SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
13. decembrī, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
1
9
1
9

Enerģētikas likuma grozījumi: komersantiem nosacījumi izdevīgāki

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Likuma grozījumi par komersantu un zemes īpašnieku attiecībām bija nepieciešami galvenokārt tālab, lai uzlabotu elektroapgādi valstī, kad dabas stihiju energolīnijām radīto postījumu novēršana likuma burta dēļ ir apgrūtināta, bet liels daudzums mājsaimniecību ir spiestas ilgstoši dzīvot bez elektroenerģijas.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Kopš 26.oktobra stājušies spēkā vairāki grozījumi Enerģētikas likumā. No 1.janvāra atcelta siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju licencēšana, to aizstājot ar vienotu šo komersantu reģistru, ko veidos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Tādējādi šiem uzņēmējiem ievērojami tiks atvieglināts birokrātiskais slogs formalitāšu kārtošanā.

Likumā mainīti arī ar elektroapgādes objektu ierīkošanu saistītie ierobežojumi. Atsevišķos gadījumos, kad elektroapgādes līnija jau ir ierīkota, tālāka būvniecība ar zemes īpašnieku vairs nav jāsaskaņo – komersantam ir tikai pienākums viņu informēt par darbu veikšanu.

Siltumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem licence nebūs vajadzīga

Pašlaik saskaņā ar normatīvajiem aktiem SPRK sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licencē enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, tirdzniecības un citiem uzņēmumiem, savukārt elektrisko sakaru komersantus reģistrē sabiedrisko pakalpojumu reģistrā. Reģistrēšanas procedūra salīdzinājumā ar licencēšanu ir vienkāršāka un ātrāka, jo pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai ir nepieciešams tikai nosūtīt regulatoram reģistrācijas paziņojumu. Savukārt, lai saņemtu licenci, komersantam ir jāiesniedz SPRK virkne dokumentu un ir nepieciešams regulatora lēmums, kura pieņemšanas termiņš ir 30 dienas. Turklāt veikt grozījumus reģistrā, protams, ir daudz vienkāršāk nekā licencēs.

Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta Enerģijas tirgus nodaļas referents Jānis Bunkovskis stāsta: "Tā bija regulatora iniciatīva aizstāt licencēšanu ar reģistrēšanu, jo SPRK līdzīgu reģistrēšanu jau uzturēja elektronisko sakaru komersantiem. Tā kā saskaņā ar normatīvajiem aktiem elektroenerģijas ražošanas uzraudzību šobrīd veic arī EM, kura izsniedz atļaujas jaudu palielināšanai un jaunu ražošanas iekārtu uzstādīšanai, pieprasot no komersantiem izvērtēšanai virkni dokumentu, kā arī kontrolē un piešķir tiesības uzņēmumiem to saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, bija radīta tāda situācija, ka komersantam bija jāveic dublējošas darbības, vienus un tos pašus dokumentus iesniedzot gan ministrijā, gan SPRK. Un, izsniedzot licenci, regulators būtībā atkārtoti vērtēja to pašu informāciju, ko ministrija jau bija izvērtējusi saistībā ar atļauju izsniegšanu."

"No nākamā gada visiem komersantiem tiks ieviesta daudz vienkāršāka reģistrēšanās procedūra."

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem no nākamā gada visiem komersantiem tātad tiks ieviesta daudz vienkāršāka reģistrēšanās procedūra. SPRK jau ir izdevusi Enerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas noteikumus, kas arī stāsies spēkā 1.janvārī. Šis normatīvais akts, kam ir tāds pats spēks kā Ministru kabineta noteikumiem, noteic prasības elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijai, kārtību, kādā komersants nosūta SPRK paziņojumu par reģistrāciju vai darbības izbeigšanu, reglamentē šajos paziņojamos iekļaujamo informāciju, kā arī ziņas, kas iekļaujamas komersantu reģistros. Dokuments nosaka arī kārtību, kādā uzņēmumu izslēdz no komersantu reģistra.

"Arī likuma normas jau nosaka – ja komersants atkārtoti pārkāps vispārējās atļaujas noteikumus, SPRK būs tiesības to izslēgt no reģistra, un līdz ar to nedz ražotājs, nedz tirgotājs šajā jomā vairs komercdarbību turpināt nedrīkstēs. Komersantiem, kas ir saņēmuši licences, kuras ir spēkā, pēc 1.janvāra papildus nekas nebūs jādara, jo SPRK tos automātiski pārreģistrēs savā reģistrā.

Jaunās kārtības pluss ir arī tas, ka tā veicinās komersantu aktīvāku ienākšanu tirgū, kā arī ietaupīs regulatora administratīvos resursus. Katra komersanta licences pieteikums taču bija jāizskata, jāizvērtē, un SPRK padomei jāpieņem īpašs lēmums. Bet reģistrēšanai komersants nosūta dokumentus, un, ja regulators 30 dienu laikā neko neiebildīs, tad tas tiks uzskatīts par reģistrētu," informē J.Bunkovskis.

