Ārkārtējās situācijas izsludināšana paredzēta nacionālajai drošībai svarīgu funkciju uzturēšanai galvenokārt civilu apdraudējumu – plūdu, ugunsgrēku, infrastruktūras bojājumu – gadījumos.
FOTO: LETA/ Edijs Pālens
Vai autoceļa katastrofāls stāvoklis var būt par iemeslu ārkārtējās situācijas izsludināšanai pašvaldībā? Nupat spēkā stājies jauns likums, kas nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko regulējumu – ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī pārvaldes institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo režīmu darbības laikā.
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas stājies spēkā kopš 10.aprīļa, mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kas attiecināms galvenokārt uz civilām (nemilitārām) krīzēm.
Līdz šim Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas valdība ārkārtējo situāciju izsludinājusi tikai vienu reizi – 2011.gada janvārī 40 Latvijas novados plašo un ilgstošo energoapgādes traucējumu dēļ. Īpašā tiesiskā režīma iedarbināšana toreiz valdībai ļāva nepiemērot iepirkuma procedūras un bez iepriekšējas saskaņošanas izcirst no sniega smaguma lūstošos kokus ārpus elektrolīniju aizsargjoslām un privātos mežos.
Dabas un cilvēka radītas katastrofas
Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka Ministru kabinets to var izsludināt "tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība". Kā skaidro viens no likumprojekta autoriem drošības politikas eksperts Kaspars Druvaskalns praksē lielākoties tas varētu būt attiecināms uz dabas katastrofām (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki), cilvēku izraisītām katastrofām (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana, sabiedriskās nekārtības un terora akti), kā arī uz bīstamiem masveida cilvēku, dzīvnieku un augu saslimšanas gadījumiem.
Katastrofu gadījumā var ciest kritiskā infrastruktūra – konkrēti valsts un sabiedrības funkcionēšanai sevišķi nozīmīgi objekti vai to daļas, piemēram, tilti, dambji, dzelzceļa mezgli, elektroapgādes un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kuru iznīcināšana vai iziešana no ierindas arī var būt par iemeslu šī tiesiskā režīma izsludināšanai. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu minētās kritiskās infrastruktūras kopumu apstiprina Ministru kabinets un tas nav publiski pieejams, taču katrs kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai valdītājs ir informēts par atrašanos minētajā sarakstā.
"Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu."
Likumā paredzētā otra īpašā tiesiskā režīma – izņēmuma stāvokļa – izsludināšana paredzēta gadījumos, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija vai pašvaldības dome, vēršoties pie valdības. Atkarībā no apstākļiem ārkārtējo situāciju visā valstī vai kādā tās daļā izsludina Ministru kabinets. Ministru kabineta lēmumu nekavējoties izskata Saeima, kura to akceptē vai noraida.
Valdībai dod izņēmuma tiesības
Teritorijā, kurā darbojas šis tiesiskais režīms, valdībai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt:
Būtiski, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtos iestāžu un amatpersonu lēmumus, kas izdoti kā administratīvie akti un aizskar privātpersonu tiesības, izskatīs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norāda K.Druvaskalns. Šādu lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs to darbību. Par ārkārtējās situācijas laikā izdarītiem pārkāpumiem amatpersonas un citas personas būs saucamas pie kriminālās, administratīvās vai disciplinārās atbildības.
Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi radušies saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu. Noraidījums nevar tikt pamatots ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.
"Kritiskās infrastruktūras kopumu apstiprina Ministru kabinets, un tas nav publiski pieejams."
Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem lēmumiem jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā, tādēļ nav pieļaujama visatļautība, uzsver K.Druvaskalns. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Ārkārtējā situācija un izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kurās attiecīgais tiesiskais režīms nav izsludināts.
Īpašā režīma nosacījumus publisko
Visu iedzīvotājiem svarīgo informāciju iekļauj Ministru kabineta lēmumā par ārkārtējo situāciju, ko bez maksas izziņo sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Tie arī sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai.
Lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda:
Ja ārkārtējās situācijas apstākļi mainās, valdība ar Saeimas akceptu var mainīt šī īpašā režīma nosacījumus vai darbības teritoriju. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Ne ilgāk par pusgadu
Ārkārtējo situāciju var izsludināt uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trim mēnešiem. Ja arī tad apstākļi, kas bijuši par iemeslu šī tiesiskā režīma izsludināšanai, vēl nav novērsti, seši mēneši uzskatāmi par pietiekami ilgu laiku, lai visas nepieciešamās izmaiņas noregulētu normālā likumdošanas ceļā, skaidro K.Druvaskalns. Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar tās atcelšanu vai šim īpašajam režīmam noteiktā termiņa beigām.
"Īpašā režīma būtība ir dod valdībai likumīgu instrumentu efektīvi rīkoties."
Īpašā tiesiskā režīma izsludināšanas būtība ir dod Ministru kabinetam likumīgas tiesības efektīvi rīkoties situācijās, kuras tiesiskos un tehniskos aspektus iepriekš nav bijis iespējams paredzēt. Tādējādi, kā atzīst gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, gan K.Druvaskalns, prasība izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar bedrainiem ceļiem pašvaldībā nevar būt pamatota, jo šo problēmu ir iespējams atrisināt ar jau šobrīd spēkā esošajiem tiesiskajiem risinājumiem, kas ļauj minēto ceļa posmu gan rekonstruēt, gan salabot, gan slēgt.