NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. februārī, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
2
5
2
5

Energoresursi Latvijā: cik sasaistīti vai patstāvīgi esam

Latvijas elektroapgādi vidēji par 70-75% nodrošina Latvijas elektrostacijas.

FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I

Elektrība un siltums ir tās lietas, kas skar ikvienu valsts mājsaimniecību. Pašlaik, kad elektroenerģijas tarifu paaugstināšana drīzumā cirtīs jaunu robu iedzīvotāju maciņos, protams, gribas skaidrību par to, kas mūs sagaida tuvākā un tālākā nākotnē, ko domāt, kam gatavoties. Turklāt enerģētiskā neatkarība ir visai valstij stratēģiski svarīgs jautājums.

Tieši tādēļ un arī saistībā ar ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzību Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 8. februārī bija uzaicinājusi Ekonomikas ministrijas (EM) vadošos speciālistus sniegt informāciju par to, kā Latvijā tiks nodrošināta efektīva, droša un ilgtspējīga enerģijas piegāde.

Jau iepriekš deputātiem bija iespējams iepazīties ar ministrijas informatīvo ziņojumu, un valsts kontroliere Inguna Sudraba pašā sēdes sākumā, vēl pirms gaidāmās EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles prezentācijas, šo dokumentu novērtēja kritiski: tas nedod skaidru priekšstatu par valsts politiku enerģijas piegādes jautājumu risināšanā; trūkst izsmeļošu datu par pašreizējām elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas jaudām, cik daudz no tām tiek iegūts no vietējiem resursiem, kā arī par to, ka radies priekšstats – Latvijā galvenokārt reaģējam uz to, ko piedāvā kaimiņvalstis, bet pašiem savu mērķtiecīgu nostādņu un rīcības nav. I. Sudrabai bija vēl arī vairāki citi jautājumi par valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu tuvākajos gados.

G. Ābele, piekrītot valsts kontrolieres sacītajam, informēja, ka spēkā esošās Enerģētikas pamatnostādnes 2007.-2016. gadam izstrādātas, pamatojoties uz 2004. gada datiem un prognozēm, bet pašreizējās norises tautsaimniecībā prasa pamatnostādnēs viest korekcijas, kas pašlaik arī notiekot.

Kā esam nodrošināti ar energoresursiem

Latvijas nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem ir šāds (2009. gada dati):

  • dabasgāze (28%);
  •  naftas produkti (30,9%);
  • kurināmā koksne (28,7%).

No šiem resursiem tikai dabasgāzes piegāde ir ar paaugstinātu risku, jo to iespējams saņemt tikai no viena piegādātāja, norāda EM. Savukārt vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50 procenti.

Latvijas elektroapgāde vidēji par 70-75% tiek nodrošināta no Latvijas elektrostacijām, tostarp vairāk nekā 40% enerģijas tiek saražoti, izmantojot atjaunojamos energoresursus (izstrāde Daugavas HES kaskādē).

Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami daudzveidīgas, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Energoapgādes drošība svarīgākajos enerģētikas sektoros

Valsts elektroapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņvalstu elektrostacijām. Situāciju valsts apgādē ar elektroenerģiju var raksturot kā stabilu, kaut arī pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gada beigās tā ir pasliktinājusies visā Baltijā. Šobrīd Latvijas energosistēmā ir jūtams ievērojams elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts. Kaut arī jaudas bilance reģionā ir pozitīva, Latvijas elektrostaciju elektroenerģijas izstrādes iespējas nav pietiekamas: pieejamā elektrostaciju jauda (it īpaši ziemā) ir pārāk maza slodzes segšanai, jo elektrostacijās ir nepieciešams uzturēt jaudas rezerves.

Lielākā daļa patērētās elektroenerģijas tiek saražota pašu elektrostacijās – Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2 un Daugavas HES kaskādē, bet trūkstošā elektroenerģijas daļa tiek iepirkta no kaimiņvalstīm. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju darba režīms (lielākais ģenerācijas avots) ir tieši atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā.

"Valsts elektroapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņvalstu elektrostacijām."

Ministru kabineta noteikumi, kuros iestrādāti atbalsta mehānismi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī Ministru kabineta noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā pēdējos gados ir veicinājuši jaunu mazo elektrostaciju celtniecību, un tālab ir pieaugusi šādu elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda un elektroenerģijas izstrāde, palielinot pašnodrošinājumu gan ar jaudu, gan ar elektroenerģiju un samazinot elektroenerģijas importu.

Mazo elektrostaciju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (vēju, ūdeni, biogāzi, biomasu), kopējā uzstādītā jauda 2009. gadā bija 69,3 MW, bet pārdotās elektroenerģijas apjoms - 151 199 MWh. Papildus iepriekš minētajām stacijām darbojas 49 mazās koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 71,3 MW, par kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Pārvades tīklu stiprināšana

Pērn ar Eiropas Savienības un a/s „Latvenergo” līdzfinansējumu tika sākta Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla stiprināšanas (tā dēvētais Kurzemes loks) projekta īstenošana. Tas norisināsies trijos posmos un ir plānots kā lielā starptautiskā projekta „NordBalt” sastāvdaļa. Saprašanās memorands par šā projekta īstenošanu 2009. gada jūlijā tika parakstīts starp „Lietuvos Energija”, „Latvenergo” un „ Svenska Kraftnaft”.

Šo starpsavienojumu nodrošinās augstsprieguma līdzstrāvas kabelis 450 km garumā, no kura 400 km ir zemūdens kabelis, 40 km – zemē ieguldīts kabelis Zviedrijā un 10 km – Lietuvā. Savienojuma jauda būs 700 MW, tā izmaksas – 280 milj. eiro, taču projektu līdzfinansēs Eiropas Komisija. Starpsavienojumu plānots nodot ekspluatācijā 2016. gadā. Taču, kā informēja G. Ābele, projekta īstenošana no sākotnējā laika grafika atpaliek.

Kopā ar Baltkrievijas koncernu „Belenergo” ir izveidota darba grupa, kurai jāveic iespējamā savienojuma Baltkrievija-Latvija izpēte. Nākotnē šāds starpsavienojums ar vēl vienu valsti varētu uzlabot Latvijas energoapgādes drošumu, turklāt starpsavienojuma nozīme varētu pieaugt, ja 2020. gadā Baltkrievijā tiks uzbūvēta atomelektrostacija ar 2340 MW jaudu.

"Turpmāk svarīga būs arī atjaunojamo energoresursu (AER) un no tiem iegūtās enerģijas plašākas izmantošanas mehānismu izveide. "

Vienlaikus paredzēts turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus – Pļaviņu HES, Rīgas TEC-2 otro kārtu. Šogad jāpieņem arī lēmums par jaunās 400 MW bāzes jaudas elektrostacijas projekta būvniecību – tas atkarīgs no Visaginas AES projekta virzības un iespējamo investoru iesniegto intereses apliecinājumu izvērtējuma rezultātiem. Turpmāk svarīga būs arī AER un no tiem iegūtās enerģijas plašākas izmantošanas mehānismu izveide.

Gana steidzams uzdevums vēl ir Eiropas Savienības trešās iekšējās enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasību iekļaušana Latvijas tiesību aktos, nodrošinot efektīvu tīkla darbību nodalīšanu no piegādes un ražošanas.

„Latvijas Gāzei” ekskluzīvas tiesības līdz 2017. gadam

Atšķirībā no valsts apgādes ar elektroenerģiju un naftas produktiem, Latvijas un faktiski arī visas Baltijas dabasgāzes tirgus ir izolēts un atkarīgs tikai no viena piegādātāja – Krievijas koncerna „Gazprom”. Dabasgāzes apgādes biznesa vide reģionā un spēkā esošie dabasgāzes piegādes līgumi būtībā izslēdz trešās puses (izņemot reģionālo pārvades sistēmas operatoru) pieeju Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvei.

Saskaņā ar a/s „Latvijas Gāze” (LG) privatizācijas līgumu kompānijai līdz 2017. gadam piešķirtas ekskluzīvas dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas tiesības. “Gazprom” politika Latvijā ir tirgot dabasgāzi, sadarbojoties ar tās meitasuzņēmumu LG. Tās līgumā par dabasgāzes piegādi ir dotas tiesības dabasgāzi tirgot tikai gala lietotājiem. Daudzos gadījumos tiem nav iespēju izmantot citu kurināmo, jo tā maiņas izmaksas ir ļoti augstas. Arī „Latvenergo”, veicot rekonstrukciju abās termoelektrostacijās Rīgas TEC-1 un TEC-2, ir uzstādījusi gāzes turbīnas, kas neļauj aizstāt dabasgāzi ar kādu citu kurināmo.

Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma sākotnēji tika veidota aptuveni 3 mljrd. m3 dabasgāzes patēriņa nodrošināšanai gadā. Taču, piemēram, 2008. gadā Latvijas lietotāju dabasgāzes patēriņš bija tikai 1,63 mljrd. kubikmetru.

Tā kā Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir izbūvēta daudz lielāka patēriņa nodrošināšanai un darbojas ar aptuveni 30% jaudas rezervi, tas nodrošina dabasgāzes piegādes drošību Latvijā, kā arī novērš piegādes sistēmas jaudas pārslodzes. Eiropas Komisijas tehniskā padomnieka „Ramboll” 2008. gada 5. septembra ziņojumā par dabasgāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā Latvija tika atzīta par trešo drošāko ES valsti (aiz Slovākijas un Itālijas) nepārtrauktu un stabilu dabasgāzes piegāžu jomā, atzīmēts informatīvajā ziņojumā.

Pazemes krātuves – neizmantotā bagātība

Latvijā ir unikāli ģeoloģiski apstākļi, lai nākotnē izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu ar aktīvās dabasgāzes tilpumu aptuveni 50 mljrd. m3 apjomā. Tajā pašā laikā starpsavienojumu trūkums starp Baltijas valstīm un pārējo ES dabasgāzes tīklu liedz iespēju izmantot Latvijas pazemes gāzes krātuvju potenciālu. Vienīgi tādas infrastruktūras būvniecība, kas ļautu reģionā darboties citiem dabasgāzes tirgotājiem vai savienotu Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar citu ES reģionu dabasgāzes pārvades sistēmām, vai arī iespēja izmantot esošos piegādes ceļus dabasgāzes saņemšanai no citiem reģioniem, varētu uzlabot gan Latvijas, gan pārējo ES valstu dabasgāzes piegādes drošību.

Pērn, lai nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi klientiem un drošu gāzes apgādes sistēmas darbību, tika izstrādāts LG pasākumu plāns dabasgāzes apgādes sistēmas drošības uzlabošanai laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam. Tas sagatavots, balstoties uz atzinumu par iekārtu tehnisko stāvokli un to modernizācijas iespējām un paredz investīcijas 50,6 milj. latu apmērā.

Pašlaik, lai paaugstinātu dabasgāzes piegādes drošību reģiona līmenī, galvenā uzmanība tiek pievērsta divvirzienu dabasgāzes plūsmas projekta īstenošanai starp Latviju un Lietuvu, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves paplašināšanas iespēju izpētei. Jau tagad Inčukalna gāzes krātuves tilpums nodrošina dabasgāzes triju gadu patēriņu Latvijā, un „ar to veselu gadu varētu iztikt visa Baltija,” informēja EM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.

EK Eiropas Enerģētikas atveseļošanas programmas ietvaros 2010. gadā pieņēma lēmumu par 10 milj. eiro līdzfinansējuma piešķiršanu LG un Lietuvas AB „Lietuvos Dujos” kopīgi sagatavotajam projektam „Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas pastiprināšana”. Tā ir puse no kopprojekta Latvijā īstenojamai daļai nepieciešamā finansējuma.

Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt 15 urbumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, izbūvēt jaunu gāzes pārvadu zem Daugavas, izveidot jaunu virzuļa pieņemšanas kameru Latvijā, kā arī modernizēt gāzes kompresoru staciju Paņevežā un daļu no Lietuvas gāzesvadu sistēmas. Šogad projekta ietvaros Latvijā ir veikti visi nepieciešamie iepirkumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē modernizēti četri urbumi, sākta Daugavas šķērsojuma būvniecība, kā arī veikti Daugavas šķērsojuma urbuma un cauruļvadu aizsardzības pasākumi. Pārējie darbi tiks pabeigti līdz šā gada beigām.

LNG – konkurences avots

Ņemot vērā nepieciešamību novērst reģiona izolētību, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā ir noteikts minimālais nepieciešamais infrastruktūras projektu kopums, kas ietver Polijas–Lietuvas gāzes starpsavienojuma būvniecību un savienojuma starp Igauniju un Somiju „BalticConnector” izbūvi, un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību.

Sašķidrinātas dabasgāzes (turpmāk – LNG) kā enerģijas produkta un tehnoloģijas ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs ir pievilcīga gan no dabasgāzes apgādes drošības paaugstināšanas viedokļa, dažādojot dabasgāzes piegādes ceļus un avotus un radot konkurenci pašreizējam dabasgāzes piegādātājam, gan no Baltijas gāzes tirgus izolācijas novēršanas, gan arī dabasgāzes cenu strauju svārstību riska samazināšanas viedokļa.

Vēsturiski izveidotā Baltijas reģiona gāzes apgādes infrastruktūra, kas arī pašlaik darbojas no viena centra (Latvijas) un LG plānotie pasākumi gāzes apgādes drošības uzlabošanai salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm nodrošinās mazākās izmaksas infrastruktūras pielāgošanai LNG termināla iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā. Turklāt jau esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve ar iespēju to paplašināt līdz 3,2 mljrd. m3 nodrošinātu iespējami zemākās LNG cenas iegūšanu.

"EM šā gada laikā plāno veikt analīzi par pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju."

Šogad „Latvenergo” ir sācis LNG termināla būvniecības projekta virzīšanu Latvijā. Pirmajā posmā līdz gada vidum paredzēts pabeigt projekta sākotnējo izvērtējumu. Balstoties uz tā secinājumiem, tiks pieņemts lēmums par pārējo projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu.

EM sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir sākusi konsultācijas ar EK un ES dalībvalstīm par iespējamo atbalstu reģionālā LNG termināla būvniecībai Latvijā.

Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas–Polijas starpsavienojums, kura attīstībā, kā informēja G. Ābele, progress šobrīd nav vērojams.

EM šā gada laikā plāno veikt analīzi par pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju, novēršot LG privatizācijas līgumu radītās sekas. Tas ir neskaidrs formulējums, un, iespējams, arī tādēļ I. Sudraba uzdeva jautājumu – vai, ieguldot lielās investīcijas gāzes apgādes sistēmas uzlabošanā, LG nedomā par privatizācijas līgumā paredzēto ekskluzīvo monopola tiesību termiņa pagarināšanu arī pēc 2017. gada.

Tas par gāzi un elektrību. Saistībā ar AER izmantošanu Latvijā vēl daudz neskaidrību un arī – problēmu. Tādēļ šī nebija ne pirmā, ne pēdējā reize, kad enerģētikas politikas veidotāji ziņoja Saeimas komisijai par paveikto. Tādēļ par AER ražošanas veidiem un to plašākas izmantošanas ietekmi uz elektrības un siltuma gala tarifiem ir atsevišķs un gana plašs temats.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU