Spilgto spēļu zāļu izkārtņu Latvijas pilsētu ainavā kļūst arvien mazāk. Pēdējo 20 gadu laikā azartspēļu zāļu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 70%. Ja 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, tad šī gada maijā – 169, liecina Latvijas licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) informācija. Vienlaikus pieaug interaktīvo azartspēļu tiešsaistē popularitāte.
Spēļu zāļu skaits, visticamāk, turpinās samazināties. Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kas paredz ieviest vairākus jaunus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.
Plašāk par tēmu >>
Mainās arī cilvēku paradumi un attieksme pret azartspēļu izklaides vietām. Spēļu zāļu skaits sarūk gan tiešsaistes azartspēļu attīstības ietekmē, gan pašvaldību politikas rezultātā. 2024. g. bija pirmais gads, kad interaktīvo azartspēļu daļa bija lielāka par klātienes spēļu daļu, informē LLAB. Ievērojami samazinājies arī kazino daudzums: 2005. gadā Latvijā darbojās 14 kazino, bet 2025. gadā – vien divi.
Ar azartspēļu regulējumu saistītā informācija ir populāra tēma arī LV portāla satura sadaļā “E-konsultācijas”, kur cilvēki nereti meklē atbildes uz jautājumiem par Pašatteikušos personu reģistru (kā tajā pierakstīties vai no tā izkļūt), kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu, saņemot lielāku laimestu.
Azartspēļu atkarīgajiem jau vairākus gadus ir iespēja pierakstīties Pašatteikušos personu reģistrā, lai atturētu sevi no spēlēšanas. To var izdarīt tiešsaistē, izmantojot portāla Latvija.gov.lv elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Reģistru uztur Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kuras tīmekļvietnē pieejama plaša informācija par psiholoģiskā atbalsta iespējām, ja azartspēles kļuvušas par problēmu un nepieciešama palīdzība vai pat ārstēšana.
Jāpiebilst, ka liela problēma ir nelegālo azartspēļu izplatība, tai skaitā tiešsaistē. “Nelegālais tirgus nozīmē ne tikai zaudējumus ekonomikai, bet arī nedrošu spēles vidi. Tajā nav atkarību prevencijas rīku, nedarbojas Pašatteikušos personu reģistrs, pastāv liels krāpšanas risks,” intervijā LV portālam uzsvēra Latvijas Interaktīvo azartspēļu izpilddirektore Līga Līce.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
