Pagaidām uzņēmuma darbinieki tikai mācās ražot saules moduļus, bet jau no nākamā gada sākuma uzņēmums strādāšot divās maiņās un, ja būšot pasūtījuma pieaugums, plānošot jau trīs maiņu darbu.
"Lietuva tagad ir tikai saules enerģētikas rūpniecības sākumā, pirmajā posmā, kad ir izdevīgi šai nozarei pievienoties," nešaubās "Precizika" valdes priekšsēdētājs Aļģimants Barakausks. Tuvākajā pusgadā saules enerģētikas rūpniecībā darbu uzsākšot vēl pāris Lietuvas sabiedrību. A. Barakausks solās samontēt saules moduļus uz sava uzņēmuma ēkas jumta: "Lai būtu pašiem sava elektrība un varētu veikt mēģinājumus."
Uzņēmumi dīgst kā sēnes
A. Barakausks min virkni uzņēmumu, kas Lietuvā varētu ražot saules moduļu ražošanai nepieciešamo stiklu un elektroniku, darbs atrastos arī metālapstrādes uzņēmumiem. Tas ir nākotnē, bet jau tagad ir uzņēmumi, kas atraduši savu nozari. SIA "Via Solis" ģenerāldirektors Rimvīds Karoblis skaidro: lai ražotu saules elektroenerģiju, moduļa cena ir tikai viena trešdaļa no visiem izdevumiem, cita trešdaļa – balansēšanas sistēmas, bet pēdējā trešdaļa – montāžas darbi. R. Karoblis: " Mēs meklējam savu nišu un gribam ražot produkciju, kādas vēl tirgū nav. Tas ir – moduļus integrēt ēkās."
Pēc pusgada pirmos lietuviešu fotovoltu paneļus uzsāks ražot SIA "Baltic Solar Energy".
"Tuvākajā pusgadā saules enerģētikas rūpniecībā uzsākšot darbu vēl pāris Lietuvas sabiedrību."
Šiem uzņēmumiem tuvākajā laikā pievienosies arī "Baltic Solar Solutions", kurš būvē Saules enerģētikas tehnoloģiju centru un rūpnīcu un meklē augstas kvalifikācijas speciālistus. Tā kā saules enerģijas tehnoloģiju speciālistu Lietuvā nav, tad kompānija jautājumu par speciālistiem nospriedusi risināt sadarbībā ar Lietuvas universitātēm, kuru labākajiem maģistrantiem būs iespēja stažēties Vācija un iegūt saules enerģijas tehnologu pieredzi. Atgriežoties Lietuvā, šie studenti uzsāks darbu "Baltic Solar Solutions" pētniecības centrā, kur piedalīsies jaunu saules enerģētikas tehnoloģiju izstrādē.
"Precizika" un citi jau minētie uzņēmumi atrodas Visoru informāciju tehnoloģiju parkā Viļņā.
Nebūs dārgāka par kodolenerģiju
Speciālisti atzīst: lai cik arī būtu sāpīgs iemesls, bet nesenā Fukušimas Daiči traģēdija ir veicinājusi visu veidu alternatīvās enerģētikas attīstību Eiropā. Pēc publiskotajām ekspertu prognozēm, alternatīvās enerģētikas tirgus tuvākajos desmit gados pieaugšot trīskārt. Fakts, ka Vācija un arī Itālija jau tuvākajā nākotnē atsakās no atomenerģijas, ir vēl viens nopietns impulss atjaunojamās enerģijas attīstībai. Laba ziņa arī tā, ka saules elementu ražošanai nepieciešamā silīcija cena pēdējos gados plok: pirms četriem gadiem tā esot bijusi 250 USD/kg, šobrīd – jau ap 60 USD/kg, bet līdz gada beigām cena tiek prognozēta ne augstāka kā 50 USD/kg.
"Mūsu nozares mērķis – panākt, lai saules starojuma enerģija varētu konkurēt ar fosilo enerģiju. Jau pašlaik esam sasnieguši tādu saules moduļu cenu, ko prognozēja tikai ap 2015. gadu," saka "Via Solis" vadītājs. Moduļu cenu samazināšanos apstiprina arī "Precizika" valdes priekšsēdētājs A. Barakausks: šā gada jūnijā Minhenes izstādē "Intersolar" apmeklētājus esot sagaidījis pārsteigums, tas ir, moduļa cena kritusies no 1,5–1,6 eiro līdz 1,2 eiro par vatu.
"Patlaban pasaulē tiek celts aptuveni 100 saules moduļu ražošanas rūpnīcu."
Vācijā tiekot iniciēts likumprojekts, saskaņā ar kuru atomelektrostaciju elektroenerģijas cenā būtu jāiekļauj arī visi izdevumi, kas saistīti ne tikai ar koksnes atlieku apsaimniekošanu un uzglabāšanu, bet arī izdevumi pilnīgai atomelektrostacijas slēgšanai. Ja visus minētos izdevumus ieskaitītu elektrības cenā, tad atomelektrostacijā ražotā elektrība nebūtu lētāka par elektrību, kas ražota no saules starojuma.
Inovatīvie uzņēmumi attīstās arī krīzē
Pagaidām lietuviešiem jaunajā tirgū vēl daudz neskaidrību, tādēļ "Precizika" valdes priekšsēdētājs par uzņēmuma tālāko nākotni izsakās skopi: "Gribētos, lai mūs pamana Eiropā, bet jebkurai attīstībai jābūt pamatotai." Konkurence ir liela, patlaban pasaulē tiek celts aptuveni 100 saules moduļu ražošanas rūpnīcu un cīņa par vietu zem saules solās būt spraiga.
"Pēc publiskotajām ekspertu prognozēm, alternatīvās enerģētikas tirgus tuvākajos desmit gados pieaugšot trīskārt."
Bet Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite intervijā laikrakstā "Respublika" uz jautājumu, kas, pēc viņas domām, nākotnē varētu kļūt par Lietuvas ekonomikas pamatu, atbildēja: "Esam maza, bet izglītota tauta. Esam uzņēmīgi, spējam piemēroties pasaulei, spējam konkurēt. Bez šaubām, tie nebūs milzīgi rūpniecības kompleksi, nākotnes Lietuvas ekonomikas pamats būs inovatīvas nozares. Jau tagad redzam, ka šie sektori krīzi pārdzīvoja sekmīgāk: tiem gāja secen pagrimums – gluži pretēji, – tie veiksmīgi attīstījās."