Ar zemes īpašniekiem būvniecība vairs nav jāsaskaņo

Kopš 26.oktobra līdz ar izmaiņām Enerģētikas likuma 19.pantā ir spēkā šādas normas:

"(11) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu – ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  1. energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;
  2. energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;
  3. vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;

31) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots esošajā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;

  1. citos likumos noteiktajos gadījumos.

(12) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta rekonstrukciju vai modernizāciju, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24.pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.

Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas."

"Ja komersants atkārtoti pārkāps vispārējās atļaujas noteikumus, SPRK būs tiesības to izslēgt no reģistra."

J.Bunkovskis saka: "Varbūt pirmajā mirklī šķiet, ka šie grozījumi rada lielas izmaiņas starp zemes īpašnieka un komersanta objektiem un interesēm, bet tie tomēr galvenokārt precizē esošo situāciju. Jo līdz šim likuma spēkā esošās redakcijas bija diezgan nepilnīgas un laika gaitā pilnveidojamas."

Likuma grozījumi par komersantu un zemes īpašnieku attiecībām bija nepieciešami faktiski divu iemeslu dēļ un tikai tālab, lai uzlabotu elektroapgādi valstī. Visi vēl labi atceramies pērnā gada sākumu, kad Latvijā, kad ilgstošo puteņu un biezā sniega dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija 40 novados, kuri palika bez elektrības gaisvadu elektrolīniju bojājumu dēļ. Lai situāciju turpmāk novērstu, viens no risinājumiem ir gaisvadu līniju pakāpeniska nomaiņa ar zemē ieguldāmām kabeļlīnijām.

"Kabeļlīnijas ies pa šīm pašām vecajām trasēm, bet pēc Enerģētikas likuma iepriekšējās redakcijas tā skaitās jaunu energoapgādes objektu izbūve, kura jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem. Ja kabeļlīniju izbūve ir vairāku desmitu kilometru garumā, arī īpašnieku var būt vairāki desmiti. Ja ar katru ir jāpanāk saskaņojums, turklāt, līniju būvējot, jau vienreiz saskaņotā, aprobežotā vietā, tas būtu laikietilpīgs, grūti īstenojams process," komentē J.Bunkovskis. "Līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums šos darbus ārkārtīgi apgrūtinātu."

Ja vienoties nespēs, tad ceļš uz tiesu

Arī otrs iemesls ir svarīgs – projekta "Kurzemes loks" īstenošana. Tas ir valsts nozīmes energoapgādes objekts, kura gaitā elektropārvades līnijas nominālais spriegums tiks palielināts no esošā 110kV uz 330kV, jauno elektrolīniju ierīkojot blakus jau esošajai.

J.Bunkovskis: "Arī iepriekš Enerģētikas likuma 19.pants noteica, ka ir atsevišķi gadījumi, kad jaunu objektu ierīkošanu vai veco rekonstrukciju var veikt, tikai informējot zemes īpašniekus: ja, piemēram, komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, ja tos ierīko sarkano līniju zonā, vai arī vietējā pašvaldība atzinusi, ka tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs.

"Ja kabeļlīniju izbūve ir vairāku desmitu kilometru garumā, arī īpašnieku var būt vairāki desmiti."

Tagad nākušas klāt divas izmaiņas: 19.panta 1.1 daļas 2.punktā – zemes īpašnieks ir tikai jāinformē, ja elektrolīniju ierīko esošās aizsargjoslas robežās. Uzmanība jāpievērš vēl kādam jaunam nosacījumam – šādā gadījumā, jaunu objektu ierīkojot jau esoša objekta aizsargjoslā, aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk par 10 procentiem. Šis nosacījums ir tāds, kas galvenokārt attiecas tieši uz "Kurzemes loka" objektu izbūvi, kur jaunā līnijas uzstādīšana aizsargjoslas platumu patiešām nepalielinās vairāk kā par minētajiem 10 procentiem.

Šobrīd tiek īstenota projekta pirmā kārta no Liepājas līdz Ventspilij, un attiecīgi projekta nākamās fāzes ir Ventspils-Dundaga-Tume-Tukums, un būvniecība tālāk virzīsies uz Rīgu.

Projekta īstenošana paredzēta līdz 2016.gadam, un pirmajā kārtā varētu būt iesaistīti 400 zemju īpašnieki. Ja pēc likuma iepriekšējās redakcijas komersantiem būtu pienākums šo darbību saskaņot ar katru zemes īpašnieku, tad projekta realizācija būtu ļoti ilga vai gandrīz neiespējama. Domāju, ka līdz ar grozījumiem likumā projekta realizācija netiks kavēta. Bet, protams, ja komersants ar zemes īpašnieku par likumā paredzēto vienreizējo samaksu saistībā ar aizsargjoslas paplašināšanu vienoties nespēs, tad atlīdzības apmēru civilprocesa kārtībā izšķirs tiesa."
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU