"Visizplatītākie ugunsgrēku iemesli apkures sezonas laikā ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, kā arī šķidrā kurināmā ierīces. Tāpat ugunsnelaimes izraisa kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana. Iedzīvotājiem jāatceras būt uzmanīgiem un ievērot ugunsdrošības noteikumus," norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inese Veisa.
Kā liecina VUGD mājaslapā sniegtā informācija, iestājoties aukstākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits. Iemesls tam nereti ir, piemēram, neiztīrīti dūmvadi vai intensīvi kurinātas krāsnis.
Apkures sistēmas sagatavošana
Pirms apkures sezonas atklāšanas ir nepieciešams veikt attiecīgus priekšdarbus, lai konkrēto siltuma ierīci (piemēram, malkas vai gāzes krāsni) sagatavotu sezonai. Arī sezonas laikā ir jāseko līdzi konkrētās apkures ierīces stāvoklim, lai tā būtu piemērotā kārtībā un nodrošinātu drošu siltuma padevi.
Lai izvairītos no nelaimes, sertificētam skursteņslauķim reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Pirms apkures sezonas no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem ir jāiztīra sodrēji. Pašā sezonas laikā sodrēji jātīra ne retāk kā divas reizes apkures krāsnīm un virtuves pavardiem un reizi mēnesī - ilgdedzes speciālajām krāsnīm.
"Iestājoties aukstākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits."
Svarīgi ir arī pievērst uzmanību bēniņiem un sienām, kur visbiežāk atrodas krāšņu dūmkanāli, stāsta I.Veisa. Vietām, kur atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu, ugunsdrošu krāsu, jo ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī izdedži vai kvēlojošas ogles. Šī iemesla dēļ ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles; tos jāizber attiecīgi ierīkotās vietās, ne tuvāk par sešiem metriem no degspējīgām ēkām un būvēm.
"Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas," skaidro I.Veisa.
Jāievēro piesardzība
Piesardzība ar sildierīcēm jāievēro visas apkures sezonas laikā. VUGD pārstāve I.Veisa norāda uz darbībām, kas paaugstina ugunsbīstamību un tāpēc nav ieteicamas:
- novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem;
- atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās lietošanas noteikumi;
- novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (piemēram, pārāk tuvu žāvēt drēbes vai apavus);
- kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
- vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
- izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
- krāsnis pārkurināt.
"Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties," paskaidro I.Veisa. Tādēļ ik pa laikam ieteicams pārbaudīt un parūpēties, lai vadu iekšējās sienas būtu tīras un neradītu papildu risku liesmu izcelšanās iespējai.
Jāatceras, ka pareizi un atbildīgi apsaimniekojot kurināmo ierīci un uzmanīgi to lietojot, ir iespējams izvairīties no ugunsnelaimes un tās radītajiem postījumiem, kas ne vienmēr ir labojami.
Zvans 112
Ja tomēr izceļas ugunsgrēks, nekavējoties jāzvana pa tālruni 112, jānosauc mājokļa adrese, ugunsgrēka izcelšanās vieta, ziņotāja vārds, uzvārds un tālruņa numurs, kā arī jāsniedz visa papildu pieprasītā informācija par ugunsnelaimi.
I.Veisa stāsta: ja liesmu apņemtā platība ir neliela, to iespējams apdzēst pašu spēkiem ar blīva audekla gabalu, segu vai galdautu – ne ilgāk kā 90 sekunžu laikā. Ja liesmu nodzēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, dzīvoklis ir nekavējoties jāpamet un jāgaida ugunsdzēsēju ierašanās.
"Ja izceļas ugunsgrēks, nekavējoties ir jāzvana pa tālruni 112."
Ja ir aizdegusies plīts, liesmu var apslāpēt ar jau minēto blīva audekla gabalu, segu vai galdautu. "Virtuvē vienmēr atradīsies arī ūdens, ar ko apslāpēt liesmas. Nekad uguns dzēšanai neizmantojiet miltus – tie var uzliesmot vai pat radīt eksploziju," brīdina I.Veisa. Blīvu audekla gabalu, segu vai galdautu kā liesmu apslāpētāju var izmantot arī tad, ja ir aizdegusies kāda elektroierīce, bet vispirms tā jāatvieno no elektrotīkla.
Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā
Parasti, sākoties ugunsgrēkam, cilvēki krīt panikā un pieļaujot nelabojamas kļūdas, no kurām ir iespējams izvairīties. Ja ir piemeklējusi nelaime, ir jācenšas rīkoties apdomīgi un savaldīgi, lai bojājumi būtu iespējami mazāki. Tam var noderēt VUGD pārstāves I.Veisas sniegtie padomi, kā rīkoties liesmu gadījumā.
Speciāliste iesaka maksimāli kontrolēt emocijas un nerīkoties haotiski, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina iespējas izglābties. Ja ugunsgrēks izcēlies nakts laikā un tas tiek konstatēts pēc pamošanās, rīkoties šādi:
- bez kavēšanās rāpot uz durvju pusi un mēģināt uztaustīt durvis;
- ja durvis ir karstas, nevērt tās vaļā, bet aizbāzt spraugas, izmantojot, piemēram, mitrus dvieļus, segas, palagus vai drēbes;
- ja istabas durvis nav karstas, sākotnēji pārliecināties, ka aiz tām nav dūmu un uguns un tad doties uz tuvāko izeju un nekavējoties izsaukt VUGD;
- ja paliekat dzīvoklī, jo liesmu dēļ nav iespējams doties uz izeju, ieteicams mazliet pavērt logu, bet neatvērt to pilnībā, lai nerastos caurvējš, kas veicinās dūmu pieplūdumu istabā;
- ja iespējams, pēc iespējas ātrāk ir jāzvana uz VUGD pa tālruni 112 un jāizsauc glābēji;
- gaidot ugunsdzēsējus, no dūmiem var patverties zem palodzes; lai atvieglotu elpošanu, ar mitru materiālu aizklāt degunu un muti.
Atcerieties, ka lēciens pa logu ne vienmēr būs labākais risinājums. VUGD pārstāve atgādina, ka daudzi ļaudis, kas ugunsgrēkā būtu varējuši izdzīvot, gaidot palīdzību, ir gājuši bojā, lecot no bīstamiem augstumiem.
