Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks pagājušā gadā ziņoja, ka atradis investīciju bankas ,,N.M. Rothscild & Sons” starptautisku konsorciju, kura konsultanti tikai par vairāk nekā pieciem miljoniem litu pateica, ka Lietuvai tik tiešām vajag atomelektrostaciju (AES). Vēl par septiņiem miljoniem tika apsolīts atrast stratēģisko investoru.
"Neveiksmīgi beidzies iespējamo investoru konkurss ir neapstrīdams trieciens A. Kubiļus valdībai."
Visvairāk premjerministru un enerģētikas ministru kritizē opozīcija. Parlamenta opozīcijas līderis sociāldemokrāts Aļģirds Butkēvičs avīzē ,,Respublika” enerģētikas ministrijas vadītājus vaino kompetences trūkumā – atomelektrostacijas būves ideja vairāk līdzinoties idejai būvēt divstāvu namu, bet ne stratēģiski svarīgu un ļoti dārgu objektu. Opozīcija pieprasa enerģētikas ministra ,,galvu”, Seimā sākusies parakstu vākšana. Tāds jau opozīcijas darbs – kritizēt valdošos un pieskatīt viņu darbus.
Enerģētiskā neatkarība, politiskās un ekonomiskās intereses
Neveiksmīgi beidzies iespējamo investoru konkurss ir neapstrīdams trieciens A. Kubiļus valdībai. Tomēr atomelektrostacija nodrošinātu Lietuvas enerģētisko neatkarību. Lietuva kļūtu, kā apgalvo žurnālists Sauļus Spurga avīzē ,,Lietuvos žinios”, par četru reģiona valstu enerģētikas centru, kas savukārt stiprinātu valsts prestižu un politisko lomu.
Tomēr ne viens vien ekonomists un zinātnieks brīdina, ka jaunās spēkstacijas ražotā elektroenerģija varētu nebūt pati lētākā salīdzinājumā ar citu enerģijas ražotāju produkciju. Arī būvniecība saistīta ar daudziem riskiem, bet, lai nodrošinātu enerģētikas neatkarību, nākas arī riskēt. Lietuvā jau ir viens piemērs, kad politisks lēmums un investīcijas sevi attaisnojušas: valsts savulaik investēja Būtiņģes naftas termināla būvniecībā, kaut gan tad pa naftas vadu ,,Družba” Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmums saņēma lētu Krievijas naftu. Krievijai tagad gadu gadiem remontējot (pareizāk - noslēdzot) naftas vadu, Mažeiķi var strādāt, izmantojot caur Būtiņģes termināli importēto naftu. Tādējādi investīcijas termināla būvniecībā, kas tika veiktas faktiski politisku apsvērumu dēļ, nodrošināja Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma darbību.
"Tā ir parasta parādība, ka valsts aizstāv savas ekonomiskās intereses. Krievija nav nekāds izņēmums."
S. Spurga jautā - vai valdība vispār saprot, cik sarežģīts ir šis projekts? Projektam jau tagad nākas un arī nākotnē nāksies izturēt lielu ekonomisku, diplomātisku un plašsaziņas līdzekļu spiedienu. Žurnālists uzskata, ka bez adekvātiem atbildes pasākumiem projekts lemts bojāejai.
Tā ir parasta parādība, ka valsts aizstāv savas ekonomiskās intereses. Krievija nav nekāds izņēmums. Te vēlreiz būtu jāmin naftas vads ,,Družba”, kura slēgšana Krievijai nebija ekonomiski izdevīga, bet tas tika darīts, lai sodītu Lietuvu par to, ka tā šai valstij nepārdeva ,,Mažeiķu naftu”. Tas pats ar Visaginas elektrostacijas būvniecību. Krievija paziņoja par atomelektrostacijas būvniecību Kaļiņingradas apgabalā uzreiz pēc tam, kad kļuva zināms par plāniem celt Visaginas atomelektrostaciju. Premjerministra A. Kubiļus vārdi, ka ziņas par krievu būvējamo AES ir tikai Lietuvas baidīšana, diez vai bija īsti patiesi. Varbūt tas tika teikts vai nu sevis nomierināšanai, vai iedrošināšanai.
Atomenerģijas piekritēju skaits rūk
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 9. un 10. novembrī Seulā parakstīja ar Dienvidkoreju lielu enerģētisko projektu paketi. Varbūt korejiešiem tika dots mājiens, lai tie atteiktos no Lietuvas projekta? Varbūt tā vietā Krievijas prezidents piesolīja desmit tādu Lietuvas projektu Krievijā? A. Kubiļus sevi un Lietuvu mierina, ka neloģiskais korejiešu spriedums negaidīti (pēkšņi) atteikties no piedalīšanās konkursā esot bijis tikai taktisks manevrs, lai panāktu tiešas sarunas. Kā tur īsti bija, kļūs skaidrs jau tuvākajā laikā.
S. Spurga savu rakstu beidz ar rindkopu: ,,Vēsture jau Lietuvu ir mācījusi, bet liekas, ka joprojām esam diezgan naivi. Lietuvas diplomātijas pūles ,,izplatīt pasaulē mieru un demokrātiju” ir apsveicamas, bet nav labi, ja šo pūļu vārdā aizmirstam savas intereses.”
"Varbūt korejiešiem tika dots mājiens, lai tie atsakās no Lietuvas projekta?"
Būs vai nebūs AES? Šķiet, ka optimistu skaits sarūk. Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Zigmants Baļčītis laikrakstā ,,Respublika” pauž šādu viedokli: ,,Pirms pusgada es biju liels atomenerģijas atbalstītājs, bet īsā laikā daudz kas ir mainījies. ES jau garantē, ka pēc desmit gadiem mēs varēsim par tirgus cenām pirkt elektrību un gāzi, un tad mūsu jaunais reaktors nespētu konkurēt.
Poļi laikam pieklājības dēļ joprojām atbalsta Lietuvu. Solidaritāte ir solidaritāte, bet nacionālās intereses vienmēr ir svarīgākas. Gandrīz visas Eiropas valstis ir deklarējušas savas nacionālās enerģētiskās intereses, ko Lietuvai jau sen vajadzēja zināt.”
Avoti: Lietuvas laikraksti ,,Lietuvos žinios”( 8.12.2010.) un ,,Respublika” (4.12.2010. un 9.12.2010.).
