzības ministrijas iespējas. Bet pašlaik masveida pieprasījumu pēc šāda veida palīdzības nav. Tagad dažas pašvaldības domā par rezerves variantiem, ja situācija ar elektroapgādi vēl pasliktinātos.”
Taču vienlaikus Ā. Žīgurs arī atzina, ka „Latvenergo” montieru tehniskais nodrošinājums nav pietiekams, „nav normāli, ka viņiem kilometriem tālu jābrien pa sniegu ar kājām un nav sniega motociklu. Šobrīd ir piesaistīti 20 sniega motocikli no robežsardzes un arī privātajiem iznomātājiem, bet, protams, „Latvenergo” kā lielai kompānijai, kas darbojas gan ziemu, gan vasaru, ir jāiegādājas speciālā tehnika, lai nodrošinātu montieru nokļūšanu attiecīgajās vietās”.
„Latvenergo” lūdzis arī palīdzību Lietuvā un Igaunijā, un, ja kaimiņi atsauksies, no turienes tiek gaidītas visā pilnībā ekipētas mežizstrādātāju brigādes - ar savu transportu, ar savu tehniku.
Ministrijai jāmudina pašvaldības tīrīt jumtus
Protams, krīzes apstākļu novēršanā ļoti nozīmīga ir pašvaldību loma. V. Dombrovskis sacīja: „Esam aicinājuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai tā mudina pašvaldības pastiprināti pievērst uzmanību jumtu tīrīšanai, jo tie zem sniega svara sākuši iebrukt. Tā kā labākus laika apstākļus nesola, tas nozīmē, ka jumtu iebrukšanas risks arvien palielināsies un daudzos gadījumos tas tiešām ir pašvaldības gribas un izdarības jautājums – notīrīt sev piederošajām ēkām jumtus.”
A. Lieljuksis šai sakarā uzsvēra: „Situācija lielā mērā atkarīga arī no tā, cik pieredzējuši ir pašvaldību vadītāji. Vieni ir pārlaiduši plūdus un citas dabas nelaimes, un viņi šīs lietas uztver mierīgāk un darbu prot organizēt racionālāk. Katrā gadījumā, visās pašvaldībās ir izstrādāti civilās aizsardzības plāni, mēs aicinājām sasaukt civilās aizsardzības komisijas un katru dienu saņemam informāciju par to, kas notiek. Šodien civilās aizsardzība komisijas sanāksme notika Jelgavas novadā, Ventspilī, arī Kurzemē. Cilvēki sanāk kopā, lai saskaņotu savu darbību un risinātu jautājumus tieši uz vietas. Aicinām pašvaldības aktīvāk apziņot savus iedzīvotājus par esošo situāciju.”
"Tiks izveidots īpašs koordinācijas centrs, kuram, zvanot pa tālruņa numuru 112, pašvaldību vadītāji aicināti ziņot par aktuālo situāciju un lūgumiem pēc tehniskās palīdzības."
Kā secināms, piemēram, no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, LOSP un Latvijas Piena ražotāju asociācijas ievāktajām ziņām, Rēzeknē un Ludzā lauku apvidos lielajām zemnieku saimniecībām īpašu problēmu nav, jo tās apgādātas ar ģeneratoriem, ceļi iztīrīti, bet grūtībās nonākušas tieši mazās saimniecības, kurās ir pārdesmit govju: tām ģeneratoru nav, govis jāslauc ar rokām, pienu dzesē sniegā, bet ceļi nav iztīrīti un mašīnas pēc tā iebraukt nevar.
Līdzīga situācija ir arī Jēkabpils pusē. Turienes iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar „Latvenergo” darba organizāciju: pieci cilvēki atsūtīti izzāģēt kokus, lai var salabot elektrības vadus, bet līdzi tikai viens motorzāģis. Tas saplīsis, un visi aizbraukuši, darbu nepadarot. Protams, Krīzes vadības padomei ir citi uzdevumi, bet šādi fakti izteiksmīgi raksturo to, kā mēdz notikt tālajos lauku nostūros.
Par ko atbild ministrijas
Kas notiks tālāk? Ministru kabineta 6. janvāra ārkārtas sēdē ministrijām noteikti šādi uzdevumi.
Ekonomikas ministrijai
Satiksmes ministrijai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
Zemkopības ministrijai (Valsts meža dienestam)
Ievērojot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un iespējamo turpmāko kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm un to, ka rīkojumā minēto darbību veikšana ir nepieciešama būtisku valsts interešu aizsardzībai, rīkojumā minēto darbību veikšanai nepiemērot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu informēt Latvijas Republikas Saeimu.
Rīkojums ir spēkā līdz tā atcelšanai.
