E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 36938
Lasīšanai: 5 minūtes

Par to, lai starp blakus darbiem tiktu nodrošināta pietiekama atpūta, atbildīgs ir darbinieks

J
jautā:
02. augustā, 2025
Aņdža

Vēlējos uzzināt, vai Valsts policijas darbinieki pēc diennakts dežūras drīkst uzsākt diennakts dežūru pašvaldības policijā. Vai Valsts policijas dienesta likums nereglamentē, ka pēc diennakts dežūras darbiniekam jābūt pilnvērtīgā atpūtā, un vai to atļauj Darba likums? 

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Lai atbildētu uz Jūsu jautājumu, LV portāls sazinājās ar Valsts policiju un Valsts darba inspekciju. Minētās institūcijas skaidro jautājumā aprakstīto situāciju. 

Valsts policija: “Valsts policijas amatpersonām ir atļauts savienot dienestu ar darbu pašvaldības policijā, ja tas tiek darīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ir saņemta iestādes vadītāja rakstveida atļauja. 

Lai saņemtu vadības rakstveida atļauju, amatpersonai tā jālūdz rakstveidā, norādot pēc iespējas pilnīgāku informāciju par plānoto darbu. Lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu tiek pieņemts 30 dienu laikā, izvērtējot, vai amatu savienošana: 

  • neradīs interešu konfliktu; 
  • nebūs pretrunā amatpersonai saistošajām ētikas normām; 
  • nekaitēs amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. 

Vienlaikus norādām, ka amats pašvaldības policijā arī ir valsts amatpersonas amats, tādējādi amatu savienošanas atļauja jāsaņem gan no Valsts policijas, gan attiecīgās pašvaldības policijas. 

Valsts policija seko līdzi darba un atpūtas grafikam, lai amatpersonas pēc dežūras ierastos dienestā pilnvērtīgi atpūtušās un spējīgas kvalitatīvi veikt savus pienākumus Valsts policijā. Tā kā Valsts policija un pašvaldības policija ir dažādas iestādes, tām savstarpēji nav iespēju saskaņot darba grafikus, līdz ar to galvenā atbildība par atpūtas nodrošināšanu gulstas uz amatpersonu.” 

Valsts policija LV portālam apstiprināja, ka Valsts policijā ir amatpersonas, kurām vadība devusi rakstveida atļauju amata savienošanai ar pašvaldības policista amatu. 

Papildu informāciju par Valsts policijas darbinieka tiesībām savienot amatus var atrast šeit: 

Valsts darba inspekcija: “Sākotnēji jāsaprot, ka aprakstītā situācija atbilst blakus darba apstākļiem. Proti, Darba likuma 91. pantā noteiktas darbinieka tiesības vienlaikus tikt nodarbinātam pie vairākiem darba devējiem (slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam). 

Vispārējā gadījumā darbinieka nostrādātais darba laiks pie vairākiem darba devējiem nav summējams. Īpašs izņēmuma gadījums, kad nostrādātais darba laiks pie vairākiem darba devējiem tomēr ir summējams, noteikts attiecībā uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem (Darba likuma 132. panta piektā daļa), un transportlīdzekļa apkalpes locekļiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 474 “Transportlīdzekļu apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” 6. punkts). 

Tādējādi, ja normatīvais regulējums neparedz pienākumu pie vairākiem darba devējiem nostrādāto darba laiku summēt, katrās blakus darba attiecībās darbinieka darba un atpūtas laika noteikumi vērtējami un nodrošināmi atsevišķi. Tāpat katrās blakus darba attiecībās atsevišķi vērtējama tādu noteikumu ievērošana, kā, piemēram: 

  • Darba likuma 140. panta ceturtajā daļā noteiktais, ka summētajā darba laikā jebkurā gadījumā aizliegts darbinieku nodarbināt ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā; 

Tādējādi, ja amatpersona nekavējoties pēc 24 stundu darba laika Valsts policijā uzsāk darbu pašvaldības policijā jeb pie cita darba devēja, nav konstatējams  kāds no darba devējiem pārsniedz pieļaujamo darba laika ilgumu vai nenodrošina darbiniekam likumā noteikto atpūtu. 

Tāpat Darba likumā darbiniekam nav noteikts pienākums nodrošināt, lai pēc darba pabeigšanas pie viena darba devēja un darba uzsākšanas pie cita darba devēja tiktu ievērots minimālais atpūtas laiks. 

Tomēr jāņem vērā, ka viens no nodarbinātā pienākumiem darba aizsardzības jomā ir rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs (Darba aizsardzības likuma 17. panta pirmā daļa). 

No minētā pienākuma izriet, ka darbiniekam pašam jāraugās, lai starp blakus darbiem būtu nodrošināta pietiekama atpūta, proti, lai nepietiekama atpūta negatīvi neietekmētu darbinieka saistību pienācīgu izpildi, kā arī konkrētā darbinieka, citu darbinieku vai trešo personu drošību un veselību.” 

Ja nepieciešama papildu informācija, aicinām sazināties ar Valsts darba inspekciju (kontaktinformāciju var atrast šeit). 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 74 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas