Kā mazināt ēnu ekonomiku interaktīvo azartspēļu nozarē

Eiropas interaktīvo azartspēļu operatori1 atklātā vēstulē ir pauduši satraukumu par ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē un aicina valstis veidot līdzsvarotu nozares regulējumu. Vai šāda tendence ir vērojama arī Latvijā?

Pēdējos gados Latvijas interaktīvo azartspēļu nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir sarucis no 39% 2019. gadā līdz 19% 2023. gadā. Tomēr naudas izteiksmē tas joprojām ir ievērojams – pērn tie bija 32,5 miljoni eiro. 

Ēnu ekonomika interaktīvo spēļu nozarē ir globāla problēma, un valstīm ir jāsaprot, ka to var mazināt, tikai ieviešot līdzsvarotu regulējumu, kas ļauj legālajiem, licencētajiem operatoriem konkurēt ar nelegālajiem, kuri nav saņēmuši konkrētās valsts licenci.

Nelegālais tirgus nozīmē ne tikai zaudējumus ekonomikai, bet arī nedrošu spēles vidi, kurā spēlētāji netiek pasargāti no pārmērīgas spēles. Tajā nav atkarību prevencijas rīku, tostarp nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs.

Turklāt nelegālajās vietnēs pastāv liels krāpšanas risks. Jārēķinās ar to, ka laimests var netikt izmaksāts, bet personas dati var tikt nozagti un vēlāk izmantoti krāpšanai vai kāda cita nozieguma īstenošanai.

Ēnu ekonomika Latvijas interaktīvo azartspēļu nozarē ir samazinājusies. Kādēļ tas ir noticis?

Ēnu ekonomikas īpatsvars pārsvarā samazinās, pateicoties Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbam – tā bloķē nelicencēto operatoru domēnus.

Sadarbībā ar Latvijas Finanšu asociāciju 2021. gadā tika ieviesta karšu maksājumu bloķēšana nelicencētajiem operatoriem. Faktiski karšu maksājumi tika atļauti tikai licencētajiem operatoriem. Kopš tā laika regulējumā nav ieviesti jauni aizliegumi, kas ļāvis licencētajiem operatoriem saglabāt konkurētspēju un nepieļaut jaunu klientu aizplūšanu uz nelicencēto tirgu.

Licencēto operatoru skaits Latvijā kopš 2019. gada ir pieaudzis no astoņiem līdz 19.

Kas kavē ēnu ekonomiku nozarē samazināt vēl vairāk?

Ēnu ekonomikas samazinājumu bremzē vairāki faktori, tostarp pilnīgs reklāmas aizliegums, kura dēļ spēlētājus nav iespējams informēt par Latvijā licencētajiem operatoriem un atturēt no nelegālo interaktīvo azartspēļu lietošanas.

Reklāmas aizliegums liedz izglītot sabiedrību par riskiem, kuri pastāv, izmantojot nelicencēto operatoru pakalpojumus.

Tāpat situāciju apgrūtina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējums laimestiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurā pastāv dubultā IIN likme, jo ar nodokli tiek aplikts ne tikai tīrais laimests, proti, spēlē ieguldīto un laimēto līdzekļu starpība, bet abas naudas summas.

Šie ir divi lielākie šķēršļi ceļā uz mazāku ēnu ekonomikas apjomu nozarē. Regulējumā ir vēl vairākas normas, kas sarežģī ēnu ekonomikas apkarošanu.

Kādam jābūt reklāmas regulējumam nozarē? Ko vajadzētu atļaut, un kā tas ietekmētu legālo azartspēļu tirgu?

Ņemot vērā to, ka Latvija ir vienīgā valsts ES ar absolūtu reklāmas aizliegumu legālajai azartspēļu nozarei, mums ir plašas iespējas izmantot citu valstu pieredzi ar regulētu azartspēļu reklāmu.

Piemēram, Igaunijā, kurā ēnu ekonomikas īpatsvars ir gandrīz divas reizes mazāks nekā Latvijā, pastāv saprātīgs azartspēļu reklāmas regulējums, ko varētu pārņemt.

Igaunijā azartspēļu reklāmās nedrīkst ietvert aicinājumu piedalīties azartspēlēs vai apmeklēt azartspēļu vietu. Reklāma nevar saturēt informāciju, kas var radīt iespaidu, ka azartspēļu spēlēšana palielina sociālos panākumus. 

Reklāmās jāiekļauj brīdinājuma teksts “Uzmanību! Šī ir azartspēļu reklāma. Azartspēles nav piemērots veids, kā risināt finansiālas problēmas. Izlasiet noteikumus un rīkojieties atbildīgi!”. Brīdinājumam jābūt redzamam, saprotamam un skaidri atšķiramam no pārējās informācijas.

Ja azartspēļu organizētāja preču zīme atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem, tad to drīkst uzstādīt publiski. izņemot ēkās, kur atrodas izglītības iestādes.

Igaunijā azartspēles drīkst reklamēt azartspēļu norises vietā, uz kuģiem un gaisa kuģos, ko izmanto starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, viesnīcā, kurā atrodas azartspēļu vieta, kā arī azartspēļu organizētāja tīmekļvietnē.

Totalizatorus reklamēt ir atļauts visur citur, izņemot izglītības iestādes, televīziju un radio, laikrakstus vai žurnālu pirmos un otros vākus, ja vien tie nav publicēti kopā ar sponsora paziņojumu, kā arī kā vides reklāmu, ja vien tā nav publicēta kopā ar sponsora paziņojumu.

Saeimā ir iesniegti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz noteikt gadījumus, kad licencēts totalizatora vai derību organizētājs drīkst izvietot savu reģistrēto figurālo preču zīmi. Piemēram, atzīto sporta federāciju (Sporta likuma izpratnē) organizēto pilngadīgo sportistu sporta sacensību norises vietās, uz pilngadīgo sportistu sporta formām, inventāra un atribūtikas u. c. Vai šīs izmaiņas palīdzēs legālajiem interaktīviem azartspēļu operatoriem?

Likuma grozījumi kaut nedaudz labos šo situāciju, ļaujot nozarei iepazīstināt ar legālajiem zīmoliem, kuru vietnēs spēlētāji var baudīt atbildīgu un drošu spēles vidi, ko uzrauga valsts un kur darbojas pašatteikušos personu reģistrs un citi atkarību prevencijas rīki.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) organizētās socioloģiskās aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums iedzīvotāju ne tikai nespētu atšķirt legālo spēļu vietni no nelegālās, bet arī nezina, ka ne visas internetā pieejamās azartspēļu vietnes ir legālas.

Likumprojekts paredz ieviest risku uzraudzības un kontroles sistēmu, kuras darbība tiek nodrošināta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Sevišķi nozīmīgi, ka šādi tiks uzraudzīts arī katra spēlētāja interaktīvo azartspēļu spēlē pavadītais ilgums. Likumprojekts paredz aizliegt organizēt interaktīvās azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās sesijās 24 stundu periodā. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Visi LIAB biedri jau ir brīvprātīgi ieviesuši šo uzraudzības un kontroles sistēmu, kā to paredz nozares atbildības kodekss.

Visi Latvijā licencētie azartspēļu operatori ir ārvalstu kompāniju uzņēmumi, kas aktīvi ievieš atbildīgas spēles principus un labākās prakses, kādas ir pieejamas Eiropas un Skandināvijas valstīs.

Garās sesijas nav licencētās nozares problēma, jo šādu sesiju skaits ir minimāls.

Pēc nozares lielākā operatora datiem, vēsturiski gada laikā vien 0,03% spēlētāju pavada sesiju, kas ir garāka par 21 stundu.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru interaktīvo azartspēļu jomā, likumprojektā paredzēts, ka nozares uzņēmumi norēķinos ar azartspēļu organizētājiem varēs izmantot ne tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē atvērtos kontus, bet arī alternatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Vai līdzšinējais aizliegums maksāt ar alternatīvām metodēm veicināja nelegālo interaktīvo azartspēļu popularitāti? Vai rosinātās izmaiņas mazinās ēnu ekonomiku?

Patlaban spēkā esošā Azartspēļu un izložu likuma redakcija paredz, ka interaktīvo azartspēļu organizētājam savstarpējos norēķinos ar klientiem atļauts izmantot tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē atvērtu kontu.

