NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. maijā, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tava drošība
4
4

Starptautisks projekts ugunsdrošībai Rīgas vēsturiskajā centrā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Piebraucamie ceļi vēsturiskajai apbūvei, kas bija itin ērti karietēm, bieži vien nav piemēroti mūsdienu operatīvo dienestu tehnikas izmēriem. Ja, piemēram, tuvplānā esošo namu augšstāvā būtu iemeties ugunsgailis, kolorītā dekorācija (aukla ar veļas dienas atribūtiem) būtu kaut ne būtiskākais, taču lieks traucēklis ugunsdzēsēju mašīnas kāpņu izbīdīšanai.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Ugunsgrēks vienmēr ir liela nelaime, it īpaši, ja tā skar vēsturisko apbūvi, kad īsā laikā pelnos pārvēršas cilvēka gadu gaitā radītais un krātais. Šo ēku dizains, projektēšanas un būvniecības īpatnības, kā arī kokmateriālu plašais pielietojums un ugunsaizsardzības sistēmu trūkums veicina ugunsgrēku strauju izplatīšanos, kas operatīvajiem dienestiem sarežģī dzēšanas un glābšanas darbus.

Lai mazinātu ugunsnelaimju riskus Rīgas vēsturiskajā centrā Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) ir uzsācis starptautisku projektu "Ugunsdrošības uzlabošana vēsturiskās ēkās" (HERITPROT).

Projekta iniciatore – Spānija

"Šā projekta iniciatori ir pazīstamais kūrorts Tenerife Spānijai piederošajās Kanāriju salās. Pilsētas vēsturisko centru pirms vairākiem gadiem skāra liela ugunsnelaime," stāsta RD Pilsētas attīstības departamenta projektu vadītājs Armands Rabovičs. "Tāpēc spāņi nolēma vietās ar vēsturisku apbūvi aktualizēt ugunsdrošības problemātiku, jo šie jautājumi varētu būt aktuāli ne tikai Spānijai."

Tālab pērnā gada janvārī ar ES finansiālo atbalstu tika uzsākts projekts, kura mērķis ir pilsētu vēsturiskajos centros ieviest ugunsnelaimju prevencijas pasākumus.

Šobrīd projektā ir iesaistīti desmit partneri no deviņām valstīm – Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Ungārijas, Rumānijas un citām zemēm.

Kopumā ES šim projektam ir atvēlējusi aptuveni 1,5 milj. eiro. Savukārt Rīgas daļa (tostarp Rīgas pašvaldības finansējums) veido 144 tūkst. eiro.

Sasniedzamos projekta mērķus var iedalīt vairākās grupās. "Vispirms šeit jāmin risku definēšana – sākot ar vēsturisko būvju celtniecības īpatnībām līdz ūdens apgādes inženierkomunikācijām un piekļuvei vēsturiskiem objektiem," uzsver A.Rabovičs.

Uz šīs bāzes visi projekta dalībnieki sagatavos labās prakses dokumentus, kurus noslēgumā apvienos vienotā rokasgrāmatā, kas kļūs par pamatdokumentu, veidojot konkrētus rīcības plānus ugunsnelaimju novēršanas pasākumiem.  

HERITPROT projekta ietvaros tiks organizētas apmācības, starptautiski semināri un konferences, kā arī sagatavotas brošūras vēsturiski nozīmīgu ēku īpašniekiem par ugunsdrošības problemātiku.

"Ar projekta laikā uzkrāto informāciju dalīsimies ar VUGD, vēsturisko ēku īpašniekiem, arhitektiem, kas gatavo ēku renovācijas projektus, un citiem interesentiem," stāsta A.Rabovičs. "Tāpēc esam iecerējuši sagatavot rokasgrāmatu, kurā izklāstīsim projekta gaitā izdarītos secinājumus, un dosim rekomendācijas, lai mazinātu ugunsgrēka riskus. Tāpat gribam sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām."

Šī rokasgrāmata varētu kļūt par labu paraugu līdzīgu plānu veidošanā pārējās Latvijas pilsētās, kurās ir vēsturiskā apbūve, piemēram, Cēsīs, Kuldīgā un citviet.

HERITPROT projekta mērķis – Rīgas vēsturiskais centrs

Rīgas vēsturiskais centrs ir Pasaules kultūras mantojuma vieta numur 852, kas 1997.gada 4.decembrī tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pasaules kultūras un dabas mantojuma komiteja ir atzinusi, ka "Rīgas vēsturiskajam centram, kuru veido salīdzinoši labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas struktūra, ir ievērojama universāla vērtība, un to rada viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūras objektu daudzums un kvalitāte, kurai līdzīgas nav citur pasaulē, kā arī 19.gadsimta koka arhitektūra".

Rīgas vēsturiskā centra teritorija aizņem 435 hektārus jeb 1,4 procentus galvaspilsētas platības un tajā atrodas ap 4000 ēku.       

Galvaspilsētas arhitektūras mantojumā sastopami visi arhitektūras stili. Sākot no romānikas izcilākajiem piemēriem Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē, gotikai raksturīgām velvju konstrukcijām Sv.Pētera un Sv.Jāņa baznīcā līdz eklektiskai dekoratīvā jūgendstila spilgtākajiem paraugiem Alberta ielas apbūvē un koka namiņiem Pārdaugavā. 

"Kopumā šī Rīgas vēsturiskā centra daudzveidība balstās uz trīs vaļiem – viduslaika ēkām, jūgendstila namiem un 19.gadsimta koka arhitektūru, kura visvairāk pakļauta ugunsnelaimēm," uzsver Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas eksperts Jānis Lejnieks. "Šīs ēkas būtu dalāmas vairākās pamatgrupās. Vispirms jāmin publiskās ēkas – baznīcas, muzeji un citi. Tajās parasti ir izveidoti īpaši plāni rīcībai ugunsgrēka gadījumā, kā arī paredzēti evakuācijas ceļi un glābšanas darbu prioritātes."

"Spāņi nolēma aktualizēt ugunsdrošības problemātiku vietās ar vēsturisku apbūvi."

Lielāko daļu vēsturiskā centra apbūves veido tā dēvētā fona apbūve, kurā atrodas biroji, veikali un dzīvokļi. Ar šiem namiem parasti nav problēmu līdz brīdim, kad tie tiek pamesti. To starpā paaugstinātu bīstamību rada koka ēkas, kurās ugunsgrēkus parasti izraisa bezpajumtnieki.

Diemžēl ugunsgrēki vēsturiskām ēkām rada ne tikai neatgriezeniskus zaudējumus vai bojājumus, bet sarežģī arī operatīvo dienestu darbu. Ēku veidols, projektēšanas īpatnības, būvniecība, it īpaši daudzveidīgais kokmateriālu pielietojums un nesakārtotas ugunsaizsardzības sistēmas, veicina uguns strauju izplatīšanos, kā arī apgrūtina dzēšanas un glābšanas darbus operatīvajiem dienestiem.

Visvairāk ugunsgrēku – dzīvojamās mājās

No 2008. līdz 2012.gadam Rīgas vēsturiskā centra ēkās kopumā ir reģistrēti 799 ugunsgrēki. Šī bēdīgā uzskaitījuma neapšaubāms līderis ir Latgales priekšpilsēta vidēji ar 56 ugunsgrēkiem ik gadu. Tai seko Centra rajons ar nedaudz vairāk par 40 ugunsgrēkiem. Labāka situācija ir vērojama Kurzemes priekšpilsētas senajā apbūvē, kur notikušas tikai trīs ugunsnelaimes. 

Aizvadīto piecu gadu laikā apogejs tika sasniegts 2010.gadā, kad Rīgas vēsturiskajā centrā tika reģistrēti 177 ugunsgrēki. Savukārt pērn to skaits ir sarucis līdz 133, kas, protams, arī nav maz.

Šajos piecos gados visvairāk ugunsgrēku reģistrēti dzīvojamā sektorā – kopumā 532 ugunsnelaimes. Sparīgi ir dedzis arī neapsaimniekotās būvēs, kurās notikuši 140 ugunsgrēki. Arī publiskās ēkas 43 reizes ir cietušas no uguns. Savukārt visretāk sarkanais gailis viesojies medicīnas iestādēs un jaunbūvēs.

VUGD vecākais inspektors Aleksandrs Babra gan secina, ka kopumā ugunsgrēku skaitam pēdējos gados ir tendence samazināties un visvairāk ugunsgrēku izceļas dzīvojamā sektorā un neapsaimniekotās būvēs, kam seko ugunsnelaimes publiskās ēkās.

"Ugunsgrēku skaits samazinās vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, rekonstruējot ēkas, krāsns apkure tiek aizstāta ar centralizētu siltuma piegādi. Tāpat tiek izbūvēti pagrabi un bēniņu telpas, atjaunotas elektroapgādes sistēmas. Taču būtiskas ugunsdrošības problēmas rada tā dēvētais sociālais faktors," uzsver A.Babra. 

Kā liecina pētījumi, publiskajās būvēs, tostarp biroju ēkās, ugunsgrēks var izcelties iestādes telpās, degot elektroietaisēm – datoram, kafijas kannai, elektroinstalācijai –, kā iemesls parasti ir īssavienojums. Turklāt bīstamas ir tieši palīgtelpas, kurās darbinieki pastāvīgi neuzturas.

Ugunsnedroša situācija var veidoties arī pakalpojumu objektos – skaistumkopšanas salonos, pirtīs, kur izmanto dažādas elektroierīces.

"Savukārt dzīvojamā sektorā (dzīvokļos) ugunsgrēks parasti izceļas dzīvojamā vai guļamistabā," turpina A.Babra. "Tad galvenokārt deg mēbeles vai sadzīves elektrotehnika. Taču ārpus mājokļa namā visvairāk ir degušas dzīvokļu ārdurvis, kas, ļoti iespējams, saistāms ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Visai bieži ugunsgrēks sākas arī ārpus ēkas, piemēram, atkritumu konteineros.

"Rokasgrāmata varētu kļūt par labu paraugu līdzīgu plānu veidošanā pārējās Latvijas pilsētās."

Ir vērojama atšķirība starp dažādiem vēsturiskā centra rajoniem. Piemēram, pilsētas centrā vairāk deg biroju telpas, bet Latgales priekšpilsētā ugunsnelaimes vairāk skārušas pakalpojumu sniegšanas objektus – pirtis, skaistuma kopšanas salonus." 

Protams, nevar aizmirst arī pamestās būves, kurās bezpajumtnieki, lai sasildītos un pie reizes iebaudītu kādu grādīgu dzērienu, kurina ugunskurus. Šāda uzdzīve it bieži beidzas ar lielu jezgu – uguns liesmām, sirēnām, policiju un mukšanu.

Šeit gan jāpiebilst, ka VUGD vairs neizmeklē ugunsgrēka cēloņus. Tagad tā ir Valsts policijas kompetence. Taču labā ziņa ir tā, ka ugunsnelaime nav skārusi nevienu muzeju, kas liecina, ka šajās ēkās ir sakārtota ugunsdrošības sistēma.

Ugunsdrošības prasības "izkaisītas" daudzos likumos, normatīvos, standartos

"Diemžēl Latvijā nav vienota būvnormatīva, kurā būtu apkopotas visas ugunsdrošības prasības," norāda A.Babra.

Vispirms šeit jāmin Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, MK noteikumi "Ugunsdrošības noteikumi", kā arī virkne Latvijas būvnormatīvu (LBN). Piemēram, LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" nosaka būvju, tostarp ēku, tehniskās apsekošanas darba kārtību un saturu. Savukārt LBN 206-99 "Koka konstrukciju projektēšanas nosacījumi" pievēršas koka konstrukcijām jaunceļamās un rekonstruējamās ēkās un būvēs.

Latvijā kopumā šobrīd spēkā ir vairāk nekā desmit būvnormatīvu, kuros ir noteiktas ugunsdrošības prasības, kas jāievēro, projektējot vai būvējot būves. Turklāt tos papildina ap simt Latvijas un Eiropas standartu, kuros ir noteiktas ugunsdrošības prasības. Turklāt tie, tāpat kā citi tiesību akti, ir saistoši būvniecības dalībniekiem.

Arī pašvaldības savās administratīvajās teritorijās var izvirzīt īpašas prasības. Piemēram, Rīga ir pieņēmusi vairākus saistošos noteikumus, kas nosaka būvniecības regulējumu, tai skaitā ugunsdrošības prasības. Tādēļ būvniecības dalībniekiem un objektu īpašniekiem ir labi jāpārzina liels skaits normatīvo aktu. Lai atvieglotu būvniecības dalībnieku un ēku īpašnieku darbību, šā projekta gaitā tiks izveidots normatīvu aktu un ugunsdrošības prasību apkopojums jeb normu kopsavilkums. Tas, kā novērtē A.Babra, ļaus vieglāk orientēties normatīvajā bāzē.

Vecrīgā ugunsdzēsējiem grūti

Lai sāktu cīnīties ar liesmām, ugunsdzēsējiem vispirms jānokļūst līdz degošajai mājai. Taču piebraucamie ceļi vēsturiskajai apbūvei, kas bija itin ērti karietēm, bieži vien nav piemēroti mūsdienu operatīvo dienestu tehnikas izmēriem. Tie ir pārāk šauri un nereti nožogoti, lai liegtu transporta kustību.

HERITPROT projekta laikā tiks izstrādāti priekšlikumi Rīgas vēsturiskā centra pielāgošanai operatīvo dienestu tehnikai, kā arī piedāvāti alternatīvi risinājumi piekļuvei vēsturiskajām būvēm. Ņemot vērā vēsturisko centru būvju visai sarežģīto konfigurāciju, īpašu uzmanību pievērsīs jumtiem, būvju iekšpagalmiem, kur likvidēt degšanu ir īpaši sarežģīti.

"Ugunsgrēki vēsturiskām ēkām rada ne tikai neatgriezeniskus zaudējumus vai bojājumus, bet sarežģī arī operatīvo dienestu darbu."

Piemēram, Vecrīgā šobrīd ir nodrošinātas četras iebrauktuves, bet tās nav caurbraucamas, kas sarežģī piekļuvi objektam. Tāpēc VUGD operatīvajam dienestam ir jābūt aktuālai informācijai par īsāko maršrutu uz ugunsgrēka vietu. Pētījumā tiks apsekota Vecrīga, lai izveidotu karti - kur var un kur nevar iebraukt ugunsdzēsības tehnika.

Kā liecina apsekojumi, zem vecpilsētas atrodas teju vai otra pilsēta – pagrabi, kas stiepjas vairāku namu garumā, šķērso ielas; kā arī šahtas, ejas, kas savukārt sarežģī ugunsgrēka likvidēšanu, jo ugunsdzēsēju mašīnas gluži vienkārši var iebrukt kādā ne visai drošā pagrabā.  

Vecrīgā ir izveidots centrālais ūdensapgādes tīkls, kam jānodrošina ūdens piegāde ugunsgrēka gadījumā. Diemžēl tā jauda nav pietiekama ugunsdzēsēju tehnikai, tāpēc projekta gaitā tiks sagatavoti priekšlikumi šīs sistēmas uzlabošanai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU