Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pilnveidojot būvniecības tehnoloģijas un materiālus, augstākas kļūst arī prasības ēku drošībai un komfortam.
FOTO: A.F.I
Būvnormatīvā LBN 016-11 "Būvakustika" (salīdzinājumā ar pašreiz esošo LBN 016-03 "Būvakustika") svarīgākais jaunums ir konkrētas trokšņu aizsardzības un akustiskās prasības, kas nodrošinās iespēju projektēt būves, kurās iedzīvotāji varēs izvēlēties sev tīkamu akustisko komforta līmeni.
Savukārt LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" (nomainīs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība") izvirza minimālās ugunsdrošības prasības jaunbūvēm, renovējamām un rekonstruējamām būvēm saistībā ar to plānojumu, prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos atkarībā no būves izmantošanas veida un iespējamās ugunsslodzes, kā arī vairākas citas prasības.
LBN 016-11 "Būvakustika" stāsies spēkā šā gada 1. septembrī, bet LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" nedaudz vēlāk – 2012. gada 1. janvārī.
Mazinās piesārņojumu – troksni
Kā zināms, troksnis ir viens no faktoriem, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz cilvēku, pazemina tā darbspējas un kaitē veselībai. Tāpēc viens no būvniecības akustikas uzdevumiem ir cilvēku aizsardzība no ikdienas trokšņiem.
"Pilnveidojoties un rodoties jauniem būvakustisko konstrukciju risinājumiem, kā arī saistībā ar jaunu skaņas izolācijas materiālu ienākšanu tirgū, palielinās arī prasības pēc augstāka komforta līmeņa nodrošinājuma ēku telpās," saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Jaunais būvnormatīvs, atkarībā no akustiskā komforta līmeņa, nosaka būvju telpu iedalījumu četrās – A, B, C un D – klasēs. D klases prasības attiecinātas uz šobrīd esošo ēku telpām, un turpmāk šāda tipa ēkas vairs netiks būvētas. Savukārt C klases prasības telpām ir minimālās prasības, kuras tiek noteiktas kā obligāti piemērojamas jaunu ēku projektēšanai un nodrošina telpās esošajiem cilvēkiem trokšņa ierobežošanu līdz līmenim, kas neapdraud viņu veselību un ļauj justies komfortabli. Projektējot būves telpas atbilstoši A un B klases prasībām, tiks nodrošināts īpaši augsts akustiskā komforta līmenis, ko panāks, maksimāli ierobežojot traucējošā trokšņa rašanos un izplatīšanos.
Normatīvajā aktā ir precizētas vai svītrotas vairākas normas, kas jau ir noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr.597 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība". Tie ir jautājumi par vides trokšņa novērtēšanu akustiskajās diskomforta zonās.
Būvnormatīvs attiecas uz publiskām un dzīvojamām ēkām un apbūves teritoriju visā to dzīves ciklā: veicot izpēti, projektēšanu, būvniecību, kapitālo remontu, rekonstrukciju, restaurāciju, paplašināšanu un pārprofilēšanu, bet neattiecas uz ražošanas, tehniskajām un speciālas nozīmes telpām, kā arī uz būvēm (piemēram, ierakstu un pārraides studijām un skaņu režijas telpām), kurām tiek izvirzītas īpašas akustiskās prasības un akustiskos parametrus nosaka pasūtītājs.
"Pilnveidojoties un rodoties jauniem būvakustisko konstrukciju risinājumiem, palielinās arī prasības pēc augstāka komforta līmeņa nodrošinājuma ēku telpās."
Būvnormatīvā ir noteiktas arī skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām atkarībā no telpas iedalījuma klasēs, kā arī noteikta vides trokšņa avotu tuvumā esošo ēku ārējo norobežojošo konstrukciju nepieciešamā skaņas izolācija.
I. Oša uzsver, ka būvprojekti, kuri akceptēti vai iesniegti akceptēšanai būvvaldē līdz šā gada 31. augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst LBN 016-03 prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši jaunā būvnormatīva prasībām.
Sadarbībā ar nozares standartizācijas tehnisko komiteju ir izveidots Latvijas nacionālo standartu saraksts, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei. Normatīvā ir arī norāde, kur šo sarakstu atrast. Taču sarakstā iekļautie standarti netiek noteikti kā obligāti piemērojami. Brīvprātīga Eiropas standartu prasību ievērošana ir viens no pakalpojumu kvalitātes politikas principiem, lai veicinātu to pakalpojumu saderību, kurus nodrošina pakalpojumu sniedzēji dažādās Eiropas valstīs. Šāds princips sekmē salīdzinošo pārbaužu un testēšanas attīstību.
Jaunais būvnormatīvs papildināts ar vairākiem pielikumiem. Piemēram, 3. pielikumā noteiktas skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošām konstrukcijām atkarībā no telpas iedalījuma klasēs, bet 4. pielikumā grafiskā veidā noteikta vides trokšņa avotu tuvumā esošo ēku ārējo norobežojošo konstrukciju nepieciešamā skaņas izolācija.
Normatīvā akta tiesiskais regulējums attiecas uz būvniecības procesā iesaistītām fiziskām un juridiskām personām būvprojektēšanas un būvdarbu izpildes stadijās, un tā prasības būs saistošas būvniecības ieceres īstenotājiem (pasūtītājiem) un būvmateriālu ražotājiem.
Koka ēkas varēs būvēt augstākas
Būvnormatīvs LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" izvirza minimālās ugunsdrošības prasības jaunbūvēm, renovējamām un rekonstruējamām būvēm. Jāuzsver, ka būvnormatīva teksts strukturēts būvprojektēšanas tehnoloģiskā secībā tā, lai lietotājam (projektētājam) tas būtu parocīgi. Ugunsdrošības funkcionālās prasības izvirzītas, balstoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnisko nodrošinājumu, kas tiek piemērots, veicot glābšanas darbus, nosakot par kritēriju būves augstākā stāva grīdas līmeni metros. Tātad, pilnveidojoties šai tehnikai, nākotnē normatīvs, ļoti iespējams, tiks grozīts.
LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" ietvertas prasības, kuras izriet no Eiropas Komisijas 2000. gada 8. februāra lēmuma 2000/147/EK, kas nosaka būvizstrādājumu ugunsdrošības klasifikācijas sistēmu un apzīmējumus: ugunsnoturības pakāpe, ugunsizturība un ugunsreakcija.
Tāpat būvnormatīvs nosaka būtiskās ugunsdrošības prasības, kas izriet no būvju plānojuma, prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos atkarībā no būves izmantošanas veida un iespējamās ugunsslodzes. Tas nosaka arī prasības evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai, ugunsgrēka signalizācijai un ugunsaizsardzības sistēmu ierīkošanai.
Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība", kur ugunsdrošības prasības būvēm tika noteiktas atkarībā no stāvu skaita vai būves augstuma, jaunajā LBN būves tiek iedalītas atkarībā no augstākā stāva grīdas līmeņa (8 un 28 metri), kas atbilst VUGD tehniskajam nodrošinājumam.
"Būvnormatīvs nosaka būtiskās ugunsdrošības prasības, kas izriet no būvju plānojuma."
Būvju iedalījums (septiņi būvju lietošanas veidi) ir atšķirīgs no Būvju klasifikācijas. Šajā gadījumā būves tiek iedalītas atkarībā no būves ugunsdrošības prasībām, būves lietotāju (cilvēku) skaita un evakuācijas iespējām.
LBN 201-10 pieļauj koka būvizstrādājumu izmantošanu, ja līdz ēkas augstākā stāva grīdas līmenim ir 8 metri, kas atbilst ēkas trim stāviem. Taču ir viens izņēmums, kas pieļauj koka konstrukciju (nesošo sienu un karkasa kolonnu) izmantošanu piecu stāvu biroja ēku būvniecībā.
Līdz šim būvnormatīvā esošās trīs būvkonstrukciju ugunsnoturības pakāpes ir papildinātas ar četrām jaunām apakšpakāpēm: U1 – U1a un U1b, U2 – U2a un U2b,U3.
Šāds ugunsnoturības pakāpju dalījums nodrošina, ka būvēm, kurām ir vienāda ugunsnoturības pakāpe U, taču atšķiras ugunsnoturības apakšpakāpes, var atšķirties pieļaujamā būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme un ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība, līdz ar to atšķiras arī šādās būvēs izmantotie būvmateriāli un to ugunsizturības rādītāji - būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase.
Jaunais būvnormatīvs nosaka arī prasības ārsienu siltumizolācijas sistēmām un tajās pielietojamiem materiāliem, kā arī horizontālo ugunsdrošu atdalošo joslu izveidei.
Detalizētas zibensaizsardzības prasības tiks iekļautas būvnormatīvā LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve".