Šī prasība rada vairākas problēmas, jo praktiski ir iespējams strādāt tikai ar divām Latvijā reģistrētām komercbankām un nav skaidrības par starpnieku izmantošanas pieļaujamību.

Pastāv arī problēmas ar tehnisko nodrošinājumu, izmantojot starpnieka pakalpojumus.

Ja interaktīvo azartspēļu organizētājam norēķinos ar klientiem būs atļauts izmantot Latvijā licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu maksājumu kontu, tad tiks paplašināti pieejamie norēķinu veidi.

Tomēr jānorāda, ka iepriekšminētie grozījumi problēmu risina tikai daļēji. Šāds regulējums rada sarežģījumus no ES pamatbrīvību viedokļa, jo citā ES dalībvalstī licencētās elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes ir būtiski ierobežotas savā pakalpojumu sniegšanas brīvībā.

Ja likumprojektā netiek iekļautas arī tādas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kuras ir licencētas citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī un savus pakalpojumus Latvijā saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantu var sniegt arī bez licences, tad likumprojekts nesasniegs savu mērķi, jo azartspēļu operatoriem pieejamo maksājuma iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klāsts palielināsies tikai par deviņām iestādēm.

Turklāt tādā gadījumā likumprojektā attiecībā uz elektroniskās naudas iestādēm un maksājuma iestādēm, kas Latvijā ir tiesīgas darboties bez licences, būs noteikti ierobežojumi, kuru atbilstība Līgumā par Eiropas Savienības darbību garantētajām pakalpojumu sniegšanas un uzņēmējdarbības brīvībai nav izvērtēta un pienācīgi pamatota.

Pēdējos gados vērojama tendence spēlētāju pārejai no klātienes azartspēlēm uz interaktīvo sektoru. Ko tas nozīmē azartspēļu biznesam, kādi uzsvari ir jāpārliek?

Kopš Covid-19 pandēmijas ir ievērojami mainījušies cilvēku paradumi, tostarp izklaides jomā.

Azartspēļu nozare nav vienīgā, kurā pieaug tiešsaistes vides īpatsvars. Tas attiecas arī, piemēram, uz kino, iepirkšanos, plašsaziņas līdzekļiem un citām jomām.

Visticamāk, šī tendence – fiziskās izklaides aizstāt ar tiešsaistes sniegtajām iespējām – saglabāsies turpmākajos gados. Tas nenozīmē, ka fiziskās spēļu zāles vai kazino pazudīs pavisam, bet to skaits droši vien mazināsies.

Interaktīvo azartspēļu sektora īpatsvars kopējā nozarē 2019. gadā bija 18%, savukārt 2023. gadā – 47%. Turklāt kopējais nozares apjoms šo gadu laikā samazinājās par 6%: no 307 miljoniem eiro uz 289 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka interaktīvais segments auga uz zemes segmenta rēķina, ko noteikti stimulēja digitalizācijas attīstība Covid-19 laikā.

Kāds būtu līdzsvarots regulējums, kas pasargātu spēlētājus no nelegālā tirgus nedrošās vides?

Mūsu skatījumā līdzsvarots regulējums ir tāds, kas pasargā spēlētāju un ļauj licencētajiem operatoriem būt konkurētspējīgiem, salīdzinot ar nelicencētiem.

Latvijā spēlētājs ir aizsargāts labā līmenī (pašatteikušos reģistrs, uzvedības monitorings, inspekcijas esamība, produktu regulēšana), bet konkurētspēju palīdzētu uzlabot izmaiņas IIN likumā, tā harmonizēšana ar regulējumu citās valstīs, piemēram, daļēji atvieglojot reklāmas aizliegumu.

1 Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) dalībnieki, interaktīvo azartspēļu operatoru “Bet365”, “Betsson”, “Entain”, “Evoke”, “Flutter” un “Kindred” vadītāji. Plašāka informācija pieejama šeit: https://lvportals.lv/dienaskartiba/367451-eiropas-interaktivo-azartspelu-operatori-pauz-satraukumu-par-enu-ekonomikas-pieaugumu-un-aicina-valstis-veidot-lidzsvarotu-nozares-regulejumu-2024.