SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portālam
24. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība

Likuma grozījumi augstākai ugunsdrošībai

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja neievēro ugunsdrošības prasības, no ugunsgrēka nav pasargāts neviens.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Saeima 1.lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, un līdz 3.maijam iesniedzami priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam. Labojumi un papildinājumi likumā paredz precizēt juridisko un fizisko personu pienākumus un atbildību ugunsdrošības jomā, kā arī pilnveidot regulējumu sadarbībai ar kaimiņvalstu dienestiem.

īsumā

Saeimā 2.lasījumam tiek gatavoti grozījumi Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā. Galvenās likumprojektā ietvertās izmaiņas:

  • paplašināts par ugunsdrošību atbildīgo personu loks, nosakot ēkas īpašnieku, īrnieku, pārvaldnieku, nomnieku un citu lietotāju pienākumus un atbildību saistībā ar ugunsdrošību konkrētajā objektā;
  • precizēti fizisko personu pienākumi: pēc VUGD amatpersonas pieprasījuma tām ir jāatļauj veikt ugunsdrošības uzraudzību;
  • paredzētas VUGD amatpersonu tiesības pieprasīt, lai tām uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
  • pilnveidots arī tiesiskais regulējums VUGD sadarbībai ar kaimiņvalstu dienestiem.

Likuma grozījumi noteiks ēkas īpašnieku, īrnieku, pārvaldnieku, nomnieku un citu lietotāju pienākumus un atbildību saistībā ar ugunsdrošību konkrētajā objektā, kā arī precizēs fizisko personu pienākumus, piemēram, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas pieprasījuma atļaut veikt ugunsdrošības uzraudzību. Kā liecina līdzšinējā pieredze, nereti atbildīgās personas ugunsdrošības prasības neievēro tieši savās ēkās vai būvēs.

Paplašināts atbildīgo personu loks

Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts, ka pašlaik Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma ietvertajā tiesiskajā regulējumā nav noteikti īpašnieku (valdītāju), īrnieku, pārvaldnieku, nomnieku un citu lietotāju jeb atbildīgo personu pienākumi ugunsdrošības jomā. Itin bieži praksē redzams, ka ugunsdrošības prasības neievēro tieši par ēkām, būvēm, to daļām un zemesgabaliem atbildīgās personas.

To uzsver arī viens no minētā likumprojekta autoriem – VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Prevencijas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs: "Likuma 9.panta pašreizējā redakcijā ir noteikta iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību vadītāju vienpersoniska atbildība par ugunsdrošību objektā. Mūsuprāt, šis atbildības slogs nav samērojams, jo par atsevišķu ugunsdrošības prasību izpildi, piemēram, ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanu, to apkopi un ekspluatāciju ir atbildīgas arī citas personas. Tālab likumprojektā šajā pantā tiek noteikta objekta īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, nomnieku un citu personu atbildība par ugunsdrošību objektā. Arī grozījumi 10.pantā nosaka šo personu pienākumus ugunsdrošības jomā, un kā svarīgāko papildu pienākumu var minēt to, ka atbildīgajām personām pēc VUGD amatpersonas ar speciālu dienesta pakāpi pieprasījuma ir jāveic ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaude. Nereti VUGD darbinieki, apsekojot objektus, saskaras ar problēmu, ka atbildīgās personas atsakās pārbaudīt ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju, vienkārši pasakot – ja jums vajag, tad paši arī dariet! Lai izvairītos no šādām situācijām, minētajām atbildīgajām personām likumā šāds pienākums būtu paredzams."

Ugunsdrošības pārbaudes arī mājokļos

Savukārt likumprojekta 11.pantā ir precizēti fizisko personu pienākumi, un kā svarīgāko papildu pienākumu var minēt to, ka pēc VUGD amatpersonas pieprasījuma tām ir jāatļauj veikt ugunsdrošības uzraudzību. " Pašreizējā likuma redakcijā šāds pienākums nav noteikts, un līdz ar to fiziskās personas nereti neļauj apsekot to īpašumā esošās ēkas vai telpas, lai VUGD amatpersona varētu reāli pārliecināties par ugunsdrošības stāvokli šajās telpās," skaidro L.Drozdovs. "Savukārt likumprojekta 13.pantā tiek paredzētas papildu tiesības VUGD amatpersonām valsts ugunsdrošības uzraudzībā – veicot ugunsdrošības uzraudzību, tām ir tiesības fotografēt, izdarīt audio un video ierakstus. Tas ir nepieciešamas, lai amatpersonas spētu fiksēt īslaicīgus ugunsdrošības pārkāpumus, piemēram, evakuācijas ceļu un izeju aizšķērsošanu, kā arī pārbaudīt objekta darbinieku zināšanas ugunsdzēsības līdzekļu lietošanā un par pasākumiem, kas iekļauti rīcības plānos ugunsgrēka gadījumā."

Vēl grozījumos paredzētas VUGD amatpersonu tiesības pieprasīt, lai tām uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Šī tiesība nepieciešama, lai VUGD amatpersona, noformējot uzraudzības darbā izmantojamos dokumentus, varētu pārliecināties par šīs personas identitāti un norādīt pareizus un korektus pārbaudē iesaistītās personas datus.

"Itin bieži ugunsdrošības prasības neievēro tieši par ēkām, būvēm, to daļām un zemesgabaliem atbildīgās personas."

"Šie grozījumi būtiski samazinās objekta vadītāju atbildības lomu, sadalot to starp vairākām atbildīgām personām, ļaus VUGD amatpersonām vēl kvalitatīvāk veikt šo objektu apsekošanu, veicinās VUGD amatpersonu sadarbību ar fiziskām un juridiskām personām kopīgam mērķim -ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanu, kas savukārt samazinās ugunsgrēka izcelšanās draudus un tamlīdzīgas lietas," secina L.Drozdovs.

Cita starpā – likumprojekta 13.pantā paredzēts, ka VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, ir tiesīgas bez iepriekšējas paziņošanas pārbaudīt ugunsdrošību objektos jebkurā diennakts laikā.

Kad un kuram tiesības kontrolēt

Tieši šīs plašās pilnvaras ierasties jebkurā īpašumā un veikt pārbaudi jebkurā diennakts laikā izraisīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļu lielākos iebildumus un nesapratni, spriežot par likumprojekta tālāku virzīšanu pirmajam lasījumam.

Komisijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim nebija skaidrs, kā tas izpaudīsies: "VUGD amatpersonas staigās pa mājām un izdalīs sodus. Kā tas tiks pamatots?"

VUGD Prevencijas nodaļas priekšnieks skaidroja: "Mēs bieži saņemam iesniegumus par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem, piemēram, tādās dzīvojamās mājās, kur ir vietējās apkures ierīces un iedzīvotāji, neievērojot Latvijas būvnormatīvu prasības, dūmus mēdz novadīt ventilācijas šahtās. Tādējādi dūmu smaka izplatās pa pārējiem dzīvokļiem, un iedzīvotāji raksta sūdzības. Taču vaininieki dienā strādā un kurina vakaros, tāpēc pārbaudes nepieciešamas tieši tad."

"Atbildīgajām personām pēc VUGD darbinieka pieprasījuma būs jāveic ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaude."

Savukārt Aleksejs Loskutovs un vēl daži deputāti iebilda, ka likuprojektā vairs nav paredzēts norādīt, tieši kuras amatpersonas ir tiesīgas veikt pārbaudes un uzlikt sodu par pārkāpumiem. "Mulsina definīcija – "amatpersona ar speciālu dienesta pakāpi", un nekur nav noteikts, kādā struktūrā cilvēks dienē. Tātad – ja, piemēram, grāmatvedim ir dienesta speciālā pakāpe, viņam ir tādas pašas tiesības kontrolēt."

L.Drozdovs skaidroja: to reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.1260 "Noteikumi par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība un civilās aizsardzības prasību ievērošanas kontrole", ugunsdrošības uzraudzībā iesaistīts plašs amatpersonu loks, un visas amatu kategorijas likumā grūti iekļaut.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Līvija Millere pauda viedokli, ka konceptuāli likumprojekts atbalstāms (tieši tā nolēma arī komisija), bet nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu šīs jaunās normas par tiesībām un pienākumiem un izvērtētu to atbilstību pārējiem likumiem un definīcijām.

Tātad visticamāk uz likumprojekta otro lasījumu sagaidāmi gana daudzi priekšlikumi, kas iepriekš minētajās nostādnēs varētu viest izmaiņas. Taču skaidrs arī tas, ka to nepieciešamību izraisījusi uzņēmumu un iestāžu amatpersonu, kā arī privāto mājokļu īpašnieku nevērīgā, beztbildīgā un nereti bezkaunīgā attieksme pret ugunsdrošības sargiem un normatīvo aktu prasību ignorēšana. Bet katrā ziņā jāgatavojas jau laikus: VUGD amatpersonām neapšaubāmi būs plašākas tiesības pārbaudīt un sodīt.

Sadarbība ar kaimiņvalstīm – vienkāršāka

Likumprojektā pilnveidots arī tiesiskais regulējums VUGD sadarbībai ar kaimiņvalstu dienestiem. Šobrīd likums nedod tiesības VUGD gadījumos, kas nav uzskatāmi par katastrofām, bez Ministru kabineta lēmuma sniegt palīdzību kaimiņvalstu atbildīgajām institūcijām ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos, kā arī lūgt un saņemt attiecīgu palīdzību no kaimiņvalstu atbildīgajām institūcijām.

Piemēram, pašlaik likuma 14.panta 1.2daļa nosaka – pamatojoties uz starptautisko līgumu, līdz VUGD struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus Latvijas teritorijā var vadīt Eiropas Savienības dalībvalsts ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ir notikuma vietā. Kā skaidro VUGD Krīzes vadības nodaļas priekšnieks Kaspars Druvaskalns, minētā norma neatbilst starptautiskajai praksei un nav pieļaujama situācija, ka valsts kompetentās iestādes amatpersonu tiešās funkcijas un pilnvaras var nodot citu valstu amatpersonām. Turklāt starptautiskajos līgumos noteiktie principi paredz, ka uzņemošā valsts nes pilnu atbildību par veikto pasākumu pamatotību, samērību un likumību.

"Iedzīvotājiem pēc VUGD amatpersonas pieprasījuma jāatļauj veikt ugunsdrošības uzraudzību savā īpašumā."

"Turklāt ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 15.pantā ir norādītas tiesības, kādas ir ugunsdzēsības un glābšanas darbu vadītājam – komandēt policiju, bruņotos spēkus un pārējos dienestus," saka K.Druvaskalns. "Nav iedomājams, ka kāda ES amatpersona komandētu mūsu dienestus. Tāpēc likuma grozījumos šī norma tiek svītrota. Savukārt 23.panta pirmā daļa ir papildināta ar tiesībām VUGD noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus ar citu valstu kompetentajām institūcijām. Līdz šim trūka abpusējās saites slēgt līgumus par palīdzības saņemšanu un tās sniegšanu. Turklāt jau kopš pagājušās desmitgades sākuma ar visām kaimiņvalstīm šādi starptautiskie līgumi ir noslēgti un uz to pamata (kas nebija likumā noteikts) norisinās operatīvā sadarbība. Tādējādi likumprojektā iekļauts jauns 23.2pants "Starptautiskās palīdzības sniegšana un lūgšana valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir sauszemes robeža". Šobrīd Civilās aizsardzības likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets var lemt par starptautiskās palīdzības sniegšanu vai lūgšanu. Bet praksē tas ir diezgan ilgi saskaņojams process, tāpēc minētajā pantā iekļauts regulējums, ka VUGD ne ilgāk kā 24 stundas pēc lūguma saņemšanas ir tiesīga sniegt palīdzību kaimiņvalsts teritorijā, kā arī uzaicināt palīdzību no kaimiņvalsts. Lēmumu par to var pieņemt VUGD vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Šis regulējums ir saskaņots ar Lietuvu un Igauniju, kur strādā pie līdzīgiem likumprojektiem, lai arī viņu pusē būtu šādas tiesības."

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU