Pretēji kodolenerģijas apskatos dominējošajām tendencēm S. Singers uzskata, ka atomenerģijas izaugsme pasaulē ir beigusies. "Atomspēkstacijas pēdējos gados piedzīvojušas nievājošu noraidījumu. Tas ir nepārprotams pavērsiens. Ne jau tāpēc, ka vairāki vides pārstāvji būtu novērsušies no atomenerģijas, un arī ne Japānā norisošo procesu iespaidā. Nē, tā ir vienkārša ekonomika."
Konferences dalībniekus interesēja Eiropas Komisijas (EK) viedoklis kodoljautājumos. EK Klimata pārmaiņu ģenerāldirektorāta direktora Artūra Runges Mecgera atbildei izskanot, zāle noelsās. Atbilde bija: "Eiropas Komisijai nav viedokļa šajā jautājumā." Tūlīt pat sekoja izskaidrojums: "Pastāv dažādi enerģijas ieguves veidi. Katrai valstij ir iespēja izvēlēties pieejamāko un sev tīkamāko, tātad - brīvas tiesības izlemt. Raugoties uz Japānā notiekošo, reakcija Eiropā ir ļoti skarba, ieskaitot streikus un moratorijus. Tas var sekmēt izmaiņas enerģijas politikā. Bet, ja kāda valsts taisnā ceļā vēlas doties pretim kodolenerģijai, tai ir iespējas to darīt."
Lietuva sprukās
Arī Latvijai nav paslīdējušas garām kaislības, ko Eiropā uzjundīja Fukušimas Daiči avārija, sabiedrība nu sašķēlusies divās frontēs - kodolenerģijas piekritējos un noliedzējos. To vēl vairāk saasināja kaimiņvalstīs 15. martā parakstītā vienošanās par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Baltkrievijā, Astravjecas rajonā, tikai 50 kilometrus no Lietuvas galvaspilsētas un aptuveni 110 kilometrus no Latvijas robežas. Tas notika paralēli notikumu attīstībai Japānā.
Protams, Lietuvu šī parakstītā vienošanās ir ļoti satraukusi, un tā nav slēpusi savas bažas nedz pārējām ES dalībvalstīm, nedz Eiropas Komisijai. Satraukumu visvairāk raisa tas, vai Astravjecas AES tiks būvēta atbilstoši visiem starptautiskajiem kodoldrošības standartiem.
"Ja kāda valsts taisnā ceļā vēlas doties pretim kodolenerģijai, tai ir iespējas to darīt."
Eiropas Savienības vides komisārs Janezs Potočniks šajā sakarā konferencē sacīja: "Ikviena ES dalībvalstis drīkst būvēt atomstaciju, ja tā pilnībā atbilst pilnīgi visām izvirzītajām kodoldrošības prasībām. ES pieprasa nodrošināt divas lietas: ietekmes uz vidi novērtējumu un pilnīgu caurskatāmību, lai pārliecinātos, ka ievēroti noteiktie starptautiskie standarti un drošība. Arī ietekmes uz vidi novērtējums pārrobežu kontekstā ir balstīts uz starptautisko konvenciju. Ikviena valsts, tajā skaitā Itālija, Slovēnija un Austrija, un jebkura cita ES valsts, ir autonoma savā izvēlē enerģijas iegūšanai no jebkurām pieejamām tās ieguves iespējām. Arī atomenerģijas. Neviens no Eiropas Komisijas neriskēs nevienai valstij norādīt, vai tai ir vai nav jāizmanto kodolenerģija. Tāpat arī kaimiņvalstīm ES nevar diktēt, kādu enerģijas iegūšanas veidu izvēlēties. Tas, ko mēs varam, ir sekot un pārliecināties, vai un cik korekti tiek ievēroti atomenerģijas drošības standarti."
Kuluāru sarunās izskanējis, ka Baltkrievijā būvējamās AES veiktais ietekmes uz vidi novērtējums visā pilnībā neatbilstot starptautiskajām prasībām. Tas Lietuvā nav ticis publiski apspriests, kā arī neesot darīts divpusējās starpvalstu konsultācijās. Jebkurā gadījumā ES rīcībā ir iespējas diskutēt ar kaimiņvalstīm un pieprasīt pārbaudes. ES interesēs ir, lai tās tuvumā esošā kodolenerģija tiktu iegūta atbilstoši augstākajiem drošības standartiem.
Ko darīs Latvija
Patlaban ir ieceres būvēt AES Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā (Baltijskaja AES, kas būs ap 240 km no Rīgas), Grodņas apgabalā Baltkrievijā (Astravjecas AES – nepilnus 300 km no Rīgas) un Lietuvā, Utenas apriņķī (Visaginas AES, ap 200 km no Rīgas). Tas nozīmē, ka Latvija atradīsies ciešā AES ielenkumā. Kā Latvijai šajā situācijā rīkoties, diskusijas nerimst. Publiskajā telpā izskanējušie viedokļi ir pat radikāli atšķirīgi, sākot no pārliecības par pilnīgu jaunās paaudzes kodolspēkstaciju drošību līdz pat aicinājumam Latvijā attīstīt un izmantot vienīgi "zaļo" atjaunojamo enerģiju.
