Kā uzstādāma un par ko ziņo ugunsgrēka atklāšanas sistēma

Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ir svarīga gadījumos, kad sabiedriskā ēkā ir izveidojusies bīstama situācija un ir nepieciešams sniegt paziņojumu tās apmeklētājiem. Līdz ar to šī sistēma ir aktuāla tiem, kuri pārvalda sabiedriskās ēkas, birojus, ražotnes un veikalus, kuros ik dienas uzturas apmeklētāji vai darbinieki.

Signalizācijas sistēmas un normatīvie akti

Viena no pamatietaisēm, ar kurām obligāti jāaprīko sabiedriskās būves, ir ugunsgrēku atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Tās galvenais uzdevums ir fiksēt ugunsgrēka pazīmes un ziņot par briesmām.

Automātiskā ugunsaizsardzības sistēma trauksmes, bojājumu, bloķēšanas ierīču un sistēmu signālus automātiski pārraida uz kontroles un signalizācijas ierīci (pulti), kuru pastāvīgi uzrauga personāls. Šādu sistēmu ierīkošanu reglamentē visai plaša normatīvā bāze.

Vispirms jāmin Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.498 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība"", kuros automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma definēta kā stacionāra inženiertehniska sistēma, kas automātiski atklāj ugunsgrēka izcelšanos un kas signālu par ugunsgrēku vai sistēmas bojājumiem pārraida uz kontroles un signalizācijas pulti, ugunsgrēka gadījumā aizsargājamā būvē iedarbina trauksmes signālu izziņošanas ierīces, kā arī ieslēdz/izslēdz citu inženiertehnisko sistēmu vadību (piemēram, dūmu novadīšanas sistēmu, ventilācijas vai gaisa apsildes sistēmas). Tāpat šajos noteikumos iekļautas prasības par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu un ierīču izvietojumu.

"Viena no pamatietaisēm, ar kurām obligāti jāaprīko sabiedriskās būves, ir ugunsgrēku atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma."

"Šie un virkne citu normatīvo aktu ir vērsti uz ugunsdrošības nodrošināšanu, atbilstošu sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī personāla rīcību, atskanot trauksmes signālam," skaidro SIA "GRIFS AG" tehniskā departamenta direktors Roberts Lukss.

Drošības kontekstā var minēt MK noteikumus Nr.423 "Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība", kas noteic: ja komersanta objektā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku, bet tas nav paaugstinātas bīstamības objekts, civilās aizsardzības plānu izstrādā tādā apjomā, ciktāl uz minēto objektu attiecināmas šajos noteikumos minētās prasības, ņemot vērā objekta struktūru, saimniecisko darbību, kā arī iespējamos iekšējos un ārējos apdraudējumus. Komersanta objekta vai iestādes civilās aizsardzības plānu apstiprina komercsabiedrības vadītājs, individuālais komersants vai iestādes vadītājs. Pie tam šis plāns ir jāsaskaņo un jāiesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) teritoriālajā struktūrvienībā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc komersanta vai iestādes objekta ekspluatācijas sākšanas.

Ugunsdrošības sistēmas izveide un ekspluatācija

Ugunsgrēka atklāšanas sistēmas ierīkošana sākas, izstrādājot projektu, kurā ietilpst sistēmas iekārtu izvietošanas plāns, kas tiek veidots atbilstoši normatīvajai bāzei. Iekārtas izvēlas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem un atbilstoši telpu specifikai. Papildus ugunsgrēka atklāšanas un izziņošanas sistēmai var uzstādīt arī balss apziņošanas sistēmu. To galvenokārt ierīko IV tipa lietošanas veida būvēs un telpās, tai skaitā veikalos, kuru stāvu kopējā platība pārsniedz 200 m² un kur vienlaikus var atrasties vairāk nekā 500 lietotāju.

Balss apziņošanas sistēmu var saslēgt ar ugunsgrēka atklāšanas un izziņošanas sistēmu, kurai nostrādājot automātiski tiek atskaņoti balss ieraksti par rīcību ārkārtas gadījumā. Tāpat pastāv iespēja, ka šo sistēmu aktivizē objekta atbildīgās personas. Ar projektēšanu nodarbojas īpaši apmācīti un sertificēti darbinieki.

"Papildus ugunsgrēka atklāšanas un izziņošanas sistēmai var uzstādīt arī balss apziņošanas sistēmu."

Atbilstoši situācijai un uzdevumiem tiek izvēlēti attiecīgi detektori. Piemēram, optiskie dūmu detektori brīdina par redzamu dūmu parādīšanos apsargājamā telpā. Lielām platībām tiek izmantoti infrasarkano staru dūmu detektoru komplekti (raidītājs un uztvērējs), kuru darbības attālums sniedzas no pieciem līdz 120 metriem. Savukārt siltuma detektori signalizē, ja temperatūra paaugstinās virs noteiktas temperatūras atzīmes. Jāpiebilst, ka siltuma detektorus izvieto telpās, kurās nav iespējams izmantot dūmu detektorus.

Pēc sistēmas uzstādīšanas tiek sagatavota un iesniegta pasūtītājam virkne dokumentu par objektā uzstādītajām iekārtām, to izvietojumu atbilstoši reālajai izpildei, sistēmu tehniskās apkopes reglaments, sistēmu tehniskie projekti, ekspluatācijas instrukcijas, ražotāja tehniskās pases un atbilstības dokumenti un žurnāli, kuros objekta ekspluatācijas laikā tiek fiksētas visas sistēmas pārbaudes, kā arī bojājumi un darbības traucējumi.

Kā uzrauga ugunsdrošības sistēmu?

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un izziņošanas sistēmas darbība atspoguļojas īpašā pultī, kura jāuzrauga visu diennakti. Ja tas nav iespējams klātienē, šī informācija tiek novadīta uz apsardzes uzņēmuma pulti vai citur, kur iespējama sistēmas nepārtraukta uzraudzība.

Tāpat automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijai objektā jānorīko darbinieks, kas ir atbildīgs par automātisko ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatāciju. Šim cilvēkam ir jāpārzina sistēmas ekspluatācija un aizsargājamo telpu izvietojums jeb, precīzāk, kur ir novietoti detektori. Tāpat viņam ir jābūt apmācītam, kā rīkoties, ja no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēku vai iekārtas bojājumu. Norīkotā cilvēka un personāla turpmākās darbības nosaka rīcības vai evakuācijas plāni.

"Nepieciešamās darbības ugunsgrēka gadījumā nosaka rīcības plāns," skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs. "Savukārt objektos, kuros var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem, iestādes vadītājs atbilstoši Latvijas valsts standartam izstrādā cilvēku evakuācijas plānu. Tajā tiek norādītas evakuācijas izejas un papildizejas, evakuācijas maršruti un virzieni, evakuācijas kāpnes, ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietas un evakuācijas plāna izvietojuma vieta, kā arī vietas, kur atrodas trauksmes pogas.

"Ja ugunsdrošības sistēma ceļ trauksmi, obligāti ir jāsāk cilvēku evakuācija."

Attiecīgās iestādes personālam ir jāzina, kā pašiem atstāt telpas, kā arī jāpalīdz evakuēt cilvēkus, kuri atrodas šajā ēkā. Evakuācijas kārtība ir noteikta divos dokumentos - Ugunsdrošības instrukcijā un Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumā.

Objekta vadītājs vai apsaimniekotājs izstrādā instrukciju par gadījumiem, kad pienāk signāls no ugunsdrošības sistēmām."

Evakuācijas plānu izstrādi regulē MK noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi", kuros noteikts, ka ēkām, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), izstrādā cilvēku evakuācijas plānu atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.