Policijas rīcības tiesiskais pamats paredzēts likumā “Par policiju”. Minētā likuma 3. pantā ir noteikti policijas uzdevumi, tostarp garantēt personu un sabiedrības drošību un novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Vienlaikus likuma “Par policiju” 5. panta trešā daļa noteic, ka policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu (BTAL) bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus, glabāt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, kā arī glabāt un lietot alkoholiskos un enerģijas dzērienus.

BTAL 73. panta pirmā daļa nosaka: katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, Bērnu aizsardzības centram, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli vai pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Savukārt atbildība par pārkāpumiem, kas saistīti ar tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kurus izdarījuši bērni, ir paredzēta BTAL 78. pantā.

Administratīvās atbildības likuma (AAL) 109. pants noteic, ka apskatē amatpersona tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu, un mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas; neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez to īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Atbilstoši AAL noteiktajam pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu (6. panta pirmā daļa).

Tādējādi, ja likumpārkāpumu ir izdarījusi persona, kura ir jaunāka par 14 gadiem, tad pie administratīvās atbildības par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu saskaņā ar BTAL 85. pantu ir saucami bērna vecāki, persona, kuras aprūpē bērns ir nodots ar bāriņtiesas lēmumu, vai persona, kura nodrošina bērna īslaicīgu aprūpi. Nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīta bāriņtiesa vai sociālie dienesti.

Tomēr, ņemot vērā, ka runa ir par nepilngadīgu personu līdz 14 gadu vecumam, bērna mantu apskate jāveic ar īpašu piesardzību, ievērojot bērna tiesības un cieņu, kā to paredz BTAL, kā arī ANO Bērnu tiesību konvencija, kas Latvijā ir spēkā esošs normatīvais akts.

Izglītības likuma 14. panta pirmās daļas 21.² punkts noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežo izglītojamā pārvietošanos. Šā likuma 22.¹ pants savukārt paredz, ka izglītības iestādei ir tiesības izglītojamo un tajā nodarbināto personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā ierobežot izglītojamajiem Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības – tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību –, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai.

Attiecīgi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumi Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 474) paredz izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pienākumu informēt par gadījumu, ja ir saņemta informācija vai rodas aizdomas, ka izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas, ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus vai citus priekšmetus, kas apdraud vai var apdraudēt viņa vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību (MK noteikumu Nr. 474 27. punkts).

Primāri informēšanas pienākums attiecas uz pašvaldības policiju vai Valsts policiju un nepilngadīgā izglītojamā vecākiem. Ja ar nepilngadīgā izglītojamā vecākiem nebūs iespējams sazināties, izglītības iestādei jārīkojas, ievērojot bērna labākās intereses, tai skaitā sadarbojoties ar izglītības iestādes dibinātāju/pašvaldību un Valsts vai pašvaldības policijas pārstāvjiem (ja nepieciešams), rodot bērna interesēm labāko risinājumu.

Attiecīgi MK noteikumu Nr. 474 28. punkts cita starpā paredz, ka izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas, par ko paziņo izglītojamam un nepilngadīgā izglītojamā vecākiem, tostarp izskaidrojot pārvietošanās ierobežojuma (norādot atrašanās vietu) un personīgo mantu pārbaudes būtību, kā arī pieprasa izglītojamam uzrādīt personīgās mantas.

MK noteikumu 474 29. punkts noteic, ka izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona, nodrošinot izglītojamā privātumu, vēl vismaz viena izglītības iestādes darbinieka klātbūtnē pārbauda izglītojamā uzrādītās personīgās mantas, kā arī vadītājs vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga, brīdinot izglītojamo, dokumentēt izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudi, izmantojot video vai skaņas fiksācijas ierīci.

Ja izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka izglītojamais ienesis izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos bīstamas vielas vai priekšmetus, vadītājs vai viņa pilnvarota persona informē par to pašvaldības policiju vai Valsts policiju un nepilngadīgā izglītojamā vecākus (MK noteikumu Nr. 474 30. punkts).

Savukārt MK noteikumu Nr. 474 33. punkts noteic, ka gadījumā, ja izglītojamais nepiekrīt savu personīgo mantu uzrādīšanai un pārbaudei, vadītājs vai viņa pilnvarota persona nekavējoties informē nepilngadīgā izglītojamā vecākus un pašvaldības policiju vai Valsts policiju un nodrošina izglītojamā uzraudzību līdz tās ierašanās brīdim.

Par izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudes rezultātu vadītājs vai viņa pilnvarota persona sastāda aktu. Vienu akta eksemplāru izsniedz izglītojamajam vai nepilngadīgā izglītojamā vecākiem, otru – uzglabā izglītības iestādē, trešo – MK noteikumu Nr. 474 30. punktā minētajā gadījumā nodod pašvaldības policijai vai Valsts policijai. Ja mantu pārbaude tiek dokumentēta, izmantojot video un skaņas fiksācijas ierīci, tad tas norādāms pārbaudes aktā un šī fiksācija iesniedzama pašvaldības policijai vai Valsts policijai.

Papildus skaidrojam, kādas ir policijas darbības praksē attiecībā uz bērniem.

Ja bērns atsakās brīvprātīgi uzrādīt savas mantas un pastāv pamatotas aizdomas, policija drīkst veikt mantu apskati, ievērojot šādus nosacījumus:

• jābūt pamatotam iemeslam un nepieciešamībai (dokumentam, ziņojumam u. tml.);
• apskati vēlams veikt liecinieku klātbūtnē (piemēram, skolotāja, sociālā darbinieka vai vecāku);
• vēlams, lai klāt būtu vecāki vai aizbildņi, ja tas ir iespējams (ja nav, tad obligāti ar viņiem jāsazinās un jāinformē par situāciju un plānotajām darbībām – mantu apskati);
• jāievēro bērna cieņa, emocionālā un fiziskā drošība;
• jāizvairās no pārmērīgām vai traumatiskām metodēm.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, norādām, ka policijas darbiniekam ir tiesības veikt bērna mantu apskati, ja ir objektīvs pamats uzskatīt, ka bērns glabā neatļautas vielas vai priekšmetus, tomēr šāda rīcība ir veicama, individuāli izvērtējot konkrēto situāciju, ņemot vērā bērna vecumu un tiesības un iespēju robežās nodrošinot bērna vecāku vai likumiskā pārstāvja klātbūtni.