"No 2005. gada līdz pat šim brīdim dabasgāzes gada vidējās cenas Lietuvā ir četrkāršojušās," 2011. gada 16. jūlijā portālā www.alfa.lt paziņoja Lietuvas Siltumenerģijas piegādātāju asociācijas prezidents Vītauts Stasjūns.
Lietuva iepērk dabasgāzi dārgāk nekā Vācija, kaut gāzes ceļš līdz Vācijai ir tālāks un pārdevējs viens - Krievijas gāzes koncerns "Gazprom". Kam un par kādu cenu pārdot – tas ir "Gazprom" ziņā. Savukārt pircējiem izvēles nav – piegādātājs ir viens. Un, ja tas vēl deguna priekšā aizcērt durvis un pasaka: mēs jūs neapkalposim! Ko tad?
Lietuvai jau ir bēdīga pieredze: naftas vads "Družba", kas nodrošināja darbu uzņēmumam "Mažeiķu nafta", vairākus gadus ir slēgts. Oficiālais pamatojums tam ir šāds: jāveic remonta darbi. Taču jāatgādina, ka šie "remonta darbi" sākās pēc tam, kad Lietuva "Mažeiķu naftu" pārdeva poļiem, nevis krieviem. Lietuviešu piedāvātā palīdzība naftas vada remonta darbos tiek noraidīta, tikmēr naftas vadu turpina "remontēt". Patlaban lietuviešu naftas pārstrādes uzņēmumu ar naftu nodrošina Būtiņģes terminālis.
Sākta gāzes sektora liberalizācija
Eiropas Savienības trešajā enerģētikas paketē ir paredzēts, ka jānodala gāzes pārdošana no tās transportēšanas. Lietuvas dabasgāzes uzņēmums "Lietuvos dujos" valsts teritorijā veic dabasgāzes pirkšanu, transportēšanu, sadali un piegādi galapatērētājam. Bet Lietuva ir jau uzsākusi gāzes sektora liberalizāciju.
"Ir visai racionāli runāt par trim termināļiem, tikai viens no tiem varētu būt lielāks."
Daļa Grībauskaite, Lietuvas prezidente
Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus atzīst: "Gāzes sektorā esam sākuši reformas, mums ir notikušas diskusijas ar "Gazprom", bet ne vienmēr tās bijušas rezultatīvas." Premjers uzskata, ka sarunas kļūšot konstruktīvākas, kad Lietuvai būs pieeja alternatīvam gāzes piegādes avotam. Patlaban gāzes cena Lietuvai ir par 15% augstāka nekā Latvijai un Igaunijai.
Trīs termināļi – labs risinājums
Šķiet, ka diskusijas par to, ka Lietuvai vajadzīgs pašai savs terminālis, ir noslēgušās. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu teica: "Ir visai racionāli runāt par trim termināļiem trīs Baltijas valstīs, tikai viens no tiem varētu būt lielāks. Tas ir ekonomiski pamatotāk un arī garantē lielāku piegādes drošību."
Eiropā esot arī pavisam nelieli termināļi, pat 50 kilometru attālumā cits no cita. Latvijā varētu atrasties reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis, kurš varētu saņemt ES līdzfinansējumu.
Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pauž līdzīgu viedokli: "Mēs plānojam veidot nelielu sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā, jo nevaram gaidīt pārāk ilgi. Nedomāju, ka šī iecere konkurē ar citiem projektiem. Eiropas Savienības ieguldījumu savā projektā mēs neplānojam."
Lietuva steidzīga. Viss notiek
Pašās augusta beigās Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanas komisijas locekļi kārtējā sēdē tika iepazīstināti ar paveikto darbu atskaiti un vēl paredzētajiem darbiem. Komisijas locekļi apsprieduši galvenos darbus, kas saistīti ar teritorijas plānošanu, Kiaules nugaras salas, kur paredzēts būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, piešķiršanu ostas akvatorijai, iepazīstinājuši ar ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras izstrādes gaitu.
Noklausījies atskaiti, A. Kubiļus secinājis, ka darbi norit saskaņā ar iecerēto. "Mēs plānojam, ka vēl šajā gadā paspēsim izsludināt un realizēt iepirkuma konkursu par termināļa iekārtu iegādi – ir nepieciešams speciāls tankkuģis ar visu regazifikācijas iekārtu. Nākamajā gadā plānojam jau parakstīt līgumu par gāzes piegādi," rezumēja valdības vadītājs.
Akciju sabiedrības "Klaipedos nafta" ģenerāldirektors Roks Masjulis klātesošajiem uzsvēris, ka stratēģiski svarīgais projekts tiek īstenots saskaņā ar apstiprināto plānu. Kontrolējošām iestādēm saskaņošanai jau nosūtīts dokuments par ietekmes uz vidi novērtējumu. 12. septembrī ar novērtējumu, papildinātu ar saņemtām piezīmēm, vērtējumiem un iebildumiem, tiks iepazīstināta sabiedrība. Patlaban notiek sarunas un ir parakstīti nodomu protokoli par sašķidrinātās slānekļu gāzes piegādi ar ASV sabiedrību "Cheniere" un Spānijas gāzes piegādes uzņēmumu "Gas Natural Fenosa".
"Mēs plānojam veidot nelielu sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā, jo nevaram gaidīt pārāk ilgi."
Andrjus Kubiļus, Lietuvas premjerministrs
Komisijas locekļi nolēma, ka nākamajā Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanas komisijas sēdē jāapspriež projekta finansēšanas iespējas un modeļi. "Plānojam, ka 2014. gada pirmajā ceturksnī uzbūvētajam kuģim vajadzētu ienākt Klaipēdas ostā," premjerministram solījis "Klaipedos nafta" ģenerāldirektors.
Žurnālisti termināļa izmaksas lēš 700 miljonu līdz 1 miljarda litu (143–204 milj. latu) apmērā.
Tiesa, vēl ir gaidāms cīniņš ar vides sargātājiem. Lietuvas "zaļo" kustība uz termināļa būvniecību Kuršu līča Kiaules nugaras salā skatās visai noraidoši: sala atrodas "Natura 2000" teritorijā. Daži nevalstisko organizāciju vides aizstāvji draud ar tiesāšanos un sūdzībām Eiropas Komisijai, ja terminālis tik tiešām šajā salā tiks uzbūvēts.
"Termināli Kiaules nugaras salā nebūvēsim, ja to nepieļaus ietekmes uz vidi novērtējums. Tad nāksies runāt par citām iespējamām būvniecības vietām. Tiek apsvērta arī termināļa būvēšana dziļūdens ostā, tomēr pagaidām sala ir prioritāte. Dziļūdens ostā būvniecība ilgtu 10-15 gadus, bet gāzi vajag jau tagad," izvēli pamato Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.