Arī pasaulē spriež, vai kodolenerģijas sniegtais ieguvums attaisno milzīgo nevadāmo risku, ko atomspēks nes līdzi. Nostāja – arī diametrāli pretēja. Lielbritānija, Somija, Šveice un Vācija vētīs jau pieņemtos kodolplānus un lems, kā rīkoties ar esošajām AES, turpretī Indija un Ķīna nav sākušas domāt, kā atkarību no kodolenerģijas mazināt. Gluži pretēji – tās turpinās realizēt jau iesāktās ieceres un neatkāpsies no saviem tālākajiem plāniem. Ķīna līdzās jau darbībā esošajiem 13 kodolreaktoriem tuvākajos 10 gados iecerējusi iedarbināt 27 kodolreaktorus, 8-10 gadu laikā – 50, bet vēl tālākā nākotnē – 100 reaktorus, Indija attiecīgi - 20, 5, 18 un 40 atomreaktorus. Neraugoties uz to, ka pavisam līdzās atrodas Japānas piemērs un seismiskās kustības nav iespējams nedz kontrolēt, nedz vadīt.
"Dānija ir izstrādājusi plānu, kā līdz gadsimta vidum pilnībā atteikties no fosilajiem enerģijas avotiem."
No kodolenerģijas brīvā Austrija "baksta sānos" Vācijai, Slovākijai un Slovēnijai, lai tās slēdz savus atomreaktorus. Bet "zaļā" valsts Dānija ir izstrādājusi plānu, kā līdz gadsimta vidum pilnībā atteikties no fosilajiem enerģijas avotiem - naftas, gāzes un akmeņoglēm, lai pilnībā pārietu uz atjaunojamiem energoresursiem. To starpā, protams, nav ne miņas no kodolenerģijas, vien saule, vējš, ūdens un biomasa. Tomēr, neraugoties uz katras ES dalībvalsts rīcību, ES enerģētikas sektors kopumā pašlaik vēl nevar bez atomenerģijas iztikt.
Kādu ceļu iet Latvijai? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzskata: "Es vienmēr esmu bijis pret atomelektrostaciju būvniecību Latvijas tuvumā, tai skaitā Kaļiņingradā, Utenā un Grodņā. Japānas atomelektrostacijas avārijas vēlreiz apliecina, cik nedrošs var būt šīs enerģijas veids."
Viņš ir pārliecināts, ka valsts energoapgāde jāveido, balstoties uz atjaunojamiem energoresursiem. Bet tas ir tikai viena – par vidi atbildīgā ministra viedoklis. Savs vārds Latvijas enerģētikas nākotnē būs sakāms katram no politiskās gaisotnes noteicējiem. Uz Krievijas energoresursu adatas jau sēžam. Kuras intereses Latvijā izvirzīsies priekšplānā nākotnē?
Cik atkarīgi esam
Pašlaik 31 pasaules valstī darbojas 443 kodolreaktori, no tiem Eiropas Savienībā –143 reaktori 14 valstīs. Tiesa, pēc Fukušimas Daiči katastrofas Eiropā vairāki reaktori uz laiku apstādināti, lai veiktu pastiprinātas pārbaudes. Jau būvēti vai uzspodrināti tiek 62 reaktori, tuvākajos astoņos desmit gados uzbūvēti tiks vēl 158 kodolreaktori (ES – 6 reaktori), kā arī ir priekšlikumi un vīzijas par 324 reaktoru būvniecību tālākā nākotnē, liecina Pasaules kodolasociācijas (WNA) šā gada 1. marta dati.
Pasaulē no visas iegūtās elektrības 2009. gadā kodolceļā ieguva ap 14 procentiem. Kodollielvalstis, raugoties no iegūtās elektrības daudzuma, ir ASV (104 reaktori), Francija (58), Japāna (54), Krievija (32), Dienvidkoreja (21), Vācija (17), kā arī Kanāda (18), Ukraina (15), Ķīna (13) un Lielbritānija (19). Arī Indijā 2009. gadā darbojās 20 reaktori, tomēr iegūtā enerģija to neierindo starp lielākajām pasaules 10 kodolvalstīm, vēsta Kodolenerģijas institūta (NEI) dati. Valstis, kurās kodolenerģija 2009. gadā radīja vislielāko īpatsvaru elektrības bilancē, bija Lietuva (76%), Francija (75,2%), Slovākija (53,5%), Beļģija (51,7%), Ukraina (48,6%), Armēnija (45%), Ungārija (43%), Šveice (39,5%), Slovēnija (37,8%), Zviedrija (37,4%), Bulgārija (35,9%) un Dienvidkoreja (34,8%).
"Sekojot notikumiem Fukušimas Daiči AES, var tikai iedomāties, kādu spēku var attīstīt un postu nest visi pasaules kodolreaktoru simti."
Eiropas Savienībā kodolenerģija veido ap 28% no nepieciešamās enerģijas. Lielākās tās ražotājas ir Francija, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija (10 reaktori) un Spānija (8). Lai likvidētu kodolreaktoru pēc apmēram 40 gadu ilgas tā darbības, izmaksas ir virs diviem miljardiem latu. Šīs izmaksas jau savlaikus ir iekļautas elektrības tarifā. Ja notiek avārija, tad zaudējumi var būt (un arī ir) vairākas reizes lielāki.
Sekojot traģiskajiem notikumiem Fukušimas Daiči AES, kur vienkop atrodas seši reaktori (sākuši darboties 1970.–1979. gadā), var tikai iedomāties, kādu spēku var attīstīt un kādu postu nest visi kodolreaktoru simti, kas pasaulē darbojas. Savulaik ap 6000 Latvijas vīriešu bija spiesti tiešā veidā izbaudīt Černobiļas atomavārijas sekas, piedaloties tās likvidācijā 80. gadu otrajā pusē. Šaisaulē vēl esošo teiktajā ir vērts ieklausīties, viņiem ir viedoklis.
