Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mārtiņš Baltmanis: „Ir bijuši ugunsgrēki, kur cilvēki strādā daudzas stundas no vietas, un, kad viss beidzas, arī viņu spēki ir galā.”
FOTO: Kalvis Kalsers
Šis nu reiz ir dienests, bez kura nav iedomājama valsts iedzīvotāju ikdiena. Glābēji ir klāt tad, ja mājā ieskrējis sarkanais gailis, ja pār slieksni nāk plūdi, ja zemledus makšķernieks uz ledus gabala peld jūrā vai kaķis netiek lejā no koka.
Taču šis pavasaris Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vēsturē ierakstāms kā laiks, kad norisinājušies lielākie plūdi simt gadu laikā, bet kūlas ugunsgrēki ir visplašākie vismaz pēdējo četru piecu gadu laikā. Šogad glābēji snieguši palīdzību teju 8000 dažādos negadījumos, no kuriem vairāk nekā trešā daļa bijuši kūlas ugunsgrēki.
Kad plūdi noskrējuši, bet kūlu dedzina joprojām, par glābēju darbu LV portāla saruna ar VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieku Mārtiņu Baltmani.
Tik saspringtu laiku ugunsdzēsējiem, šķiet, pat grūti atcerēties?
Pirmos plūdus, izveidojoties ledus sastrēgumiem, piedzīvojām jau janvārī. Bet pavasara palos šogad parādījās jaunas vietas, kas iepriekš nebija applūdušas. Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteikta 71 applūstošā teritorija, un lielākoties šīs palienes arī applūda. Taču ledus šogad bija ļoti biezs, veidojās vižņi un sastrēgumi, ūdens līmenis upēs strauji cēlās un applūda plašākas teritorijas.
Glābšanas darbus mums nācās veikt 17 vietās vairākos novados. Kopumā tika izglābti 85 cilvēki; 82 izglābām mēs un trīs - Valsts policija un pašvaldību policija.
Kuras bija jaunās teritorijas?
To mēs vēl precizēsim kopā ar pašvaldībām, lai civilās aizsardzības plānā papildinātu applūstošo teritoriju sarakstu, bet pirmām kārtām jāmin dambja pārrāvums Daugavpilī Zvaigžņu un Nīderkūnu ielas krustojumā. Arī Ogrē bija pārrauta ūdens aizsargbūve, un ledus nodarīja lielu kaitējumu ceļā esošajām ēkām.
Šogad jau ļoti laikus tika runāts, ka būs lielie plūdi. Arī citus gadus tos gaidīja, bet dažkārt viss pagāja samērā mierīgi. Vai civilās aizsardzības sistēma bija gatava tādai upju patvaļai?
No sākuma, 13.martā, mūsu rīcībā bija Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sagatavota plūdu prognoze; tad atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem tā arvien tika koriģēta – cik bieza ir ledus sega, kāda ir kušanas intensitāte. Pirms plūdiem 27.martā tika sasauktas to 29 pašvaldību, kas atrodas Daugavas baseinā, civilās aizsardzības komisijas. Lai vēlreiz secīgi izspriestu – kas jāizdara pirms plūdiem, kāda informācija jāsniedz iedzīvotājiem, kā arī saskaņotu savstarpējās sadarbības kārtību.
"Apmācīt pašvaldību civilās aizsardzības komisijas ir VUGD pienākums."
Šī informācija tika izvietota mājaslapās, un vēl katram reģionam bija izstrādāts atsevišķs plūdu pasākumu plāns, kur noteikti visi nepieciešamie pasākumi. Komisijās darbojas pašvaldību, VUGD, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), "Latvenergo" un pārējo iesaistīto institūciju pārstāvji.
Vai tie ir standarta plāni, ko ik gadu atkarībā no apstākļiem aktualizē?
Jā, un šie plāni ir ļoti sīki izstrādāti. Piemēram, Latgales reģiona pasākumu plāns: tajā minēts, kas ir atbildīgs par brīdināšanu, kādi resursi nepieciešami, kur izvietojami posteņi, pat upes konkrēta posma izlūkošana no gaisa ar NBS helikopteru. Katram posmiņam no 71 Civilās aizsardzības plānā iekļautās teritorijas ir izstrādāti atsevišķi pasākumi, nosaucot arī visus nepieciešamos cilvēku un tehnisko līdzekļu resursus.
Jā, kā redzams, uzskaitīta pat katra laiva, kas būs vajadzīga... Tātad jau laikus bija zināms, ka plūdi būs lielāki nekā citugad, un tam bijāt arī sagatavojušies?
Pat neatkarīgi no prognozes mēs katru gadu rīkojam šīs sanāksmes un atjaunojam pasākumu plānus.
Vai pašvaldību civilās aizsardzības komisijas ir pietiekami apmācītas un spējīgas rīkoties? Kāda ir pēcplūdu mācība?
Apmācīt pašvaldību civilās aizsardzības komisijas ir VUGD pienākums. Pirmās apmācības notika 2008.gadā, kad runājām par katastrofu pārvaldīšanas sistēmu un citām lietām. Tad vēl bija 26 rajoni. Tolaik dienas laikā varējām apbraukāt un apmācīt visas komisijas.
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā rajonus likvidēja, līdz ar to vajadzēja mainīt arī likumus saistībā ar civilās aizsardzības komisijām. Piemēram, Rīgas rajonā bija viena komisija, bet tagad ir 17 atsevišķas pašvaldības. VUGD ir diezgan grūti uz visām pašvaldībām deleģēt pa vienam speciālistam, tāpat arī NBS un citām institūcijām. Turklāt mazākiem novadiem arī resursi ir mazāki.
Vai novadi šajā jomā nav apvienojuši savus spēkus?
Zināmā mērā ir – pašlaik valstī ir 72 pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Tagad šīm komisijām esam izstrādājuši jaunu apmācības programmu. Mācības sāksim pēc pašvaldību vēlēšanām, kad būs notikušas izmaiņas, mainījušies domju priekšsēdētāji, kas vienlaikus ir arī šo komisiju vadītāji. Galvenais būs skaidrojumi par komisiju būtību, uzdevumiem, tiesībām, par ārkārtējo situāciju par katastrofu pārvaldīšanu, civilās aizsardzības mācībām.
Noslēgumā stundu būs treniņš ar iepriekš izstrādātiem scenārijiem, piemēram, par plūdu situāciju, elektrotīkla bojājumiem, bīstamo ķīmisko vielu noplūdi (katrai pašvaldībai vietējiem apstākļiem piemērots variants), dzīvnieku masveida saslimšanu ar infekcijas slimībām (epizootiju).
"Būtu nepieciešama reljefa skenēšana, kas ir ļoti dārgs process."
Pusstundas laikā komisijas locekļiem būs jānosaka, kas ir vadošā institūcija attiecīgā apdraudējuma situācijā, kādi lēmumi jāpieņem, lai koordinētu katastrofas pārvaldīšanu, kādi resursi vajadzīgi konkrēto pasākumu veikšanai.
Tātad nebūt nav tā, ka tad, kad ir plūdi vai citas nelaimes, komisijas un VUGD sarosās, bet pārējā laikā šajā jomā neko nedara, kā nereti cilvēki domā?
Ja vēlamies šai lietai pieiet no zinātniskā viedokļa, tad būtu nepieciešama reljefa skenēšana, kas ir ļoti dārgs process. Tiek skenēts katrs pauguriņš, ceļš un grāvis, pēc tam ar speciālām programmām var modelēt, kas notiek, ja, piemēram, Daugavā ūdens līmenis ceļas par trim metriem, kura teritorija un kā applūst.
Tas redzams uz kartes, un tad var pamatoti domāt par aizsargbūvju celtniecību. Tam ir jābūt kompleksam pasākumam. Jo, uzceļot aizsargbūvi vienā vietā, ūdens meklēs citu, kur iziet cauri. Taču par to jādomā visas valsts mērogā.
Bet naudas droši vien tam nav, un tas nav darīts?
Jā, lielos mērogos darīts nav. Rīgas pašvaldība, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir skenējusi galvaspilsētas teritoriju un modelējusi plūdu situācijas, bet citu iemeslu dēļ – kad rietumu vējš, ātrāks par 22 metriem sekundē, no jūras līča ūdeni sadzen Daugavā. Projekta nosaukums bija "Rīga pret plūdiem".
Arī aizsargbūvju celtniecība nav lēts pasākums, tā lēšama vairākos desmitos miljonu latu.
Vai VUGD pietiek tehnisko līdzekļu – plūdu plānā minēts noteikts skaits laivu un cits aprīkojums. Jums ir viss vajadzīgais?
Ja katrā mūsu daļā vai postenī būtu atbilstoša laiva, ar kuru var pārvietoties pa vižņiem, tad problēmu ar glābšanu nebūtu. Bet šobrīd nav, tāpēc mēs arī piesaistījām palīgspēkus – Pļaviņās bija gan no Aizkraukles, Jēkabpils, no dažām tuvāk esošajām mūsu daļām un posteņiem, kur ir pieejamas laivas. Ja katrā daļā un postenī būtu pietiekami liela laiva ar metāla korpusu, tad problēmu nebūtu. Šopavasar gan Pļaviņās, gan arī Daugavpilī papildus bija vajadzīgi arī cilvēku resursi un nācās piesaistīt VUGD personālu no brīvajām maiņām.
Tie glābēji, kas dežurē diennakti, ir gatavi uz notikumu reaģēt nekavējoties. Bet, kā jau minēju, bija atsevišķi gadījumi, ka mums vajadzēja iesaistīt cilvēkus no papildu maiņām, jo pietrūka darbaroku. Krīzes vietās atradās arī visa VUGD vadība, patiešām ikviens strādāja, cik spēja un cik ilgi bija vajadzīgs. Tāds tas mūsu darbs ir, jā.
Plūdos, it īpaši Ogrē, ledus gabalu triecieniem un ūdens spēkam tika pakļautas daudzas mājas, kam, iespējams, tur nemaz nevajadzētu būt, ja attiecīgā vieta Civilās aizsardzības plānā iezīmēta kā applūstošā teritorija. Kāds ir jūsu iespaids no redzētā? Īstenībā taču nav svarīgi, vai šī vieta applūst reizi desmit vai simts gados, nelaime ir liela, manta sabojāta un apdraudēta arī iedzīvotāju dzīvība…
Ja nemaldos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu, kurā četriem Latvijas lielāko upju baseiniem ir jābūt norādītām applūstošajām teritorijām. Ogrē visvairāk cieta ēkas, kas atrodas bijušajos dārzkopības kooperatīvos, līdzīgi arī Daugavpils pusē. Senāk tur atradās vasaras mājiņas, kur cilvēki nedrīkstēja reģistrēt pastāvīgu dzīvesvietu.
Tagad likumi pamainīti, tas atļauts, un cilvēki dārza būdiņas pārbūvējuši par ģimenes mājām. Citi vispār palienēs ieguvuši apbūves gabalus un uzcēluši gluži jaunas ēkas. Cilvēki šajās vietās ir apdraudēti, un kas atliek - celt aizsargbūves?
Plūdi var teikt jau ir pagātne. Pēdējie darbi jums bija ūdens izsūknēšana no plūdos cietušajām mājām.
Teritoriālās struktūrvienības apkopoja ziņas par objektiem, kur tas nepieciešams, un ūdeni atsūknējām 19 vietās, ko izvēlējāmies prioritārā secībā, jo uz visām vienlaikus arī nevarējām aizbraukt. Bijām pat iesaistījuši mūsu plūdu moduli.
Kas tas ir?
Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros kopīgi ar lietuviešiem un igauņiem esam iegādājušies augstas ražības sūkņus ar liela diametra šļūtenēm, kas ļauj samērā īsā laika periodā izsūknēt lielus daudzumus ūdens.
Kā iedzīvotāji rīkojās dabas stihijas laikā un kā izprata situāciju? Sevišķi tad, ja jāpamet māja un iedzīve un jāsēžas jūsu laivā?
Tas īstenībā ir ļoti svarīgs aspekts. Svarīgi ir cilvēkam jau iepriekš sniegt informāciju, kā rīkoties konkrētās situācijās.
Pat jūsu dienesta interneta vietnē ir izklāstīts, kādas mantas jāņem līdzi, gatavojoties evakuēties.
Jā, mūsu mājaslapā ir ievietota informācija, ko darīt pirms plūdiem, kas jāapseko ēkā, ko darīt plūdu un arī glābšanas laikā. Tomēr cilvēki bieži vien jauc šīs divas lietas – glābšanas darbus un evakuāciju. To nereti neatšķir pat valsts iestādes.
Glābšanas darbi ir pasākumu kopums tad, kad cilvēks pats saviem spēkiem nespēj izkļūt no bīstamās zonas. Tajā skaitā ir arī pirmās palīdzības sniegšana. Bet evakuācija ir organizēta cilvēku pārvietošana, ja draud briesmas, jau laikus, bez steigas un panikas.
Te jau ir saskares punkts ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu: šķita, ka pašvaldības pieprasīja valdību to darīt galvenokārt tādēļ, lai varētu piespiedu kārtā evakuēt iedzīvotājus.
Faktiski tas patiešām bija vienīgais pasākums, kā dēļ pašvaldību vadītāji vēlējās ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Iepriekš publiskajā telpā vēl izskanēja otrs iemesls – tas vajadzīgs tādēļ, lai pašvaldības varētu piesaistīt NBS palīdzību, valsts materiālās rezerves, koordinētu pasākumus. Bet tādēļ nav jāizsludina ārkārtējā situācija: tas viss ir jau noregulēts normatīvajos aktos. Lai piesaistītu NBS, ir spēkā īpaši Ministru kabineta noteikumi un atsevišķa vienošanās ar armiju.
Turklāt Bruņotos spēkus ir tiesības piesaistīt VUGD, tas nav jādara pašvaldībām.
Tur jau tā lieta. Tamdēļ nav vajadzīga ārkārtējā situācija, arī ne tādēļ, lai evakuētu cilvēkus.
Kad ir vajadzīga ārkārtējā situācija?
Tad, kad jāveic kādi pasākumi, kas nav reglamentēti normatīvajos aktos un kurus īstenojot, iznāk, ka pārkāpjam likumus.
Piemēram?
Janvārī bija snieglauzes, kad koki un gāzās uz vadiem, bojājot elektrolīnijas. Aizsargjoslu likumā ir skaidri noteikta robeža, cik tālu kokus drīkst izcirst. Aiz šīs joslas ir privātīpašums, no kura tie koki visu laiku krita uz vadiem. Taču bija jārīkojas, lai likvidētu avārijas situāciju, un jāpārkāpj fiziskās vai juridiskās personas privātā īpašuma tiesības. Lūk, tad izsludina ārkārtējo situāciju, nosakot konkrēti, kādus pasākumus atļauts veikt.
Bet plūdu laikā bija ārkārtējā situācija par piespiedu evakuāciju. Pašvaldība tad pieņem lēmumu par šo pasākumu, policija var iet mājā un likt cilvēkiem pārvietoties uz citu vietu.
Īstenībā tas ir ļoti smags jautājums, un faktiski nekur tā arī netika pieņemts lēmums par piespiedu evakuāciju – kā gan pielietot spēku pret pašu iedzīvotājiem?
Ja iedzīvotāji nevēlējās pamest savus mājas, viņi parakstīja iesniegumu, ka atsakās to darīt un labprātīgi paliek apdraudētajā zonā. Tāda iespēja bija, vai ne?
Mēs tā rīkojāmies visu laiku: VUGD ir speciāla veidlapa ar tekstu par atteikšanos no evakuācijas.
Tad tajā vakarā 19.aprīlī, kad valdība ārkārtas sēdē nepieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Pļaviņu novadā, tā rīkojās pareizi?
Šis lēmums bija pilnīgi pareizs. Jo visi organizatoriskie pasākumi jau notika, viss bija.
Bet Daugavpils novadā, kur ārkārtējā situācijas tika izsludināta, unikāli bija tas, ka vienlaikus kādiem cilvēkiem vēl cēlās roka aizdedzināt kūlu. Kā tad tikāt galā?
Saņemot izsaukumu, reaģējam uz abiem notikumiem. Ja apakšvienība, kas atradās tuvāk kūlas ugunsgrēka vietai, bija iesaistīta plūdu reaģēšanas pasākumos, tad uz turieni brauca cita, no tālākas vietas. Vai arī pretēji.
Ja dzēsa kūlu, tad nevarēja tik ātri paspēt glābt plūdos cietušos. Faktiski visi kūlas ugunsgrēki, kas notika aprīlī, bija ļaunprātīga dedzināšana, kas aizliegta ar normatīvajiem aktiem.
Tajās dienās bija vairāk par pussimt ugunsgrēkiem diennaktī un pat vairāk. Ja glābējs ir noguris, ar uguni karojot, bet vēl jādodas cīnīties ar plūdiem, arī spēka viņam ir mazāk?
Protams! Jebkuram cilvēkam ir izturības limits.
Vai jūsu pieredze nav ļāvusi uzzīmēt vidējā kūlas dedzinātāja portretu? Vaigā laikam nebūsit dedzinātājus bieži sastapuši?
Dedzinātājus noķert patiešām ir ļoti sarežģīti. Šogad sadarbībā ar pašvaldību policiju visā valstī esam veikuši 40 reidu. Kad ierodamies, tur neviena vairs nav, deg tikai kāda platība. Bieži vien dedzināšana notiek ārpus blīvi apdzīvotām vietām. Ej nu zini – vai uguni pielaidis pats saimnieks, kaimiņš, garāmbraucējs... Iespējams, redzot, ka uguns vairs nav kontrolējama, pats dedzinātājs arī piezvana un paziņo, ka tur un tur deg.
Bet pa to starpu ir nodegušas simtiem māju. Dažās brīvdienās ugunsdzēsējiem nācies dzēst pat vairāk nekā simt ugunsgrēku diennaktī. Milzīgs ugunsgrēks nupat plosījās Spilves pļavās, kur līdz ar kūlu aizdegās dārziņi un cieta cilvēki, pie viena zaudējot arī sava darba augļus.
Šogad kūlas ugunsgrēkos jau nodegušas vairāk nekā 30 ēku. Ir pāris bojāgājušo, vairāki cietušie, sadedzināti arī transportlīdzekļi. Šogad jau bijuši vairāk nekā 2200 kūlas ugunsgrēku. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latgales, Vidzemes reģionos šogad kūlu dedzina mazāk, bet Kurzemē, Rīgā un Zemgalē – vairāk.
Degvielai vien, braucot uz kūlas ugunsgrēkiem, ir iztērēts ap 22,5 tūkstoši latu. Dzēšanā kopumā bijuši iesaistīti ap septiņiem tūkstošiem VUGD personāla un nodarbināts gandrīz 2000 tehnikas vienību. Kūlas ugunsgrēku dzēšanai nauda ir iztērēta pilnīgi nelietderīgi, bet mums ir jāreaģē uz jebkuru izsaukumu, arī tad, ja tiek tīši dedzināts.
Jā, varētu dienestam nopirkt tik nepieciešamās dzelzs laivas un varbūt vēl ko citu... Jūs saprotat šīs darbības jēgu?
Godīgi sakot, nesaprotu. Cilvēks iet un svilina, un viss. Varbūt tādēļ, ka nav naudas, par ko sakopt to savu zemi...
Bet soda mēri par tīšu kūlas dedzināšanu ir lieli, un arī Lauku atbalsta dienests (LAD), šķiet, nemaksā platību maksājumus par laukiem, kur dedzināta kūla. Tā vismaz bija pirms pāris gadiem.
Šogad 4.aprīlī Iekšlietu ministrijā notika sarunas ar Pašvaldību savienību tieši par kūlas ugunsgrēkiem, un tad nolēmām, ka Lauku atbalsta dienestam sniegsim informāciju par vietām, kur bijuši kūlas ugunsgrēki.
Vai iepriekš to nedarījāt?
Īstenībā nē. Kādu laiku darbojās kūlas dedzināšanas novēršanas pasākumu plāns, kura īstenošanai bija piešķirts finansējums. Tam beidzoties, pasākumi netika turpināti. Tagad nolemts, ka LAD brauks uz šīm vietām pirms rudens un, ja zeme nebūs sakopta, īpašniekus sodīs, turklāt sniegs ziņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai.
"Ja katrā VUGD daļā vai postenī būtu atbilstoša laiva, ar kuru var pārvietoties pa vižņiem, tad problēmu ar glābšanu nebūtu."
Tas vēl nav viss: VARAM kopā ar Zemkopības ministriju izstrādās pašvaldībām saistošo noteikumu projektu prasībām par zemes apsaimniekošanu un uzturēšanu, lai novērstu kūlas dedzināšanu. Tad pašvaldībām atsevišķi būs regulējums par nekustamā īpašuma nodokli – tas tiks paaugstināts platībās, kur dedzināta kūla.
Vēl ir ideja izstrādāt vienotu informatīvo materiālu – kādi pasākumi jāveic zemes apsaimniekošanā, lai novērstu kūlas ugunsgrēku, un arī iedzīvotāju izglītošana par kūlas dedzināšanas kaitīgumu.
MK noteikumos Nr.82 jau ir precīzi noteikts, cik lielai platībai ap mājām jābūt appļautai, un par ugunsdrošības prasību neievērošanu sods privātpersonai paredzēts līdz simts latiem un juridiskai – pat līdz tūkstotim... Bet par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem.
...un arī 15 diennaktis administratīvā arestā – pat tāds ir sods.
Publiskajā telpā redzam tikai informāciju, cik simti hektāru atkal izdeguši, cik māju nosvilināts, kā arī brīdinājumus par sodu bardzību, bet nekur nav redzams, cik personu tos izjutuši uz savas ādas.
Acīmredzot problēma ir tā, ka nav iespēju kārtīgi pārbaudīt, kā prasības izpilda, un nav arī iespēju notvert vainīgos un sodu piemērot. Tiklīdz tas notiktu plašākā apmērā, visticamāk, arī dedzināšana ietu mazumā.
To pašvaldības varētu darīt reidu veidā un noteikumu pārkāpējus saukt pie administratīvās atbildības. Tomēr sods par dedzināšanu ir galējais risinājums, visus divus tūkstošus un vairāk dedzinātāju taču nepieķersim. Katram ugunsdzēsēju vai policistu blakus nenoliksi. Būtu jāpanāk, lai cilvēki beidzot aizdomātos un to nedarītu.
Patiešām nekad nav gadījies kādu noķert aiz krāgas, nostrostēt un sastādīt soda protokolu?
Reiz, kad braucām no glābšanas darbiem plūdos, pieķērām vienu večuku – stāv laukā un dedzina. Apstājāmies – ko tu dari, paskaties, kāds vējš, tev māja blakus! Bet viņam sava pārliecība – man ir 80 gadu, naudas nav, lai zāli nopļautu, pats to izdarīt nevaru, dariet ar mani, ko gribat!
Man šķiet, ka kūlas dedzināšana lielā mērā atkarīga arī no cilvēka sociālā stāvokļa - vai viņš spēj vai nespēj apkopt savu zemi. Ja lauksaimniecības zeme tiktu apsaimniekota, zāle noganīta, nopļauta, lauki uzarti, nebūtu ko dedzināt. Bet mēs jau cīnāmies ar sekām, un tas, kā jau minēju, izmaksā dārgi.
No 1.maija mežos ir izsludināts ugunsnedrošais laika periods, mežā nedrīkst neko dedzināt. Bet, ja lauks ir blakus un kūla deg, tad uguns viegli ieskrien mežā.
Tik bieži runājam, ka valsts tikai taupa naudu, nedomā par cilvēku labklājību, bet, no otras puses, paši taisām tam valsts naudas maisam galu vaļā un birdinām latus zemē. Arī kūlu dedzinot. Lielais savācas no šīm it kā mazajām summām.
Jā, cilvēki maksā nodokļus, lai cita starpā uzturētu arī VUGD un paši vēlāk gādā ugunsdzēsējiem gluži lieku darbu.
Arī tas ir smags darbs, nemaz nerunājot par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku dzēšanu...
Kādam tas ir jādara. Var visādi gadīties. Gan sprādzieni būt, gan bīstamu ķīmisko vielu noplūde, sagruvumi ēkās, siltuma starojuma iedarbība. Ugunsdzēsēji notikuma laikā nevar apstāties atpūsties, to nemaz nedrīkst darīt. Protams, var izsaukt papildspēkus no citām daļām, personālu, kas nomaina, bet ir bijuši ugunsgrēki, kur cilvēki strādā daudzas stundas no vietas, un, kad viss beidzas, arī viņu spēki ir galā. Bet atkal saku – tāds ir mūsu darbs, un ar to ir jārēķinās.
